Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_18(11)-seq77> ?p ?o. }

• 2008_12_18(11)-seq77 type Speech.
• 2008_12_18(11)-seq77 number "77".
• 2008_12_18(11)-seq77 date "2008-12-18".
• 2008_12_18(11)-seq77 isPartOf 2008_12_18(11).
• 2008_12_18(11)-seq77 spokenAs 150.
• 2008_12_18(11)-seq77 spokenText "Labdien! Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Šodien ir vietā jautājums – vai ir lietderīgi vispār šādi realizēt šo reformu, kad ekonomiskā krīze pie valsts un pašvaldību durvīm jau ir pieklauvējusi un ir skaidra pozīcija, ka reformas samezglojumus pašām pašvaldībām vajadzēs risināt vienlaikus ar ekonomiskās krīzes izraisītiem sociāliem samezglojumiem. Zaļo un Zemnieku savienība nav pret reformu kā tādu, bet reformas jēga un būtība mums reizēm nav saprotama tādā kontekstā, kā to varbūt saprot koalīcijas partneri. Pašvaldību reformas koncepcijā ir teikts, ka pašvaldību reformas uzdevums ir decentralizēt un… demokratizēt un decentralizēt valsts varu un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā. Pašvaldību reforma ir veicama ar demokrātiskām metodēm. Tā jārealizē, pārliecinot pašvaldību darbiniekus un iedzīvotājus par reformas nepieciešamību un jēgu. Sākotnēji bija paredzēts, ka pašvaldību reforma ietver teritoriālā iedalījuma reformu un arī juridisko reformu. Vēlāk radās atziņa, ka otrā līmeņa pašvaldības, tas ir, rajonu pašvaldības, derētu lielākas, lai labāk varētu realizēt reģionālās nozīmes funkcijas un projektus, kuru ietekme pārsniedz rajona robežas. Attīstījās daudzas un dažādas domas, ka pašvaldību reforma jāpapildina ar trešo sadaļu – reģionālo reformu, kaut arī likumprojektā, kas pašreiz tiek skatīts, skaidri tiek iezīmēts šis otrais līmenis – apriņķu veidošana. Bet man liekas, tas bija pamatjautājums, kāpēc pašvaldības, vietējās pašvaldības, varbūt nevarēja pieņemt tādus precīzus un varbūt labākus lēmumus, kādus tās pieņem pašreiz saistībā ar reformu, tāpēc ka tās tiešām nezināja par šo otro līmeni. Ja būtu bijusi skaidrība, politiskie uzstādījumi par otro līmeni, es domāju, ka šī reforma, šī karte būtu citāda. Pretēji iedzīvotāju un pašvaldību deputātu viedoklim par administratīvi teritoriālās reformas vienīgo jēgu kļuva lielo pašvaldību izveidošana, kaut arī citi apgalvojumi par lielo pašvaldību priekšrocībām tā arī palika apgalvojumu līmenī. Kā jūs zināt, viens no izveidoto novadu piemēriem ir Kandavas novads. Un šis viens no pirmajiem novadiem, kas izveidojās mūsu valstī un tika arī stimulēts tā izveidošanas process, šodien saņem no pašvaldību izlīdzināšanas daudz vairāk nekā tas saņēma, kad šie pagasti nebija apvienojušies. Tāds pats piemērs arī Rēzeknes rajonā, kur vēl agrāk – 1995. gadā – veica triju pašvaldību apvienošanu, izveidoja Silmalas pagastu, un rezultātā šī pašvaldība saņem no pašvaldību izlīdzināšanas lielāku finansējumu – līdz 80 un vairāk procentiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka ne jau pašvaldību lielums ir tas kritērijs, kurš nosaka pašvaldības dzīvotspēju, attīstības iespējas un tā tālāk. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Viens no!”) Reforma faktiski ir pārvērtusies par primāru pagastu apvienošanu. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība uztur šo uzstādījumu, ka šai reformai bija jānotiek un arī būtu jānotiek tikai tad, kad pašvaldības pašas ir pieņēmušas lēmumus, pašas ir vienojušās par apvienošanos, un mums nebūtu tiesības šodien lemt viņu vietā, kādās teritorijās, kādās administratīvās teritorijās cilvēkiem tālāk dzīvot. Tāpat ir skaidrs, ka nedrīkstam paļauties uz to, ka ekonomiskā krīze pāries ātri un viegli un mazināsies sociālās problēmas, kas gaida iedzīvotājus tieši pašvaldībās. Un tiešām pašvaldībām šajā situācijā būs jāiztur tā smagākā lieta – būs jānodrošina gan sociālie pabalsti, gan jānodrošina bērniem iespēja mācīties skolās, gan jāiztīra ceļi, gan arī jāveic citas funkcijas, ko tās dara šodien un ko vajadzēs darīt arī rīt. Tāpēc, mūsuprāt, lietderīgi ir pašvaldību reformu realizēt tādā apmērā, kādā pašvaldības to ir pieņēmušas, tas ir, brīvprātīgi, bez šādiem ietekmēšanas līdzekļiem, spaidiem un viltus un, teiksim, neskatot rajonu pašvaldības, bet turpinot strādāt, lai reģionālās reformas turpmākajā gaitā sagatavotos apriņķu pašvaldību izveidošanai. Mūsu politiskie oponenti – arī šodien mēs to dzirdējām – reizēm izsakās, ka Zaļo un Zemnieku savienība aizstāv tikai savu pašvaldību vadītāju intereses šajā novadu veidošanas procesā un šajā kartē. Mēs arī nenoliedzam, ka jebkuram politiskam spēkam ir intereses, un tas ir arī politisko partiju uzdevums – aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Bet paskatieties uz šīm 34 pašvaldībām, kuras ir iesniegušas savu prasību Satversmes tiesā. Starp tām tiešām ir gandrīz visu politisko spēku pārstāvji pašvaldību vadītāji. Vairāk nekā…".
• 2008_12_18(11)-seq77 language "lv".
• 2008_12_18(11)-seq77 speaker Stanislavs_Skesters-1958.
• 2008_12_18(11)-seq77 mentions Q1807079.
• 2008_12_18(11)-seq77 mentions Q2498135.
• 2008_12_18(11)-seq77 mentions Q1773319.
• 2008_12_18(11)-seq77 mentions Q6361344.
• 2008_12_18(11)-seq77 mentions Q4723918.