Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_06_03(02)-seq369> ?p ?o. }

• 2004_06_03(02)-seq369 type Speech.
• 2004_06_03(02)-seq369 number "369".
• 2004_06_03(02)-seq369 date "2004-06-03".
• 2004_06_03(02)-seq369 isPartOf 2004_06_03(02).
• 2004_06_03(02)-seq369 spokenAs 147.
• 2004_06_03(02)-seq369 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu uzklausīt Latvijas Republikas 8. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei starpziņojumu! Parlamentārās izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei ir izveidota ar Saeimas 2004. gada 29. janvāra lēmumu Nr. 289. Komisijas mērķis ir padarīt Latvijas politiķu darbu iespējami atklātu un novērst amatpersonu interešu konfliktus, tādēļ komisija ir apkopojusi faktus un izsaka viedokli vienīgi par gadījumiem, kas liecina par Einara Repšes finansiālo darbību ietekmi uz viņa pieņemtajiem lēmumiem, kā arī Einara Repšes iepriekš pieņemto lēmumu ietekmi uz viņa turpmākajām materiālās labklājības izmaiņām. Pildot šo Saeimas doto uzdevumu, komisija ir noteikusi sekojošus galvenos darbības virzienus: nodrošināt sabiedrības tiesības saņemt informāciju par amatpersonu darbību un pārbaudīt Einara Repšes darījumus ar nekustamo īpašumu; konstatēt, vai šo darījumu veikšana nav uzskatāma par nereģistrētu uzņēmējdarbību; noskaidrot, kādas īpašas priekšrocības, slēdzot finanšu darījumus, iespējams, ir guvis Einars Repše; noskaidrot, kādus lēmumus par labu saviem darījumu partneriem un ziedotājiem, izmantojot dienesta stāvokli, iespējams, ir pieņēmis Einars Repše; izvērtēt Ministru prezidenta pārraudzībā esošā un tādēļ interešu konfliktā nonākušā KNAB darbības, pārbaudot iespējamās nelikumības Einara Repšes finanšu darījumos. Vadoties no augšminētā, Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir apkopojusi sekojošus faktus, kuri ir bijuši pamatā komisijas viedoklim. 1999. gada 23. martā Rīgas Apgabaltiesa atzina akciju sabiedrību “Rīgas Komercbanka” par maksātnespējīgu, kā arī noteica desmit akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” amatpersonu piedalīšanos maksātnespējas procesā. Šīs desmit personas bija bankas prezidents Vladimirs Kuļiks, valdes locekle un galvenā grāmatvede Mārīte Kurkulīte, viceprezidentes Tatjana Ratņikova un Irēna Skobeļeva, viceprezidents Andrejs Sergejevs, padomes priekšsēdētājs Sols Bukingolts, padomes locekļi Aleksandrs Bondarevs un Kārlis Cerbulis, padomes locekle Karina Izaksone un padomes loceklis Georgs Krivickis. 1999. gada 4. augustā Latvijas Banka nolēma atbalstīt Latvijas Bankas piedalīšanos maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” sanācijā, un ar Latvijas Bankas padomes lēmumu Nr. 59/2 tika nodibināta SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra”, kurā Latvijas Banka iemaksāja 15 546 000 latus Latvijas valstij piederošas naudas. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” Latvijas Banka nedrīkstēja tieši iegādāties akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcijas, tādēļ Latvijas Banka izmantoja likumā minēto atrunu, ka Latvijas Bankai var būt savi uzņēmumi, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti. 1999. gada 13. augustā Latvijas Banka uzdeva SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” izpilddirektoram A. Šteinbergam iegādāties 93 781 818 maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcijas LVL 0,01 nominālvērtībā par kopsummu 15 474 000 latu. Saskaņā ar SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” 1999. gada ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskatu šo akciju vērtība nepilnu piecu mēnešu laikā - līdz 1999. gada beigām - samazinājās par 10 748 000 latu. Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu 2000. gada 18. maijā visas minētās akcijas tika pārdotas “Norddeutsche Landesbank Girozentrale” par 2 767 383 latiem, un Latvijas Banka šā darījuma rezultātā 2000. gada nepilnos piecos mēnešos cieta zaudējumus vēl par 2 030 617 latiem. Kopējā starpība starp maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akciju iegādes sākotnējo cenu un to pārdošanas cenu bija 12 778 617 latu. Tādējādi, glābjot akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcionārus un to ieceltās amatpersonas, kā arī novēršot sekas, ko bija izraisījusi Latvijas Bankas rīcība akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” darbības uzraudzībā, Latvijas valsts cieta zaudējumus par summu 12 778 617 latu. 2001. gada 10. augustā Einars Repše atvēra kontu akciju sabiedrībā “Hansabanka” ziedojumu vākšanai, kas būtu nepieciešami viņa - jaundibināmās politiskās partijas vadītāja - finansiālās neatkarības nodrošināšanai. 2001. gada 21. decembrī stājās spēkā Saeimas lēmums par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata, izbeidzot Einara Repšes pienākumus, kuros ietilpa arī lēmumi par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, kredītiestāžu amatpersonu kontrole, kā arī kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas. 2000. gada februārī Einars Repše tika ievēlēts par jaunās politiskās partijas priekšsēdētāju. 2002. gada 10. maijā stājās spēkā likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, saskaņā ar kuru Einaram Repšem, bijušajam Latvijas Bankas prezidentam, bija jāievēro noteikti ierobežojumi mantiskos darījumos līdz 2003. gada 20. decembrim. 2002. gada 6. oktobrī Einars Repše slēdza ziedojumu kontu akciju sabiedrībā “Hansabanka” un pieņēma viņa kontā iemaksātos 277 977 latus, 51 950 ASV dolārus, 3732 eiro un 373 Kanādas dolārus. Vairāk nekā 90% no Einara Repšes saņemtās naudas kopsummas viņa kontā iemaksājušas aptuveni 60 fiziskās un juridiskās personas, vairākas no kurām ir savstarpēji saistītas. Šo personu skaitā bija gan Einara Repšes pārraugāmo kredītiestāžu īpašnieki, gan amatpersonas, kā arī uzņēmumu amatpersonas, kas piedalījušās valsts iepirkumos Latvijas Bankas vajadzībām, un arī tādu uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas, kas ziņojumā jau minētas maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” sanācijas procesa aprakstā. Piemēram, ziedotāji, par kuriem Einars Repše varēja būt lēmis, būdams Latvijas Bankas prezidents: Andris Kreislers ir ziedojis - 1000 latu; Ojārs Kehris - 5000 latu; SIA “Domuss” - 2000 latu; Belokoņs - 10 000 latu; Belokoņs - vēlreiz 10 000 latu; SIA “Investasource” - 2000 latu; SIA “Interavots” - 2000 latu; Andris Kreislers - 7000 latu; SIA “Domuss” - 5000 latu; Ojārs Bite -1012 latu. Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einaram Repšem, izpildot likumā noteiktos ierobežojumus kā bijušajam Latvijas Bankas prezidentam, bija tiesības pieņemt naudu no sarakstā minētajām personām agrāk nekā 2003. gada 20. decembrī un vai viņš nav pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10. panta septītās daļas noteikumus. Saskaņā ar šā likuma 30. panta otro daļu minētās summas ir piekritīgas valstij. Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einars Repše kredīta iegūšanai ir likumīgi saņēmis galvojumu no fiziskās personas - bijušā Latvijas Bankas darbinieka U. Klausa, attiecībā uz kuru Einars Repše realizēja kontroles funkcijas. Komisija uzskata par vismaz neētisku Einara Repšes rīcību vēl iepriekš - Latvijas Bankas prezidenta amatā, jo viņš bija saņēmis no Latvijas Bankas darbinieka U. Klausa, personas, attiecībā uz kuru Einars Repše realizēja kontroles funkcijas, kredītu vismaz 23 000 latu apmērā. Bez tam, būdams Latvijas Bankas prezidents, Einars Repše saņēma kredītu vismaz 72 999 ASV dolāru un 7381 lata apmērā no akciju sabiedrības “Hansabanka”, attiecībā uz kuru Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, veicis kredītiestādes amatpersonu kontroli, kā arī šīs kredītiestādes uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas. Komisija uzskata, ka, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10. panta septītās daļas noteikumiem, līdz 2003. gada 20. decembrim Einaram Repšem nebija tiesību iegūt akciju sabiedrības “Hansabanka” un akciju sabiedrības “Nord/LB” mantu (tajā skaitā ietilpst naudas saņemšana par atlīdzību uz laiku), jo attiecībā uz šiem komersantiem Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, veicis kredītiestāžu amatpersonu kontroli, kā arī šo kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas. Likumā nav atrunas par amatpersonas pieļaujamo rīcību atkarībā no mantas iegūšanas veida, tādēļ arī kredītu ņemšanu šajās bankās komisija neuzskata par attaisnojamu rīcību. Kredītu apmēri salīdzinājumā ar Einara Repšes parastajiem ienākumiem, to nosacījumi, kas ļauj vairākus gadus nemaksāt kredītu pamatsummu, atbrīvojumi no samaksas par kredītu pieteikumu izskatīšanu, procentu likmes, kas ir zemākas nekā ievērojamam vairākumam šo banku klientu, ārkārtīgi iecietīgās prasības attiecībā uz kredītu ķīlas nodrošinājumu neļauj šos kredītus uzskatīt par parastiem ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešamiem darījumiem, kuri to maznozīmības dēļ būtu uzskatāmi vien par formālu likuma pārkāpumu. 2002. gada oktobrī tika apstiprināts Einara Repšes 8. Saeimas deputāta mandāts. No 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam Einars Repše bija Ministru prezidents - valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Komisija pauž pieņēmumu, ka Einaram Repšem bija būtiska iespēja ietekmēt Ministru kabineta normatīvo aktu saturu un pieņemšanas termiņu un viņš to ir izmantojis. Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 13. panta sesto daļu, ja Einars Repše ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas bija pieņēmis dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, viņam laikā no 2002. gada 6. oktobra līdz 2004. gada 5. oktobrim nebija tiesību attiecībā uz šīm personām izdot administratīvus aktus. Būdams Ministru prezidents, Einars Repše ir piedalījies administratīvu aktu izdošanā, kas attiecas uz sekojošām juridiskām personām, kuru naudu viņš ir pieņēmis 2002. gada oktobrī. Ziedotāji, par kuriem Einars Repše lēmis, būdams Ministru prezidents: piemēram, SIA “Vincents” ziedojusi 2045 eiro, SIA “Vincents” ziedojusi 1500 ASV dolāru. 2003. gada nogalē ar Ministru kabineta lēmumu tika grozīta Rīgas Brīvostas teritorijas robeža, tādējādi atvieglojot SIA “Vincents” iecerētā būvniecības projekta realizāciju. Kaut arī pēc būtības šis lēmums bija saprātīgs, Einaram Repšem nebija tiesību piedalīties tā pieņemšanā. Bez tam komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, kādā veidā fakts, ka Einars Repše ir bijis aktīvs ierosinātājs izmaiņām Latvijas valstij piederošo mežu apsaimniekošanā un lēmumu pieņemšanas kārtībai ostās, varētu būt ietekmējis sekojošo uzņēmumu darbību, kas Einaram Repšem devuši naudu. Piemēram, ziedotāji, kuru darbību, iespējams, ietekmējuši Einara Repšes lēmumi: SIA “Vudisona termināls” - 2500 latu ziedojums Einaram Repšem. SIA “Latvijas Rietumu termināls” - 10 000 ASV dolāru ziedojums, SIA “Pata AB” - 5000 latu ziedojums, SIA “Alpha-osta” - 5000 latu ziedojums. Komisija