Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_21(20)-seq2> ?p ?o. }

• 2001_06_21(20)-seq2 type Speech.
• 2001_06_21(20)-seq2 number "2".
• 2001_06_21(20)-seq2 date "2001-06-21".
• 2001_06_21(20)-seq2 isPartOf 2001_06_21(20).
• 2001_06_21(20)-seq2 spokenAs 18.
• 2001_06_21(20)-seq2 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Godātie deputāti un deputātes! Ir pagājuši divi gadi, kopš Latvijas 7. Saeima man uzticēja godpilnos pienākumus, kurus šobrīd es pildu, un vispirms es vēlētos pateikties visiem deputātiem par labo sadarbību, kas šajā laikā valdīja starp mums. Valsts prezidenta līdzdalība likumdošanas procesā, kādu to paredz Latvijas Satversme, uzskatāma par būtisku mūsu demokrātisko procesu sastāvdaļu. Abu - Saeimas un Valsts prezidenta - darbībai mērķis var būt tikai viens - izsludināt pēc iespējas taisnīgākus, reālajos apstākļos pamatotākus un juridiski labāk nostrādātus likumus, turklāt tādus, kas pēc iespējas veicinātu tautas labklājību, saimniecisko attīstību un valsts drošību. Laba sadarbība starp Saeimu un Valsts prezidenti palīdz gādāt par to, lai katrs pieņemtais likums būtu tāds, kādu kopējais labums to prasa. Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija atguva neatkarību un uzsāka milzīgo darbu, kas bija nepieciešams, lai likvidētu piecdesmit gadu okupācijas sekas un atgrieztos brīvo un demokrātisko Eiropas valstu saimē. Panākts ir ļoti daudz, un Latvijas Republikas Saeima šajā pārejas procesā ir veikusi neatsveramu darbu. Jau tagad sasniegto Latvijas progresu var apskaust un apbrīnot ne viena vien cita postkomunisma valsts. Nenovērtēsim par zemu paši savus sasniegumus! Šobrīd, kad Gēteborgas konference ir apstiprinājusi 2002. gada beigas par Eiropas Savienības paplašināšanās mērķa datumu, ir nepieciešams koncentrēt visus mūsu spēkus, lai Latvija nākamo 18 mēnešu laikā sekmīgi pabeigtu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā un būtu pašu pirmo jaunuzņemamo kandidātvalstu vidū. Daudzējādā ziņā mēs jau tagad baudām dalībvalstīm pieejamās privilēģijas, taču mūsu iedzīvotājiem tieši tagad, kamēr vēl turpinās sarunas, ir plašāk jāizskaidro, ka dalībvalstis uzņemas arī saistības un pienākumus. Lai ņemtu, ir jābūt gataviem arī dot. Tādēļ nepieciešama lielāka uzmanība sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību, tās darbības metodēm, tās prasībām, kā arī piedāvātajām iespējām un izdevībām. Ir nepieciešamas debates un dialogs ar visplašāko sabiedrību, it īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju raizēm un bažām par vēl nezināmo un vēl neizprasto. Saeimā pārstāvētajiem deputātiem un politiskajām partijām ir šajās debatēs ļoti nopietna loma - līdzās tai, kas sagaidāma no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un jebkura pilsoņa. Es nešaubos par Latvijas sabiedrības patieso vēlmi būt jaunajā vienotajā Eiropā. Bet tai ir jādod iespēja uzklausīt dažādus viedokļus. Nevaru piekrist tiem, kas uzskata, ka, integrējoties Eiropā, Latvija ciestu it kā nopietnus zaudējumus. Tieši otrādi! Latvija būs ieguvēja. Latvija nebūt nenodos savas nacionālās intereses, nedz arī zaudēs savu suverenitāti. Jaunā savienība tieši veicinās Latvijas attīstību un tās nākotnes izredzes, un Latvijas suverenitāte tikai iegūs jaunu un bagātāku saturu. Nevienas valsts, kas ietilpst Eiropas Savienībā, suverenitāte vēl līdz šim nav cietusi. Neviena valsts nav izstājusies no Eiropas Savienības, bet ir daudz to, kas grib tai pievienoties. Iesaistoties Eiropā, Latvija varēs kā līdztiesīga locekle piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā, ne tikai noraudzīties no malas un pasīvi ciest citu pieņemto lēmumu sekas. Jau šodien, mums esot vēl kandidātvalsts statusā, mūsu viedoklis tiek uzklausīts. Mūs jau tagad aicina izteikties par vienotās Eiropas nākotni. Man šķiet, ka tā ir īpaša privilēģija - dzīvot un darboties šajā vēstures periodā, kad veidojas apvienota un paplašināta Eiropa un kad tik īsā laikā visā kontinentā būs jāpieņem tik tālejoši lēmumi. Ļoti īss laiks vairs ir atlicis līdz 2002. gada novembrī Prāgā paredzētajam