Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_18(11)-seq113> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2008_12_18(11)-seq113 type Speech.
- 2008_12_18(11)-seq113 number "113".
- 2008_12_18(11)-seq113 date "2008-12-18".
- 2008_12_18(11)-seq113 isPartOf 2008_12_18(11).
- 2008_12_18(11)-seq113 spokenAs 139.
- 2008_12_18(11)-seq113 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamais valdības vadītāj! Godājamie kolēģi! Šī reforma tik tiešām šodien nav politisks jautājums. Mēs šeit debatēs dzirdam ļoti daudz emocionālu frāžu un emocionālu argumentu. Tiem ir tiesības pastāvēt, un tie vienmēr pastāvēs. Taču es gribu jums atgādināt, ka par šo reformu… Tā nav tapusi kaut kur kabinetu klusumā, kaut kur ierēdņu galvās. Par šo reformu sāka runāt 1992. gada beigās. Latvijas Republikas Augstākā padome izveidoja speciālu apakškomisiju, kura sāka runāt par šīs reformas nepieciešamību. Šī reforma, pēc manām domām, ir pietiekami plaši sabiedrībā diskutēta. Mums ir bijis 15 gadu, lai brīvprātīgi apvienotos. Un tas kompromisa līmenis, kas ir sasniegts šodien, ar kuru nāk klajā komisijā – ka 97 procenti pašvaldību ir vienojušās, 7 procentiem pašvaldību ir savs uzskats par šo reformu, – tas, manuprāt, ir ļoti augsts kompromisa līmenis, un kopumā tas būtu, manuprāt, atbalstāms. Otrkārt. Šī reforma šo 17 gadu laikā ir bijusi pakļauta visdažādākajām ietekmēm. Par šo reformu ir runājuši, domājuši, darījuši, rakstījuši arī ļoti daudzi zinātnieki. Ir izpētīta visu apkārtējo valstu pieredze. Kolēģi, Latvijā vien par šo reformu un reformas kontekstā vairāk nekā 40 cilvēki šodien ir aizstāvējuši vai nu maģistra, vai pat doktora grādu. Kolēģi, šai reformai ir arī zinātnisks pamatojums. Un trešais, kolēģi, ko es gribu teikt. Šīs reformas mērķis, protams, ir ilgtspējīga attīstība. Ilgtspējīga attīstība nozīmē lielākas iespējas, lielāku spēju katrai pašvaldībai piedalīties dažādos projektos. Mūsdienu izpratnē tas nozīmē, piemēram, apgūt Eiropas Savienības naudu ar savu līdzfinansējumu. Tas nozīmē būt spējīgiem sakārtot savu infrastruktūru. Ja kāds man šeit saka: ja infrastruktūra nav sakārtota, nav jātaisa reforma –, tad, kolēģi, tā ir kaut kāda absurda loģika. Gluži otrādi. Tāpēc, ka mēs neesam šo reformu veikuši ātrāk, šobrīd varbūt šur tur tā infrastruktūra arī ir sliktāka. Šī reforma ir nepieciešams priekšnoteikums, lai infrastruktūra sakārtotos. Kolēģi, es intereses pēc apskatījos un mēģināju saskaitīt tās pašvaldības, kuras it kā šodien ir pret reformu. Cik starp tām ir tādu, kas maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, cik ir tādu, kas neko nemaksā, taču arī nesaņem, un cik ir saņēmēju. Gribu, kolēģi, teikt, ka dominējošais to skaits ir saņēmējas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Katru gadu tās saņem 6,8 miljonus latu. Ja es, teiksim, atrastos šādas pašvaldības vadītāja vietā, man nebūtu nekādu iebildumu bezgala ilgi sēdēt un vadīt mazu pašvaldību un visu laiku teikt: „Valsts man nedod pietiekami daudz. Dodiet man vēl! Dodiet man vēl!” Un katrreiz, kad pie manis atnāk, teiksim, kādi cilvēki no kādas ministrijas vai kāda Eiropas Savienības fonda, vai kādi citi cilvēki, katru reizi teikt: „Ziniet, mēs esam maza pašvaldība, valsts mums nedod, un tāpēc mēs neko nevaram. Un, ziniet, tāpēc mums ir slikta infrastruktūra. Un, ziniet, tāpēc bērni bēg no mums, tāpēc ģimenes pārceļas uz tām vietām, kur šī infrastruktūra ir un kur dzīve ir labāka!” Kolēģi, arī tās pašvaldības, kas ir maksātājas, lielā mērā ir pret šo reformu. Ir pašvaldības, kas… ja jūs uzmanīgi paskatīsieties kartē, tās atrodas apkārt lielajām pilsētām un savā ziņā profitē uz šo lielo pilsētu infrastruktūras rēķina, pašas nepiedalās un bieži vien ir pilnībā pret šīs infrastruktūras sakārtošanu un kārtošanu. Kolēģi, nobeigumā es gribu teikt, ka katrai nācijai ir jāspēj sevi pārvaldīt. Jāsaka gan, ka ne katra nācija spēj sevi pārvaldīt. Un varbūt tieši tāpēc ir daudz tādu nāciju, kurām nav pašnoteikšanās tiesību un nav savas valsts. Manuprāt, kolēģi, šis jautājums ir tieši jautājums par to, vai mēs spējam sevi pārvaldīt. Jo stabilas, ilgtspējīgu attīstību nodrošinošas pašvaldības ir tieši tas, kas ir nepieciešams stabilas valsts attīstībai. Godātie kolēģi, es aicinu jūs balsot par reformu, atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Esmu pārliecināts, ka tas būs vēl viens apliecinājums tam, ka mēs esam nācija, kura spēj sevi pārvaldīt, zina, kas tai vajadzīgs, lai sevi pārvaldītu, un spēj šad un tad pieņemt arī varbūt ne tik populārus lēmumus, kā mums visiem to gribētos darīt. Paldies. (Aplausi.)".
- 2008_12_18(11)-seq113 language "lv".
- 2008_12_18(11)-seq113 speaker Andris_Berzins-1951.
- 2008_12_18(11)-seq113 mentions Q211.
- 2008_12_18(11)-seq113 mentions Q193089.
- 2008_12_18(11)-seq113 mentions Q458.
- 2008_12_18(11)-seq113 mentions Q8436.