uzskata, ka vismaz neētiska ir bijusi Einara Repšes rīcība, augstos politiskos vai valsts saimnieciskos amatos virzot fiziskās personas, kas devušas viņam naudu. Šo personu skaitā ir Grigorijs Krupņikovs, kandidāts ārlietu ministru postenim (samaksājis Einaram Repšem 2500 latu), Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs, Pāvels Rebenoks, Ministru prezidenta padomnieks ostu jautājumos, Aldis Kušķis un Liene Liepiņa - novērotāji Eiropas Parlamentā. Komisijas rīcībā ir ziņas, ka augstus amatus ir saņēmušas arī citas personas, kas kopumā Einaram Repšem samaksājušas vairākus tūkstošus latu, taču komisija neuzskata par iespējumu šādas ziņas publiskot, pirms saņemts atbilstošs izmeklēšanas iestāžu atzinums. Par klaju interešu konfliktu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 12. panta izpratnē uzskatāms Einara Repšes atbalsts Viļa Vītola, kura kompetenci komisijai nav pamata apšaubīt, iecelšanai amatos valsts akciju sabiedrībās, jo, būdams Ministru prezidents, Einars Repše ir saņēmis Vilim Vītolam piederošajā bankā kredītus 116 406 eiro un 75 239 ASV dolāru apmērā. Komisija uzskata, ka Einara Repšes reputāciju ietekmē arī fakts, ka viņa vadītā Ministru kabineta ieceltais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs K. Ketners 2003. gada laikā ir vienpersoniski lēmis par vairāku desmitu komersantu atbrīvošanu no maksājumiem valsts budžetā, tajā skaitā 2003. gada 11. jūlijā pieņēmis lēmumu par akciju sabiedrības “Hansabanka”, ar kuru Einars Repše atradās un turpina atrasties darījumu attiecībās, atbrīvošanu no ienākuma nodokļa un soda naudas samaksas valsts budžetā par kopējo summu 170 382 lati un ar nodokli neapliekamo, uz nākamajiem taksācijas gadiem attiecināmo zaudējumu palielināšanu par 443 999 latiem. Komisijas uzdevums nav konstatēt visu to personu loku, kas, piešķirot Einaram Repšem naudu, pateicās par viņa sniegtajiem pakalpojumiem vai cerēja uz tādiem nākotnē. Svarīgi gan ir konstatēt, vai Einars Repše, pieņemot naudu, ir pārkāpis likumu, un tas ir izmeklēšanas iestāžu pienākums. Diemžēl komisijai nav bijusi iespēja uzklausīt paša Einara Repšes viedokli par viņa rīcības morāli ētiskajiem aspektiem, tādēļ komisija, izsakot viedokli par sekojošajām personām un viņu rīcības motīviem, maksājot Einaram Repšem naudu, ir spiesta interpretēt faktus atbilstoši pašu komisijas locekļu izpratnei par ētisku, godīgu un loģisku rīcību. Apšaubāmi un, iespējams, koruptīvi ziedojumi. Piemēram, Ainārs Dzelze ir noziedojis 2500 latu, SIA “Adugs” - 3000 latu, SIA “Empower” - 5000 latu, SIA “Empower” - vēlreiz 5000 latu, Valentīna Mamajeva - 5000 latu, Ilvars Attis - 5000 latu, Sergejs Korotkovs - 5000 latu, Iļja Basins - 5000 latu, Velners Siņicins - 5000 latu, Novruzs Kasum Ogli Tagijevs - 8700 latu un Nataļja Brūvere - 6400 latu. Komisija ziņojumā ir izmantojusi vien tādus datus, kas pašam Repšem un jebkurai citai personai ir publiski pieejami, izmantojot visus atklātos informācijas avotus. Komisija uzskata par neētisku rīcību naudas paturēšanu, kuru Einars Repše saņēma no Aināra Dzelzes, kurš ir publiski atzinies, ka bijis starpnieks naudas nodošanā politiskajai partijai, un šāds fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu. Komisija uzskata par politiskas personas reputāciju negatīvi ietekmējošu apstākli naudas pieņemšanu no Ilvara Atta, kurš laikrakstā “Diena” (2004. gada 10. janvārī) minēts kā persona, par kuru ir aizdomas līdzdalībā darbībās, kuru mērķis ir Ventspils uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu samaksas. Tāpat masu medijos ir paustas bažas, ka V. Mamajevas rīcībā nav bijuši legāli naudas līdzekļi, lai