Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_21(20)-seq422> ?p ?o. }

• 2001_06_21(20)-seq422 type Speech.
• 2001_06_21(20)-seq422 number "422".
• 2001_06_21(20)-seq422 date "2001-06-21".
• 2001_06_21(20)-seq422 isPartOf 2001_06_21(20).
• 2001_06_21(20)-seq422 spokenAs 12.
• 2001_06_21(20)-seq422 spokenText "Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie deputāti! Pirms balsojuma par šo izšķirīgo likumprojekta pantu, es domāju, tomēr vismaz man, vienīgajai valdības pārstāvei, kas šodien ir klāt parlamenta sēdē, būtu labi izteikt savu attieksmi. Man ir žēl, ka šodien citi mani kolēģi nav šeit kopā ar deputātiem, jo šis projekts un šis balsojums tiešām ir ļoti nopietns un izšķirīgs. Dobeļa kungs nupat mums visiem uzdeva jautājumu: kas notiks, ja jūs, godātie deputāti, šodien atbalstīsiet šo likumprojektu? Es jums varu pastāstīt, kas notiks. Turpinās strādāt jūsu, Dobeļa kungs, frakcijas atbalstītā valdība, turpināsies darbs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kuru vada, Dobeļa kungs, jūsu frakcijas deputāts Vents Balodis, un turpināsies darbs pie šā projekta. Ja deputāti atbalstīs likumprojektu trešajā lasījumā, tad sāks strādāt Uzraudzības padome, kuru, kā likumprojektā ir paredzēts, vadīs Ministru prezidents, ko atbalsta šīs Saeimas vairākums. Ja kādam ir šaubas par to, kā Uzraudzības padome uzraudzīs šo procesu finansiāli, profesionāli un politiski, tad var, kamēr likumprojekts tiks gatavots izskatīšanai trešajā lasījumā, nākt ar priekšlikumiem par Uzraudzības padomes papildināšanu ar jūsu frakcijas pārstāvjiem. Ja balsojot šodien likumprojekts tiks atbalstīts, tad tiks beidzot nodibināta šā projekta vadības vienība. Es jums teikšu atklāti - nav bijis viegli ministrijai! Ministrijā pie šā projekta nav līdz šim strādājis neviens cits cilvēks, izņemot pašu ministru (jo ministrijā nav citas attiecīgas štata vietas) un Nacionālās bibliotēkas direktoru. Neraugoties uz to, visās frakcijās ir bijusi pieejama informācija par projekta izmaksām, projekta vadību, projekta uzraudzības kārtību; ir sniegti salīdzinājumi ar līdzīgiem starptautiskiem projektiem. Mums ir bijusi iespēja to visu izdiskutēt, atbildēt uz visiem - gan būtiskiem, gan mazāk būtiskiem - jautājumiem. Tādēļ nevar teikt, ka parlamentā nav bijusi pieejama informācija. Tāds apgalvojums vienkārši nebūs patiess. Es domāju, mums ir jāatceras vēl viena lieta. Mēs Latvijā sirgstam ar nabadzības kultu. Mēs nez kāpēc kultivējam nabadzības filozofiju. Es to piedzīvoju Ministru kabineta sēdē, kad Kultūras ministrija piedāvāja astoņus noteikumu projektus par bibliotēku sfēru Latvijā. Es piekrītu, ka daži no tiem noteikumu projektiem nebija pietiekami kvalitatīvi izstrādāti. Taču mēs turpināsim runāt par standartu iesniegšanu bibliotēku jomā. Par tādu pašu standartu ieviešanu, kādi Latvijā ir jau pieņemti un stājušies spēkā attiecībā uz lopu novietnēm, aptiekām, frizētavām. Taču, ka mēs gribam arī bibliotēku jomā ieviest standartus, tad tas nez kāpēc cilvēkiem liekas nepieņemami. Nu ir jāattopas! Es domāju, ka cilvēki jau sen ir izteikuši savu attieksmi pret projektu. Cilvēki ir izteikuši savu attieksmi aptaujās, kurās 65% no aptaujātajiem ir atbalstījuši projektu un turklāt no tiem, kas ir gatavi projektu atbalstīt, lielākā daļa ir tādu, kas ir gatavi to personīgi atbalstīt, tātad veikt arī šādu elektrības mērķmaksājumu. Cilvēki ir izteikuši savu attieksmi pret šo projektu, trīskārt un četrkārt palielinādami apmeklējumu skaitu tajās publiskajās bibliotēkās, kuras ir pārkārtotas atbilstoši tām prasībām, kādas tiek izvirzītas mūsdienīgām bibliotēkām. Cilvēkiem ir vajadzīga šī infrastruktūras daļa. Tā sen vairs nav kultūras daļa. Tā ir elementāra infrastruktūra, kas ir garantija attīstībai. Tāpēc man vispār liekas