Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_05_20(19)-seq82> ?p ?o. }

• 2004_05_20(19)-seq82 type Speech.
• 2004_05_20(19)-seq82 number "82".
• 2004_05_20(19)-seq82 date "2004-05-20".
• 2004_05_20(19)-seq82 isPartOf 2004_05_20(19).
• 2004_05_20(19)-seq82 spokenAs 37.
• 2004_05_20(19)-seq82 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es tomēr gribētu vēl atgādināt, ka ir spēkā Deklarācija, ko Saeima pieņēma 1996. gadā un kas aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt Latvijai. Un arī šis likums ir izstrādāts, lai zināmā mērā pildītu to, kas teikts tajos dokumentos, ko mēs jau esam pieņēmuši. Es domāju, ka viena no pašām lielākajām nelaimēm ir tā, ka ik pa diviem vai trim gadiem mēs aizmirstam tos dokumentus, ko mēs esam pieņēmuši. Kādam tas var patikt, kādam - nepatikt, un sāk atkal sacerēt jaunus aicinājumus. Tā ka es domāju, ka, pirmkārt, šīs likuma izmaiņas, šie labojumi un papildinājumi, ir tieši 1996. gada Deklarācijas garā. Es runāju par Deklarāciju par okupāciju. Otrkārt. Latvija ir samērā unikāla valsts. Latvija, pretēji tam, ko šeit saka daži runātāji, kuri uzskata, ka Latvija ir atklātas imigrācijas valsts kā Austrālija vai Kanāda, - tieši pretēji! - nav atklātas imigrācijas valsts. Es drīzāk Latvijas situāciju salīdzinātu ar Eiropas mazajām valstīm, teiksim, tādām kā Lihtenšteina. Un es gribētu atgādināt mūsu krievu kolēģiem ārkārtīgi interesantu lietu, ko viņi nelabprāt mīl atcerēties, runājot par dažādām antihitleriskajām koalīcijām. Tā kā Padomju Savienība savulaik divus gadus sadarbojās ar nacistisko Vāciju, kā mēs zinām, un NKVD sadarbojās ar Gestapo (bija speciāls līgums), Krievijā bija ne tikai Vlasova armija, bet arī tā saucamā “atbrīvošanas armija”, kura pēc kara vairāk nekā 10 000 cilvēku sastāvā, pilnā sastāvā, iegāja Lihtenšteinas teritorijā un palūdza politisko patvērumu. Un 50 gados daudzi gribēja kļūt par tās valsts pilsoņiem, taču pilsonību līdz šim brīdim ir dabūjis tikai viens cilvēks - viens no šīs armijas ģenerāļiem. Pārējie? Lielākā daļa aizbrauca uz Ameriku vai uz citām valstīm. Tie, kas atgriezās atpakaļ uz Krieviju, tika represēti. Es domāju, ka Latvijai vajadzētu pamācīties no šādām mazajām Eiropas valstīm, kuras ļoti stingri sargā gan savu identitāti, gan savu valodu, gan savu kultūru. Latvijā joprojām ir problēmas ar iedzīvotāju sastāvu sešās lielākajās pilsētās. Tur nav ko kautrēties! Tā ir tās pašas okupācijas sekas, lai arī kā dažiem nepatīk par to runāt. Es domāju, ka, kamēr šie jautājumi nav atrisināti, mūsu likumdošanai, protams, ir jābūt ļoti civilizētai. Es piekrītu arī godājamajiem runātājiem, ka nedrīkst būt nekādi likumpārkāpumi, bet tomēr likumdošanai ir jābūt tādai, lai laika gaitā šīs problēmas tiktu atrisinātas, un tās arī tiek risinātas, varbūt ne tik ātri, kā dažiem gribētos, bet es domāju, ka desmit gadu laikā mēs esam diezgan tālu pavirzījušies uz priekšu, un šis darbs mums ir jāturpina. Tālāk. Man ļoti nepatīk šeit tas, ko teica Plinera kungs un vēl daži citi. Viņi maldināja gan sabiedrību, gan Saeimas deputātus, sacīdami, ka cilvēkiem, kuri zaudē šeit šo uzturēšanās atļauju, tikšot liegta vispār iespēja jebkurā valstī dabūt šo uzturēšanās atļauju. Tās ir pilnīgas blēņas! Krievija sabiedrības spiediena ietekmē jau ir atvērusi savu Pilsonības likumu, un tas stingrais likums ar noteiktiem pieteikšanās termiņiem, kas tur bija pirms dažiem gadiem, jūs zināt, nu ir atcelts. Tātad visi PSRS pilsoņi var atgriezties atpakaļ, iesniegt prasību un iegūt šo Krievijas pilsonību. Un tad šeit parādās galvenais politiskais jautājums. Mani vienmēr ir izbrīnījis tas, kāpēc no pasaules lielākās zemes, kas kādreiz bija ar lielāko teritoriju (viena sestdaļa no pasaules sauszemes), - no NVS, no kuras savukārt lielākā daļa tagad pieder Krievijas Federācijai, cilvēki bēg projām. Tur ir pasaulē lielākie dimantu krājumi, naftas krājumi. Kur ir palikusi tirgus ekonomika? Šī bēgšana joprojām turpināsies, jo katrs uzskata par laimi iegūt kaut kādu uzturēšanās atļauju vai nu Eiropas Savienības valstīs, vai kādās citās valstīs. Tas ir apbrīnojami! Vērojot to, ka daudzi atsaucās arī uz šīm skolēnu demonstrācijām un uzsvēra savu aizstāvību, es gribētu pateikt: es esmu pateicīgs, ka Latvijā tās ģimenes, kas slēpa savu attieksmi pret valsti, beidzot viņu parādīja. Man patīk, ka mums ir tādas politiskās organizācijas, kas lieto vārdus “Staļingrada”, “štābs”, “ierakumi”, “uzbrukums”, “trieciens”... Ļoti lieliski! Tātad tie 500 000, kas referendumā balsoja pret Latvijas neatkarību, nav mainījuši savus uzskatus, un tas nav ne apkaunojoši, ne tamlīdzīgi. Un es vienmēr esmu teicis, Plinera kungs, ka šie cilvēki nav slikti, bet viņi jūtas ļoti neērti, jūtas ļoti slikti šeit, Latvijā, jo viņi ir sapratuši, ka PSRS ar tur valdošo krievu valodu ir zudusi uz neatgriešanos, tāpēc nenāciet, Plinera kungs, šeit...".
• 2004_05_20(19)-seq82 language "lv".
• 2004_05_20(19)-seq82 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q822919.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q211.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q193089.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q458.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q16.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q159.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q8436.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q183.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q15180.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q408.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q182449.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q347.
• 2004_05_20(19)-seq82 mentions Q43250.