viņa būtu tik dāsna Einara Repšes finansētāja. Nav saprotama SIA “SIGEX”, kuras kapitāls ir 2000 latu, vadītāja Novruza Kasum Ogli Tagijeva un revidentes Nataļjas Brūveres motivācija un spēja samaksāt Repšem kopsummā vairāk nekā 15 000 latu. Līdzīgi nav saprotams, kādi ir bijuši avoti tiem 10 000 latu, kurus Einaram Repšem ir piešķīrusi sīka Ķekavā reģistrētā SIA “Empower”. Komisija labprāt būtu uzklausījusi Einara Repšes viedokli par sakarību starp faktu, ka viņam 3000 latu piešķīrusi Ķekavā reģistrētā SIA “Adugs”, un faktu, ka 2003. gadā, kad Einars Repše bija Ministru prezidents, SIA “Adugs” saņēma no valsts budžeta kompensāciju par ražošanā izmantoto cukuru 57 099 latu apmērā. Komisija izsaka pieņēmumu, ka Repšes finansiāla neatkarība būtu saprātīgu politisku lēmumu pieņemšanu veicinošs faktors, tomēr tā nav iespējama, ja galvenais viņa naudas līdzekļu izcelsmes avots ir nelielas ļaužu grupas piešķirtie līdzekļi, kurus turklāt Repše ir ieguldījis augsti spekulatīvos darījumos, ienākumi no kuriem varētu būt atkarīgi no viņa kā atbildīgas valsts amatpersonas rīcības vai ietekmēt viņa rīcību. 2001. gada 21. decembrī, atstājot Latvijas Bankas prezidenta amatu, Repšem piederēja 238 “Standard&Poors” depozīta sertifikāti par kopējo tirgus vērtību 27 227 ASV dolāri, kā arī 1292 lati, ko Repše bija noguldījis Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Repšes kopējās parādsaistības bija 72 999 ASV dolāri un 30 381 lats. Komisija izsaka pieņēmumu, ka Repšes nekustamā īpašuma Ikšķilē un divu automašīnu vērtība bija ne mazāka kā 2003. gadā, kad to vērtība, kā norādīts darījumos, bija kopsummā ne lielāka par 35 000 latu. Ja vien Einara Repšes īpašumā nebija kāda vērtīga kustamā manta, kura nav jāuzrāda valsts amatpersonas deklarācijā, tad Repšes aktīvu tīrā vērtība bija negatīva, proti, viņa parādsaistības pārsniedza viņa īpašuma vērtību par vismaz 25 000 latu. Ņemot vērā to, ka, stājoties Ministru prezidenta amatā 2002. gada 5. decembrī, valsts amatpersonas deklarācijā Repše nav norādījis kustamas mantas pārdošanas darījumus, nav saprotams, kas uzturēja Repši ilgāk nekā 9 mēnešus periodā no 2001. gada 21. decembra līdz 2002. gada 6. oktobrim, līdz viņš saņēma partijas vadītāja kontā iemaksāto naudu. Tādēļ nepieciešams papildus pārbaudīt, vai Repšes valsts amatpersonas deklarācija atspoguļo patieso stāvokli. Kā publiski paziņojis pats Einars Repše, viņa kontā iemaksātos naudas līdzekļus viņš ir iztērējis, lai iegādātos ASV biržās dažādu firmu akcijas. Saskaņā ar Einara Repšes deklarāciju 2002. gada 5. novembrī, stājoties Ministru prezidenta amatā, viņš bija veicis divus nozīmīgus darījumus. Viens darījums bija ASV tirgus vērtspapīru pirkšana un pārdošana, līdz ar ko Repšes īpašumā nu jau bija 1411 “Standard&Poors” depozīta sertifikāti par kopējo tirgus vērtību 129 138 ASV dolāri. Otrs darījums saskaņā ar Einara Repšes paša deklarēto bija honorāra saņemšana par politiskās partijas dibināšanu par kopējo summu 312 053 lati. Pat tad, ja Einars Repše bija samaksājis no šīs summas vismaz iedzīvotāju ienākuma nodokli nekavējoties, nevis vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma deklarācijas iesniegšanu 2003. gada 1. ceturksnī, viņa rīcībā atlikušajai naudas summai vajadzēja būt ne mazākai kā 234 000 latu. Einars Repše bija atdevis iepriekš norādītos parādus par kopējo summu aptuveni 75 000 latu, papildus nopircis vērtspapīrus par kopējo summu aptuveni 60 000 latu. Einara Repšes deklarētie naudas uzkrājumi kopsummā bija sasnieguši aptuveni 21 500 latu. Līdz ar to vai nu Einars Repše 30 dienu laikā - no 2002. gada 6. oktobra līdz 2002. gada 5. novembrim - nelielos