Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_18(11)-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2008_12_18(11)-seq14 type Speech.
- 2008_12_18(11)-seq14 number "14".
- 2008_12_18(11)-seq14 date "2008-12-18".
- 2008_12_18(11)-seq14 isPartOf 2008_12_18(11).
- 2008_12_18(11)-seq14 spokenAs 50.
- 2008_12_18(11)-seq14 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šorīt pie Saeimas man uzdāvināja plakātu – „Valsts bez valodas nepastāv!” Jūs teiksiet – kāds tur sakars? Visvienkāršākais! Sabiedrības pamats ir ģimene, un valsts pamats ir pilsētas, pagasti un novadi. Un tieši tāpat kā valsts identitātes pamats ir valoda, kas veido vienu no tiem raksturlielumiem, ar kuru mēs asociējam jebkuru valsti, tieši tāpat arī novada pamats ir tā kultūrvēsture un tā valodas reģionālā izpausme jeb izloksne. Tās nav radušās nejauši. Tad, kad Latvijas iedzīvotāju mobilitāte bija ierobežota, katrā noteiktā teritorijā veidojās savs paradumu kopums – etnogrāfijā, kultūrā, folklorā un arī valodā – un skaidri iezīmējās tā sauktā autonomija – savējais un svešais. Protams, mēs visi esam Latvijas iedzīvotāji, protams, mums visiem ir kopīga piederības apziņa valstij, bet nav noslēpums, ka tieši 21. gadsimtā aizvien vairāk pieaug tieši šīs reģionālās kopības nozīme un šis pretstats – savējais un svešais – joprojām ir dzīvs. Un tas ir saglabājies gan folklorā, gan valodā, gan etnogrāfijā un joprojām veido tieši šo piederības sajūtu savai pilsētai un pagastam. Un to nevar mainīt ar valdības lēmumu, to nevar mainīt ar svītru kartē, tas ir izveidojies paaudzēs un paaudzēs arī būs noturīgs. Un, ja mēs riskējam, ar Staļina laika metodēm kartē velkot svītru, iznīcināt šo kultūrvēsturisko identitāti, mēs riskējam iznīcināt šo latvisko pamatu. Nepietiek ar to, ka, šķiet, mūsu cilvēkiem būs atņemts viss, kas sniedzas pāri ikdienas vajadzībām – prese, grāmatas, varbūt pat radio un televīzija, nevajag atņemt arī šo pēdējo – savas piederības apziņu. Un tas nav sīkums! Galu galā sabiedrība ir pilsētas, pagasti, ģimenes un cilvēki. Bet varam domāt arī racionālāk. Neviens nenoliedz, ka reforma ir vajadzīga, bet vai tomēr mēs esam pietiekami pārdomājuši visus aspektus? Pašlaik notiek tā sauktā virtuālā izglītības iestāžu tīkla modelēšana. Bet tā joprojām notiek… joprojām mūsu rīcībā ir tikai statistiski kritēriji, joprojām mēs neesam pārliecināti par šā skolu tīkla saistību ar satiksmes infrastruktūru, un joprojām mēs neesam devuši skaidru atbildi uz jautājumu, vai mazajām skolām būt. Es skaidri saku: mazajām skolām ir jābūt! Ja nu kādu parādību šajā dzīvē ir vērts dotēt, tad tās ir tieši lauku mazās skolas, kas ne tikai notur šo kultūrvēsturisko identitāti, bet kas arī sniedz šo tiešo pieeju ne tikai pamata, bet arī interešu izglītībai. Un kamēr mums nav pilnas pārliecības, ka katrs bērns nokļūs skolā un katrs bērns varēs nodarboties dziesmu, deju pulciņā, ka katrs bērns varēs izkopt savus talantus, nevis skatīsies pulkstenī, kad laiks braukt mājās ar vienīgo pieejamo skolas autobusu, līdz tam mēs šo lēmumu pieņemt nedrīkstam. Un tādēļ es skaidri aicinu: dosim patstāvību šiem nepilnajiem 20 novadiem, kuri šādu vēlmi ir izteikuši! Viņi zina labāk, viņi zina, kāds ir veids, lai saglabātu savu identitāti, un viņi zina, kas ir vislabākais viņu cilvēkiem. Paldies.".
- 2008_12_18(11)-seq14 language "lv".
- 2008_12_18(11)-seq14 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2008_12_18(11)-seq14 mentions Q822919.
- 2008_12_18(11)-seq14 mentions Q211.
- 2008_12_18(11)-seq14 mentions Q8436.
- 2008_12_18(11)-seq14 mentions Q43070.