Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_06_03(02)-seq371> ?p ?o. }

• 2004_06_03(02)-seq371 type Speech.
• 2004_06_03(02)-seq371 number "371".
• 2004_06_03(02)-seq371 date "2004-06-03".
• 2004_06_03(02)-seq371 isPartOf 2004_06_03(02).
• 2004_06_03(02)-seq371 spokenAs 147.
• 2004_06_03(02)-seq371 spokenText "KNAB secinājumi balstīti vienīgi uz pašu kredītiestāžu norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir pretrunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmuma Nr. 17/6, kas datēts ar 2001. gada 2. novembri, “Kredītrisku pārvaldīšanas ieteikumi” 3. 2. punkta un 3. 5. punkta prasībām. KNAB norāda, ka lēmumu pieņemšanā par kredītu piešķiršanu būtiski bija sekojoši kritēriji: pirmkārt, kredīta valūta un termiņš; otrkārt, klienta iepriekšējā sadarbība ar banku, kredītvēsture, maksājumu disciplīna, citu produktu izmantošana bankā; treškārt, klienta maksātspēja, ņemot vērā klienta ienākumus, izglītību, darba pieredzi un potenciālo konkurētspēju darba tirgū; ceturtkārt, kredīta nodrošinājums, tā tirgus vērtība; piektkārt, citu banku konkurence, to veiktie procentu piedāvājumi. Einara Repšes Ministru prezidenta alga tika aprēķināta un izmaksāta Latvijas latos, nevis eiro vai ASV dolāros - valūtās, kurās izsniegti un atmaksājami šie kredīti. Komisijas rīcībā nav ziņu, ka Einaram Repšem būtu bijuši kādi citi legāli pastāvīgi ienākumi, kā vien aptuveni 1650 latu liela ikmēneša alga, kuras apmērs ir nepietiekams viņa saistību segšanai. Nav pamata uzskatīt, ka politisku partiju dibināšana būtu uzskatāma par pastāvīgu nodarbošanos un ka Einars Repše vēlreiz spētu gūt neparasti lielus ieņēmumus, savukārt viņa tēriņi patēriņa vajadzībām bija radījuši stāvokli 2001. gada beigās, kad viņa parādi bija lielāki par viņa īpašumu. Akciju sabiedrība “Hansabanka” uzsāka 259 300 eiro liela kredīta izsniegšanu Einaram Repšem 2003. gada 10. septembrī, nosakot, ka visa šā kredīta pamatsumma ir jāatmaksā vienā paņēmienā, proti, 2008. gada 10. septembrī, visu šo periodu maksājot vien procentus par kredītu. Einars Repše bija atbrīvots no komisijas maksas par pieteikuma izskatīšanu un kredīta izsniegšanu. Komisija konstatēja, ka Einaram Repšem, pildot Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, bija kredītvēsture “Hansabankā”, kā arī viņa pieprasītais honorārs par politiskās partijas izveidošanu tika uzkrāts “Hansabankā”, tādēļ Einaram Repšem piešķirto kredītu nosacījumi, tajā skaitā procentu likme, formāli varēja būt labāka nekā citiem “Hansabankas” klientiem. Tomēr kredīta atmaksas grafiks neļauj pienācīgi kontrolēt maksājumu disciplīnu, neļauj gūt pārliecību, ka Einara Repšes rīcībā būs pietiekami finanšu līdzekļi kredīta pamatsummas atmaksai. Bez tam akciju sabiedrība “Hansabanka” ir piešķīrusi kredītu 90% apmērā no visa Einara Repšes turpmāk iegādājamo nekustamo īpašumu pirkumu cenas, pieļaujot, ka Einars Repše drīkst iesniegt darījumu dokumentus un ieķīlāt īpašumus 30 dienas pēc tam, kad bija saņēmis naudu no kredītkonta. Pat šo liberālo nosacījumu Einars Repše vismaz vienu reizi ir pārkāpis. Komisijai ir pamatotas šaubas, vai īpašumu patiesā vērtība atbilda līgumos norādītajai cenai. Pat tad, ja kredītlietās būtu atrodami ARCO REAL ESTATE veiktie īpašumu vērtējumi, tie ir apšaubāmi, jo šis starpniekuzņēmums vienlaikus bija Einara Repšes pilnvarotā persona, un tātad tas nav uzskatāms par neatkarīgu vērtētāju. Einara Repšes deklarācijās nav atrodami dati par viņa kredītvēsturi komercbankā “Nord/LB Latvija”, viņam piešķirto kredītu nosacījumi īpaši neatšķiras no nosacījumiem, kas tika piemēroti citiem šīs bankas klientiem, izņemot faktu, ka Einaram Repšem ir piešķirts kredīts 100 līdz 190% apmērā no iegādāto nekustamo īpašumu cenas. Vienlaikus komisija pauž šaubas, vai abas komercbankas parasti būtu piešķīrušas šādus kredītus, zinot, ka Einars Repše vienlaikus ir saņēmis vairākus simtus tūkstošu naudas vienību lielus kredītus citās bankās un no ASV vērtspapīru tirgus brokeriem. Komisija arī konstatē, ka KNAB secinājums par kredītprocentu