Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_14(13)-seq90> ?p ?o. }

• 2001_06_14(13)-seq90 type Speech.
• 2001_06_14(13)-seq90 number "90".
• 2001_06_14(13)-seq90 date "2001-06-14".
• 2001_06_14(13)-seq90 isPartOf 2001_06_14(13).
• 2001_06_14(13)-seq90 spokenAs 77.
• 2001_06_14(13)-seq90 spokenText "Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums nav jāreaģē uz to, ka kreisie iet ārā. Es domāju, ka tā nav pirmā reize, kad viņi iet ārā. Es gribētu drusciņ uzstāties tieši ministra klātbūtnē un tieši koalīcijas partneriem pateikt, kā es saprotu budžeta situāciju. Patiesību sakot, es gribētu tagad uzrunāt visus tos, kuri domā, ka ir iespējams šajā pusgadā veikt vēl kādus papildu maksājumus no budžeta. Es viņiem sirsnīgi iesaku to nedarīt. Minēšu galvenos faktorus, kāpēc aicinu to nedarīt. Piemēram. Krievijas ekonomiskās krīzes laikā PVN neizpilde mums bija 8%, taču patlaban acīmredzot tiek izmantotas dažādas manipulācijas, to skaitā dažādu likumu apiešana... acīmredzot cīņā pret to tiek izmantoti visnegodīgākie līdzekļi. PVN mums pildās ļoti slikti. Apmēram 15% - 16% ir šā nodokļa neizpilde uz 1. jūniju. Tādēļ es aicinu Finansu ministriju, it īpaši Valsts ieņēmumu dienestu, ļoti rūpīgi pārskatīt šā nodokļa maksāšanas tehniku. Cienījamie deputāti, acīmredzot tā sistēma, ka mēs atteicāmies no PVN iekasēšanas uz robežas, iedibinājām veselu virkni akcizēto preču noliktavu, kuras, tā teikt, pārklājas ar muitas noliktavām... Mēs esam raduši iespēju realizēt tā saucamo neīsto reeksportu, neīsto tranzītu. Mums ir ļoti rūpīgi jāskatās, kā mēs varam risināt šo jautājumu. Attiecībā uz akcizētām precēm mums ir tā pati slimība. Mums tā ir jāizslimo un jācīnās, lai šis liberālisms tiktu kaut kādā veidā ielikts rāmjos. Šajā sakarā ir jāņem vērā divi faktori. Pirmais. Kā jūs zināt, PVN veido ļoti lielu daļu no ieņēmumiem. Es zinu, ka Finansu ministrijā ar to jautājumu nodarbojas, un es vienkārši aicinu deputātus atbalstīt šajā smagajā darbā Valsts ieņēmumu dienestu un Finansu ministriju. Otrs faktors. (Tas gan vairāk ir saistīts ar Požarnova kunga “kantori” nekā ar Finansu ministriju.) Nav īstas skaidrības, kāpēc pensiju budžetā notiek tādas svārstības, kādas redzam, kad salīdzinām marta un aprīļa rezultātus. Premjers mums paziņoja marta rezultātus attiecībā uz pensiju budžetu: pirmo reizi ieņēmumi pārsniedza izdevumus - pārsniedza par 3 miljoniem latu. Ja mēs paskatāmies, kādi rezultāti bija aprīlī, tad redzam, ka starpība ir mīnus 5,8 miljoni. Kas ir noticis? Kāpēc ir tāda starpība starp šo divu mēnešu rezultātiem? Kāpēc parādās tādas svārstības, ja bāze praktiski nemainās un pārrēķinu sistēma kā tāda ir beigusi pastāvēt? Tas ir ļoti būtisks jautājums. Mums ir jāmēģina steidzīgi noskaidrot, kādi ir iemesli. Tad, kad mēs runājam par pensiju atbrīvošanu virs 60 latiem, par papildu indeksāciju, par visām tām lietām, lai tik tiešām risinātu jautājumus, kas ir pensionāriem ļoti svarīgi, mums tomēr pirms tam ir jābūt skaidrībai, kāpēc mums parādās tādi rezultāti: vienu mēnesi ir plus 3 miljoni, bet otru mēnesi - mīnus 6 miljoni. Un tad mēs nezinām, kas būs trešajā mēnesī. Vispār pensiju budžetā ir plānots finansu deficīts, kas ir 16 miljoni, taču mēs varam sarēķināt, ka pēc pirmajiem četriem mēnešiem, ja situācija attīstīsies lineāri, tas būs jau mīnus 32 miljoni. Tātad mēs divreiz pārkāpsim pensiju budžeta deficītu, neko nemainot likumdošanā. Tāpēc, pirms mēs atveram Pensiju likumu un skatāmies, ko mēs tur varam darīt, ļoti svarīgi ir secināt, kāpēc ir šādas svārstības, kurām diemžēl, kā to redzam īpaši aprīlī, ir tendence iet uz leju. Lai jums visiem būtu skaidrība, pateikšu, kāds būs kopējais rezultāts. Ja mums neizdodas budžetu izpildīt par 11% , tad tas nozīmē, ka tie ir 160 miljoni. Liela loma te ir arī tam, ka mēs savlaicīgi nesaņemam ārvalstu palīdzību. Jo, redziet, pašreiz no ārvalstu palīdzības ir tikai kādi 2% - 3% saņemti. Neapšaubāmi, Finansu ministrija rīkojas atbilstoši finansējuma plāniem un neiztērē to naudu, ko viņai varbūt vajadzētu tērēt šinī brīdī. Bet, saprotiet, ietaupījums, kas gūts uz kapitālieguldījumu un investīciju rēķina, var būt tikai īslaicīgs! Es tiešām aicinu ministru - protams, aicinu arī ministrijas parlamentāro sekretāru un arī visus deputātus - aktīvi strādāt arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un mēģināt noskaidrot, kur ir šo problēmu sakne. Tas jāizdara, pirms mēs nākam ar ierosinājumiem, īpaši priekšvēlēšanu periodā, palielināt izdevumus. Kāpēc ir svarīgi to noskaidrot? Tāpēc, ka, ja pašreizējā stāvoklī mēs budžetā palielināsim izdevumus, tad nonāksim tādā budžeta deficītā, kas būs daudz, daudzreiz lielāks nekā 1,8... Tad rezultāts būs tas, ka zaudējums būs daudz smagāks nekā tie mazie ieguvumi no it kā maziem papildu izdevumiem, ko mēs esam izcīnījuši šoreiz. Tāda ir mana informācija jums. Paldies par uzmanību!".
• 2001_06_14(13)-seq90 language "lv".
• 2001_06_14(13)-seq90 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2001_06_14(13)-seq90 mentions Q822919.
• 2001_06_14(13)-seq90 mentions Q159.