pirkumos ir iztērējis vismaz 77 500 latu, vai nav šo summu deklarācijā norādījis kā uzkrājumus noguldījumu vai skaidras naudas formā, vai arī sedzis kādas citas saistības, kuras nav norādītas iepriekšējo periodu deklarācijās. Tāpēc ir nepieciešams papildus pārbaudīt, vai Repšes valsts amatpersonas deklarācija atspoguļo patieso stāvokli. Saskaņā ar Einara Repšes valsts amatpersonas deklarāciju, kas iesniegta 2003. gada 26. martā, viņam piederošo ASV tirgus vērtspapīru tirgus vērtība nepilnos divos mēnešos laikā no 2002. gada 5. novembra līdz 31. decembrim bija sarukusi par 35 121 ASV dolāru jeb 27,2 procentiem. 2001. gadā Einaram Repšem piederošo vērtspapīru portfeļa ienesīgums bija 0,91%; 2002. gadā ienesīgums saruka līdz 0,47%. 2003. gadā ienesīgums saruka līdz pat 0,10% gadā. Šāds ienesīguma līmenis bija neapšaubāmi ievērojami zemāks nekā procentu likme par kredītiem, kurus Einars Repše bija ņēmis vērtspapīru iegādei, un ievērojami zemāks nekā ienesīgums no naudas izvietošanas zema riska aktīvos. Saskaņā ar Repšes valsts amatpersonas deklarāciju, kurā atspoguļots viņa mantiskais stāvoklis 2003. gada 31. decembrī, Einara Repšes īpašumā bija ASV tirgus vērtspapīri par kopējo summu tirgus vērtībā 810 089 ASV dolāri, likvīdi ieguldījumi un noguldījumi Latvijas finanšu uzņēmumos par kopējo summu 14 431 lats un 5 613 ASV dolāri. Einaram Repšem piederēja nekustamie īpašumi, kuru iegādes vērtība bija 323 718 lati. Bez tam Einara Repšes īpašumā bija arī iepriekš dāvinājumā saņemts nekustamais īpašums Ikšķilē, kura ķīlas vērtība bija 65 543 lati. Einars Repše bija izsniedzis aizdevumus par kopējo summu - 6700 lati. Tādējādi Einaram Repšem piederošo aktīvu kopējā vērtība bija 851 687 lati. Einara Repšes saistības, summas pārrēķinot pēc valūtas kursa 2003. gada 31. decembrī, kopsummā bija 780 511 lati. Rezultātā Repšes aktīvu tīrā vērtība bija 71 176 lati. 2002. gada 31. decembrī Einara Repšes aktīvu tīrā vērtība saskaņā ar viņa iesniegto deklarāciju bija aptuveni 105 150 lati. Tātad viena gada laikā Einars Repše bija zaudējis vismaz 30 000 latu savas mantas, ko nespēja segt pat viņa kā Ministru prezidenta alga un ienākumi no mantas pārdošanas. Komisijas uzdevums nav sniegt Einaram Repšem ieteikumus viņam piederošo finanšu līdzekļu saprātīgai pārvaldei, tādēļ komisija aprobežojas ar savu viedokli, ka augstas valsts amatpersonas atkarība no riskantu darījumu veiksmes var apdraudēt valsts pārvaldības kvalitāti. Vienlaikus komisija uzskata par nepieciešamu ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka valsts amatpersonas deklarācijas formu. Lai iegūtu patiesu un skaidru priekšstatu par valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa izmaiņām, deklarācija būtu iesniedzama finanšu pārskata formā, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina un naudas plūsmas pārskata. Pārskatos nepieciešams atspoguļot arī peļņu vai zaudējumus no valūtas kursa svārstībām. Neviena no Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācijām šādi ienākumi vai zaudējumi nav deklarēti. Kā jau minēts komisijas ziņojumā, atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10. panta septītās daļas noteikumiem līdz 2003. gada 20. decembrim Einaram Repšem nebija tiesību iegūt akciju sabiedrības “Hansabanka” un akciju sabiedrības “Nord/LB” mantu, tās skaitā ietilpst naudas saņemšana par atlīdzību uz laiku, jo attiecībā uz šiem komersantiem Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, veicis kredītiestāžu amatpersonu kontroli, kā arī šo kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas. Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einars Repše nav pārkāpis likumu, 2003. gadā pieprasot un pieņemot no minētajām kredītiestādēm aizdevumus - no akciju sabiedrības “Nord/LB Latvija” - 75 996 ASV dolārus un 269 234 eiro, no akciju sabiedrības “Hansabanka” - 259 300 eiro. 2004. gada 16. janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēma iesniegumu no sabiedrības par atklātību “Delna” par Einara Repšes iespējamo interešu konfliktu, saņemot aizdevumus no kredītiestādēm. Atbildē uz divām teksta lappusēm, ko KNAB sniedza pēc četru mēnešu ilgas pārbaudes, analizēts un kā nepamatots noraidīts šis pieņēmums, ka Einars Repše varētu būt saņēmis kredītus uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem. Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālajai mazspējai vai personiskai ieinteresētībai pārbaudes rezultātos sekojošu apstākļu dēļ. Pirmkārt, KNAB nav sniedzis tiesisku vērtējumu Repšes finansiālajām darbībām, nav analizējis saistību starp Einara Repšes saņemtajiem labumiem un viņa kā augstas valsts amatpersonas rīcību, nav kritiski vērtējis no kredītiestādēm saņemto informāciju. Pārbaude nav veikta vispusīgi, bet aprobežota vienīgi ar jautājumu par kredītu procentu likmju apmēru. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai joprojām nav izdevies no KNAB iegūt materiālus, kas ļautu vērtēt, vai pats Repše ir sniedzis kredītiestādēm nepatiesu informāciju, vai kredītlietās ir dati par iegādāto nekustamo īpašumu patieso cenu, vai Repšem ir bijis kāds plāns ienākumu gūšanai no nekustamajiem īpašumiem, vai viņam bija līdzekļi ieguldījumiem šajos nekustamajos īpašumos, kas paaugstinātu to vērtību, vai Repšem bija nepieciešamās prasmes un iemaņas ienākumu gūšanai no uzņēmējdarbības nekustamo īpašumu jomā, vai astoņi nekustamie īpašumi bija nepieciešami vienīgi Repšes personiskā patēriņa vajadzību apmierināšanai un vai šīs vajadzības atbilst viņa paša iespējām. Tādēļ komisija pauž viedokli vienīgi par apstākļiem, kas norāda uz pretrunām KNAB pieticīgajos secinājumos. KNAB secinājumi balstīti vienīgi uz pašu kredītiestāžu norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir pretrunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu...".
• 2004_06_03(02)-seq369 language "lv".
• 2004_06_03(02)-seq369 speaker Janis_Smits-1968.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q822919.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q796010.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q211.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q2660080.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q193089.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q16.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q11213537.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q8889.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q687709.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q2167704.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q1092499.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q1021632.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q471678.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q1145493.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q164226.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q8080291.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q14556942.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q29955809.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q11756598.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q16355978.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q4713841.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q4223122.
• 2004_06_03(02)-seq369 mentions Q16348272.