likmēm banku sektorā neatbilst Latvijas Bankas publicētajai oficiālajai statistikai. KNAB nav analizējis noziedzīgu nodarījumu un likumu pārkāpumu pazīmes, kas atrodamas materiālos, ko KNAB ir pārsūtījis komisijai pēc tās pieprasījuma. Valsts nodevas kopsummā vairāku tūkstošu latu apmērā darījumos ar nekustamajiem īpašumiem Einara Repšes vietā ir maksājušas “ARCO REAL ESTATE” pilnvarotas personas un citas anonīmas personas. Šie darījumi būtu papildus rūpīgi pārbaudāmi, un tie bija jāatspoguļo Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācijā. Ir vismaz neētiski, ka Einars Repše darba laikā ir lietojis valsts mantu ar Ministru prezidenta pienākumu izpildi nesaistītām vajadzībām, proti, daudzkārt izmantojis Ministru kabineta telpas savu paša biznesa darījumu kārtošanai sekojošos datumos: 2003. gada 22. janvārī, 2003. gada 4. augustā, 2003. gada 14. augustā, 2003. gada 19. augustā, 10. septembrī, 13. oktobrī, vēlreiz 13. oktobrī un 16. decembrī. Komisija aicina kompetentas valsts institūcijas pienācīgi konstatēt iesaistīto personu atbildību un lemt par normatīvajos aktos noteiktās atbildības piemērošanu sakarā ar sekojošiem pārkāpumiem. Kolkas pagasta padome 2003. gada 2. septembrī lēma par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām saistībā ar 2003. gada 6. augusta pirkuma līgumu starp G. Pūcīti un R. Sakni, kaut gan jau 2003. gada 25. augustā bija noslēgts pārjaunojuma līgums, ar kuru Einars Repše kā pircējs bija stājies Pūcīša vietā. Vienlaikus ar atteikumu no pirmpirkuma tiesībām Kolkas pagasta padome ir lēmusi par zemes gabala zemes lietošanas mērķa noteikšanu - vienas un divģimeņu māju apbūve. Jāpiezīmē, ka šis zemes gabals atrodas Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. 2001. gada 14. februārī ar Istras pagasta padomes lēmumu Ivo Danilovam pastāvīgā lietošanā tika piešķirta zeme 141,1 hektāra platībā Istras pagasta “Līčos”. 2002. gada 18. septembrī Aivars Veinbergs, kas dzīvo Rīgas rajona Ādažu pagastā. Pirmajā ielā 31, dzīvoklis 1, ir piešķīris Gatim Saknītim ģenerālpilnvaru “Līču” zemes privatizācijai, šā īpašuma apsaimniekošanai, mežistrādes veikšanai, īpašuma atsavināšanai pēc G. Saknīša ieskatiem. Vairākus mēnešus pēc šādas pilnvaras izsniegšanas datuma ar Istras pagasta padomes lēmumu 2003. gada 26. februārī, pamatojoties uz vienošanos, kas slēgta 2003. gada 28. aprīlī, tātad divus mēnešus pēc šā datuma, lietošanas tiesības pārreģistrētas uz A. Veinbergu un jau 2003. gada 30. maijā A. Veinbergam zeme piešķirta īpašumā par samaksu - 9640 latiem privatizācijas un kompensācijas sertifikātos. Ar 2003. gada 9. septembra pirkuma līgumu Einars Repše iegādājās šo īpašumu par 84 600 ASV dolāriem, kā norādīts līgumā, samaksājot šo naudu vēl pirms līguma parakstīšanas. Vairāk nekā mēnesi pirms šā līguma sastādīšanas, proti, 2003. gada 28. jūlijā, Istras pagasta padome jau bija lēmusi par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām pie norādītās pirkuma cenas - 6395 lati. Komisija uzskata, ka krimināllietas ietvaros, kas 2003. gada 4. decembrī tika ierosināta aizdomās par Saknīša izdarītu krāpšanu lielā apmērā, būtu nepieciešams rūpīgi noskaidrot tās mehānismus, darījumos iesaistītās personas, kas ļāvušas G. Saknītim, viņa mātei A. Saknītei un citām ar viņiem saistītām personām nesodīti nemaksāt nodokļus, izmantot savu darījumu aizsegam mazturīgas personas bez noteiktas nodarbošanās un, pārkāpjot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 16. pantu, iegūt savā un savu darījuma partneru īpašumā vairāk nekā 10 000 hektāru zemes. Komisija uzskata, ka Einara Repšes ieguldījumi zemes īpašumos varēja radīt interešu konfliktu gadījumos, kad viņš vai viņa ietekmē esošās amatpersonas lemtu par zemes lietošanas mērķi gan Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, gan Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegumā, gan attiecībā uz tiešo maksājumu apmēru par zemes platībām lauku apvidos, jo šādi lēmumi būtiski ietekmētu Einara Repšes īpašumu vērtību. Komisija uzskata, ka izmeklēšanas iestāžu