NATO paplašināšanās samitam. Arī tur Latvija ir paudusi ciešu apņemību būt uzaicināto kandidātvalstu vidū. Nelokāmā Latvijas vēlme ciešāk integrēties eiroatlantiskajās struktūrās izskaidrojama, protams, ar mūsu traģiskās pagātnes pieredzi, bet arī ar mūsu redzējumu par savu nākotni - vienotu un brīvu Eiropas valstu saimē. Ar NATO alianses paplašināšanos līdz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas austrumu robežām beidzot tiks likvidētas Otrā pasaules kara ilgstošās un postošās sekas. Visām trim Baltijas valstīm tad būs pieejamas gluži tādas pašas drošības garantijas kā visām citām NATO loceklēm. Drošību, protams, nevaram sagaidīt par brīvu. Arī aliansē tas ir kopīgas atbildības jautājums - katram ir jāspēj gan gādāt par sevi, gan nākt ar savu pienesumu kopīgos drošības pasākumos. Drošības garantēšana prasa līdzekļus, bet tas nav luksuss. Tā ir pati pirmā nepieciešamība. Nevaram runāt par to, ka it kā būtu izvēle starp drošību un tādām fundamentālām nepieciešamībām kā izglītība, veselība un saimnieciskā attīstība. Tās visas ir vajadzīgas, tām visām ir jāatvēl līdzekļi. Tomēr atgādināsim - bez drošības valstī nebūs ne vienas, ne otras, ne trešās. Turpretī, kā labi zināms, NATO tā sauktā drošības lietussarga klātiene ir iespaidīgi palielinājusi ārzemju investīciju apjomus pēdējā paplašināšanas kārtā uzņemtajās trīs dalībvalstīs un veicinājusi tur strauju ekonomisko uzplaukumu. Tādēļ izmantoju šo izdevību, lai pateiktos jums, godātie Saeimas deputāti, par atbalstu nepieciešamajiem budžeta palielinājumiem aizsardzības jomā. Šie līdzekļi ir labs un tālredzīgs ieguldījums, kas augļus nesīs ilgstoši. Nacionālā drošība ir nepieciešams mūsu neatkarības garants, jo tikai brīvā un suverēnā valstī mums būs iespējams pašiem lemt par savu nākotni. Modernā izpratnē bruņotie spēki gādā par drošību ne tikai kara apstākļos, bet arī krīžu novēršanā un regulēšanā miera laikos. Tādēļ valsts ieguldījums Nacionālajos bruņotajos spēkos ir lielā mērā ieguldījums latviešu karavīru un virsnieku izglītībā, viņu valodu zināšanās, profesionalitātes attīstībā un karavīra cienīgas stājas izveidošanā. Latvija var būt lepna par saviem karavīriem, kas to pārstāvējuši miera misijās Bosnijā un Kosovā. Mūsu sabiedrotie ir pārliecinājušies, ka Latvijas karavīru vienības ir teicami sagatavotas un spējīgas piedalīties kopīgās miera uzturēšanas operācijās. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Latvijas bruņotajos spēkos ļoti daudz kas vēl ir veicams un sakārtojams. Tieši tādēļ arī tuvāko gadu laikā būs jāturpina pievērst šim laukam sevišķas pūles un uzmanību. Un es, Valsts prezidente, paredzu to darīt Satversmes man uzticēto pienākumu ietvaros. Ir vēl cits drošības aspekts, kas tuvākajā nākotnē prasīs mūsu visu pastiprinātu uzmanību -, tā ir mūsu valsts iekšējā drošība, mūsu spēja cīnīties ar korupciju un organizēto noziedzību. Tāda drošība ir nepieciešama mums pašiem, lai katrs varētu mierīgi dzīvot savu dzīvi un lai iedzīvotāji netiktu nekaunīgi, ciniski un atklāti slepkavoti pilsētu centros gaišā dienas laikā. Tā nepieciešama, lai radītu vidi, kurā droši var justies ārvalstu investori un viesi, kurā brīvi un netraucēti var attīstīties legāla uzņēmējdarbība. Tā ir nepieciešama, lai Valsts kasē nonāktu visi tie līdzekļi, kuriem jau tagad tur vajadzētu nokļūt, bet kuru tik ļoti pietrūkst izglītībai, veselībai vai vecuma pensijām. Turklāt mūsu iekšējo drošību kritiski vērtēs mūsu topošie partneri - vērtēs to gan Eiropas Savienības, gan NATO alianses kandidatūras ietvaros. Neviens nebūs ieinteresēts saistīties ar tādiem partneriem, kas nespēj ieviest kārtību paši savā valstī. Drošība - tā ir arī sociālā stabilitāte. Tā ir saliedēta un sociāli integrēta sabiedrība - integrēta etnisko grupu attiecību nozīmē, integrēta bērnu tiesību un dzimumu līdztiesības laukā, saliedēta pilsētu un lauku vienmērīgā attīstībā, solidāra sociālo garantiju un sociālās drošības jomā. Bērnu tiesību jautājumi ir bijuši Valsts prezidenta īpašas uzmanības lokā, un es būtu pateicīga Saeimas deputātiem, ja tie turpinātu iesaistīties