Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_18(11)-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2008_12_18(11)-seq10 type Speech.
- 2008_12_18(11)-seq10 number "10".
- 2008_12_18(11)-seq10 date "2008-12-18".
- 2008_12_18(11)-seq10 isPartOf 2008_12_18(11).
- 2008_12_18(11)-seq10 spokenAs 37.
- 2008_12_18(11)-seq10 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Var, protams, te absurdi apgalvot, ka reforma ir kādas partijas interesēs. Bet, ņemot vērā to, ka nevienā valstī reformas nav bijušas populāras, neviena partija ar reformām nekur, nevienā valstī, nekādus popularitātes bonusus tautā, tā sakot, nav ieguvusi. Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies atpakaļ vēsturē, tad Latvijā sākotnējais administratīvi teritoriālais iedalījums (ja tā varētu teikt, jo tad nebija šādu administratīvu robežu) faktiski sakrita ar muižu teritorijām. 19. gadsimta sākumā lielākā daļā Latvijas, vispirms Vidzemē, izveidojās pagasti. Savukārt 19. gadsimta beigās, palielinoties komunikācijas iespējām, iedzīvotāju mobilitātei, pagastu teritorijas palielinājās caurmērā apmēram trīs reizes. Vairāk nekā skaidrs, ka šodien, kad komunikācijas iespējas ir nesalīdzināmi augušas, kad iedzīvotāji ir daudz mobilāki un brauc strādāt stipri lielākos attālumos, nekā tas sākotnēji bija muižu laikos, – ka šodien, lai attīstītu ekonomiskus projektus, ir nepieciešami lielāki finanšu resursi, kas mazām pašvaldībām ir grūtāk dabūjami… vairāk nekā skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama. Es jums gribu minēt dažus piemērus, kas raksturo atsevišķus ieguvumus no administratīvi teritoriālās reformas tajās valstīs, kur reformas vairāk vai mazāk ir notikušas. Piemēram, britu pētījumi liecina, ka lielo municipalitāšu padomes pēc to sociālā sastāva vairāk atspoguļo vietējos iedzīvotājus un ir ciešāk saistītas ar savu teritoriju, nekā tas ir mazajās pašvaldībās. Lielajās teritorijās ir lielāka iespēja piedalīties un ietekmēt vietējos notikumus nekā mazajās vienībās, jo tajās ir proporcionāli lielāks skaits brīvprātīgu organizāciju, iedzīvotāju apvienību, organizētu politisko partiju, kas palīdz politisko prasību izteikšanā. Zviedri ir nonākuši pie secinājuma. . . proti, Zviedrijas parlamenta pētniecības komiteja ir atklājusi, ka nepieciešamais skolēnu skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību, prasa, lai minimālais iedzīvotāju skaits municipalitātē būtu no 6500 līdz 8000 iedzīvotāju. Tā ka jaunas municipalitātes – zviedri arī tā uzskata! – būtu jāveido ap dzīvotspējīgajiem urbānajiem centriem, kuri darbotos kā piegulošās lauku teritorijas centri, tādējādi radot ekonomiski integrētus apvidus. Nīderlandē lielākas municipalitātes ir daudz aktīvākas attiecībā uz atklātu pārvaldi, sabiedrības izglītošanu un konsultācijām. Tā ir vienkārša mūsdienu prasība. Protams, ja paanalizē šo karti, kas ir izveidojusies pēc ilgām diskusijām, ne jau viss, kas šobrīd kartē ir redzams, ir vērtējams pozitīvi. Ja mēs skatāmies uz karti kopumā, es personīgi vērtēju tā: apmēram 70 procentos gadījumu šo reformu uzskatu par optimālu, bet apmēram 30 procentos – par labojamu. Kādi tad ir lielākie trūkumi? Lielākais trūkums, manuprāt, ir tas, ka tajos novados, kuros ir pārāk liels iedzīvotāju skaits un kuri aizņem lielu teritoriju (manā izpratnē, šobrīd, paskatoties uz jaunizveidoto novadu karti, tādi ir gan Talsu novads, gan Kuldīgas novads, gan Madonas, gan Rēzeknes novads, daļēji Daugavpils novads, Alūksnes, Gulbenes… nu, Gulbenes novads varbūt mazāk, jo tas ir kompaktāks un tur ir izteikts centrs), neapšaubāmi, pieejamība deputātiem būs stipri mazāka nekā mazāka izmēra novados. Arī vidējais ievēlēto pārstāvju skaits uz vienu pašvaldību jeb novadu, manuprāt, šajos lielajos novados būs pārāk mazs. Tāpēc iespējams, ka vajadzētu palielināt deputātu skaitu, ko ievēlē šajos lielajos novados. Jo var izveidoties situācija, ka daudzi tagadējie pagasti, respektīvi, tās teritorijas, ko aizņem tagadējie pagasti, netiks pilnībā pārstāvēti vai vispār netiks pārstāvēti šajā novadu vadībā. Manuprāt, ir viena fundamentāla lieta, ko perspektīvā tomēr vajadzēs pārskatīt, jo tā saucamās…".
- 2008_12_18(11)-seq10 language "lv".
- 2008_12_18(11)-seq10 speaker Dzintars_Abikis-1952.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q211.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q55.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q80021.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q34.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q1773319.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q44989.
- 2008_12_18(11)-seq10 mentions Q26472964.