pienākums būtu vispusīgi un objektīvi novērtēt sakarību starp faktu, ka Repše ir pieņēmis naudu no akciju sabiedrības “Venceb” amatpersonas, kura realizē Rēzeknes multifunkcionālās halles projektēšanu un būvniecību, faktu, ka Aizsardzības ministrija 2003. gadā ir piešķīrusi šīs halles būvniecībai 194 000 latu, un faktu, ka Repšes darījumu partnerim D. Vanagam 2003. gadā pastarpināti piederēja kapitāla daļas uzņēmumā SIA “Rēzeknes halle”. Par Einara Repšes turpinātu saimniecisko darbību liecina arī darījums, kura rezultātā viņš ieguva savā īpašumā pusi reģionālā sporta veselības centra “Rāzna” Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā. Iegūtā īpašuma raksturs, paša Einara Repšes izteikumi medijos, ka viņš ir nolēmis kopīgi ar līdzīpašnieku un darījumu partneri Donātu Vanagu izveidot atpūtas telpas iznomāšanai, internetā publicētā šīs atpūtas vietas reklāma ļauj uzskatīt Eināru Repši par lauku tūrisma uzņēmēju, kas viņam šobrīd kā Saeimas deputātam, nav aizliegts. Tomēr Repšes pienākums ir izpildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz komersantiem. Komisija aicina Valsts ieņēmumu dienestu novērtēt, vai Einars Repše ir samaksājis visus likumos minētos nodokļus. Tāpat arī komisija aicina Valsts ieņēmumu dienestu pārbaudīt, vai Einara Repšes paveiktais jaunas politiskās partijas izveidē nav uzskatāms par Civillikuma 2212. pantā minēto darbību, par kuru saskaņā ar likumu ir nomaksājams pievienotās vērtības nodoklis. Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties pēc Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 3. panta, 41. panta otrās daļas, 107. panta pirmās daļas 2. punkta, 109. panta un 113. panta, komisija nosūta šo ziņojumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram J. Maizītim jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu pēc Latvijas Krimināllikuma 195. panta, 210. panta, 219. panta, 320. panta, 325. panta, 326. panta un 326. 1. panta minēto noziegumu pazīmēm. Komisija lūdz arī lemt par prasības celšanu valsts interesēs saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30. panta otro daļu. Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215. 1. panta, komisija nosūta šo ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai N. Jezdakovai, lai tiktu lemts par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159. panta un 165. 2. panta pazīmēm un pamatu nesamaksāto nodokļu un soda naudu piedzīšanai no ziņojumā minētajām personām. Komisija tāpat arī aicina Ministru kabinetu visdrīzākajā laikā, iesaistot noteikumu sagatavošanā sabiedrības pārstāvjus, izpildīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārejas noteikumu 6. panta prasības, kuras attiecas uz šā likuma 18. un 22. pantu. Komisija aicina tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt komisijas starpziņojumā minētos faktus. Savu darbību komisija turpinās, līdzko būs saņēmusi nepieciešamo informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm. Es lūdzu Saeimu apstiprināt šo komisijas ziņojumu. Paldies par uzmanību!".
• 2004_06_03(02)-seq371 language "lv".
• 2004_06_03(02)-seq371 speaker Janis_Smits-1968.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q822919.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q211.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q2660080.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q687709.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q20560736.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q4294480.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q1021632.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q471678.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q1145493.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q1773319.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q21150316.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q4274817.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q4205111.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q16347846.
• 2004_06_03(02)-seq371 mentions Q25553896.