likumdošanas pilnveidošanā un arī turpmāk uzņemtos atbildību bērnu tiesību aizsardzības jomā. Saistībā ar sabiedrības integrāciju izsaku pateicību Saeimai par izdarīto darbu, saskaņojot likumus ar starptautiskajām juridiskajām normām un Latvijas starptautiskajām saistībām. Par to esam jau saņēmuši atzinību no svarīgākajiem Latvijas ārvalstu partneriem. Atliek tikai turpināt tālāk un gādāt par šīs integrācijas politikas iedzīvināšanu. Sabiedrības integrācijas fondam jāsāk pilna apjoma darbs pēc iespējas drīz, jo tas ir būtisks instruments, lai valsts nākotnes veidošanā iesaistītu ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ar katru gadu latviski runājošo skaits Latvijā palielinās. Tā ir pozitīva tendence. Tagad ir jāiet tālāk, veidojot plašāku dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem, it īpaši ar tiem, kuri varbūt vēl vilcinās atzīt savu piederību Latvijai un Eiropai. Ļoti daudz vēl ir darāmā, lai veidotu kopīgu Latvijas informatīvo telpu, lai veidotu kopēju izpratni par pagātnes notikumiem un par nākotnes mērķiem. Informācija par Latvijas valdības lēmumiem, nodomiem un politiku bieži vien vēl daudzus iedzīvotājus sasniedz tikai daļēji vai pastarpināti. Tāpat ārzemēs vēl pārāk daudziem ir izkropļots priekšstats par Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju dzīvi un nākotnes redzējumu. Kā topošai Eiropas Savienības dalībvalstij, mūsu interesēs ir palīdzēt šīm balsīm tapt sadzirdētām plašākā diapazonā, nekā tas līdz šim ir noticis. Lai sasniegtu visus savus izvirzītos mērķus, Latvijai būs nepieciešami visi tās spēki. Tādēļ jo satraucošāks ir savstarpējās uzticēšanās deficīts, kāds pašlaik ir izveidojies starp varu un tautu. Cieša saikne starp varu un sabiedrību ir uzticams un drošs instruments, lai tiktu pieņemti abas puses apmierinoši lēmumi. Šī saite pārtrūkst, ja sabiedrībai tiek diktēti lēmumi, nostādot to fakta priekšā un neiesaistot sabiedrību diskusijās par paredzētajiem nodomiem. Lai vairotu uzticību un atbalstu saviem lēmumiem, gan valdībai, gan likumdevējvarai būtu jāspēj izskaidrot savas ieceres un plānus, pārliecināt sabiedrību par to pareizību, iesaistīt sabiedrību diskusijā pirms lēmumu pieņemšanas. Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Mēs esam lielu izaicinājumu priekšā, uz kuriem mums būs jāspēj atbildēt nākamo pāris gadu laikā. Ja tas mums izdosies, es paredzu Latvijai ilgtspējīgu attīstību, sistemātisku augšupeju un spožu nākotni. Ja mums tas neizdosies, tad mums draudēs stagnācija un pat atpakaļslīde, kā jau tas šobrīd ir vērojams vairākās valstīs, kam nav izdevies uzturēt pārveidošanās dinamiku. Izvēle ir mūsu rokās. Latvijai ir ļoti daudz draugu un sabiedroto, kas ir gatavi visdažādākajos veidos mums palīdzēt un atbalstīt mūsu centienus. Latvijai ir ļoti maz īstu ienaidnieku, ja tajos neieskaitām paši sevi. Mēs paši esam savas nākotnes veidotāji, un mēs piederam pie vienas no retajām paaudzēm visā Latvijas vēsturē, kam šāda iespēja ir bijusi dota. Nepalaidīsim šo iespēju garām! Atcerēsimies, ka mūsu likteņi ir nedalāmi saausti kopā, ka mūsu gājumu mums visiem ir lemts nostaigāt cieši blakus mūsu Latvijā, mūsu Eiropas kontinentā! Es novēlu jums sekmīgi turpināt darba sesiju! (Aplausi.)".
• 2001_06_21(20)-seq2 language "lv".
• 2001_06_21(20)-seq2 speaker Vaira_Vike-Freiberga.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q822919.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q211.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q37.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q191.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q193089.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q458.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q39731.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q202162.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q7184.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q1246.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q15379125.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q1085.
• 2001_06_21(20)-seq2 mentions Q794255.