muļķīgi, ka es šodien runāju, pārstāvot valdības viedokli. Sen jau šis jautājums sniedzas pāri kultūras sfērai! Par finansu avotiem, kas ietverti 10. priekšlikumā jeb jaunajā redakcijā atbalstītajā 6. pantā. Es domāju, ka tomēr ir vērts balsot par visu šo pantu kopumā, jo ne jau velti Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un apakškomisija tik ilgu laiku gatavoja šo priekšlikumu Saeimai. Tomēr tas ir sagatavots šādā redakcijā. Kāpēc? Tāpēc, ka... Es piekrītu daudziem argumentiem, ko minēja gan Kalniņa kungs, gan Baldzēna kungs, gan daudzi citi, kas šodien uzstājās debatēs, arī jūs, Tabūna kungs un Dobeļa kungs. Jā, atsevišķi panti zināmā mērā rada izkropļojumu tirgus ekonomikā. Taču tieši tāpēc, ka šie panti, šīs daļas visas kopā viena otru sabalansē, tās mazina šo izkropļojošo efektu, un, ja man jums godīgi ir jāsaka, tad tieši elektrības mērķmaksājums ir tas, kas ir sociāli vissabalansētākais un sociāli vispieņemamākais, jo tas ir saistīts ar sociāli sabalansētu patēriņu. Un - vēl man ir jāsaka, ka nav taisnība tiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka tauta maksās divreiz. Ir veikti ļoti konkrēti aprēķini, kas pierāda, ka tauta divreiz nemaksās par patērēto elektrību un pat Tramvaju un trolejbusu pārvalde ir veikusi šādus aprēķinus, jo faktiski tramvaji un trolejbusi - tā ir tikai uz elektrības patēriņu balstīta lieta. Pārvaldei tas gadā izmaksās 80 000 latu, kas nesastāda pat 0,1 % no biļetes tarifa. Tātad pat šajā sfērā, kas ir visjutīgākā un ar cilvēka patēriņu visvairāk saistītākā sfēra, biļetes cena nepieaugs šā mērķmaksājuma dēļ pat par 1 santīmu. Tad par ko mēs šeit runājam? Mēs runājam par to, ka ģimene, kas sastāv no 1 cilvēka, mēnesī šim mērķmaksājumam patērēs, ja tikai šis viens mērķmaksājums darbosies, no 6 līdz 10 santīmiem, 2 cilvēku ģimene attiecīgi divreiz vairāk, bet četru cilvēku ģimene - līdz 40 santīmiem. Sakiet, vai tā nav sociāli pieņemama cena pakalpojumam, kuru šobrīd, kad šī sistēma nedarbojas, cilvēki ir spiesti maksāt, pērkot vilciena vai autobusa biļeti un braucot uz Rīgu, jo viņu bibliotēkā šis vienotais publiskais informācijas tīkls nedarbojas. Mūsu piedāvājums ir izmantot šo ļoti solidāro, sociāli proporcionālo maksājumu, kas ir daudz lētāks nekā vilciena vai autobusa biļete, nemaz nerunājot par personīgo datoru, kas kā alternatīva katram cilvēkam šo pakalpojumu sniegs. Otra lieta - par ieņēmumiem no privatizācijas. Arī tā, protams, nav Kultūras ministrijas kompetence, bet man jums jāsaka, ka pirmām kārtām tas ir nevis tikai sabalansējošs finansu avots elektrības mērķmaksājumam vai kompensējošs avots, lai būtu mazāki termiņi un mazākā apjomā jāiedarbina elektrības mērķmaksājums, bet tā ir ļoti loģiska shēma, jo kaut ko pārdodot, ir ļoti rūpīgi jāskatās, kur šī nauda tiek tērēta, un, ja mēs to tērējam nevis apēšanai, bet attīstībai, tad tas ir ļoti loģisks piedāvājums. Tieši to pašu agrāk vai vēlāk varēs attiecināt arī uz Trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanu. Un es vēlreiz aicinu jūs atcerēties, ka tikai kompleksā visi kopā šie panti var dot to pozitīvo efektu, kādu komisija pēc ilgām diskusijām, pēc ilgām pārrunām arī ar valdības locekļiem, koalīcijai vienojoties tomēr par šādu sabalansētu attieksmi, ir piedāvājusi jums šodien atbalstīšanai, tāpēc es mudinu jūs nenodoties populistiskiem aicinājumiem, bet tomēr saņemties un sākt balsošanu par šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto variantu. Paldies.".
• 2001_06_21(20)-seq422 language "lv".
• 2001_06_21(20)-seq422 speaker Karina_Petersone-1954.
• 2001_06_21(20)-seq422 mentions Q822919.
• 2001_06_21(20)-seq422 mentions Q211.
• 2001_06_21(20)-seq422 mentions Q2660080.
• 2001_06_21(20)-seq422 mentions Q8436.
• 2001_06_21(20)-seq422 mentions Q1419663.