Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_17(16)-seq700> ?p ?o. }

• 1998_06_17(16)-seq700 type Speech.
• 1998_06_17(16)-seq700 number "700".
• 1998_06_17(16)-seq700 date "1998-06-17".
• 1998_06_17(16)-seq700 isPartOf 1998_06_17(16).
• 1998_06_17(16)-seq700 spokenAs 46.
• 1998_06_17(16)-seq700 spokenText "Cienījamie kolēģi, diskusija ir interesanta, un būtu tīri labi, ja mēs tā runātu, ka izteiktu savas patiesās domas, bet neapvainotu cits citu. Man ļoti nepatīk, ka tos, kuri savu pārliecību izsaka, ka viņi vēršas pret nāvessodu, tūlīt ieliek liekuļu kategorijā. Nu kāpēc tad cilvēkam nevar būt arī šāda nostāja un šāda pārliecība? Viņš netic, ka ar nāvessoda paturēšanu mēs samazināsim noziedzību. Arī es, piemēram, esmu tāds neticīgais, kas netic, ka ar šā soda paturēšanu mēs samazināsim noziegumu vai slepkavību skaitu mūsu zemē. Citas zemes ir pierādījušas, ka bez nāvessoda šis noziedznieku skaits nepieaug, varbūt pat kļūst mazāks, jo to, cik noziedznieku ir vai nav, to jau nenosaka šis soda veids, bet gan daudzi citi, galvenokārt sociāli faktori. Tad nu man gribas izteikt arī dažas pamācības cienījamajam kolēģim Staša kungam. Viņš tā drusku pukojās, prasīdams, kas esot devis pilnvaras mūsu valdībai pievienoties Cilvēktiesību konvencijai. Redzat, demokrātisko valstu praksē tas tā ir parasts, ka valdību veido kāda parlamenta vairākums - koalīcija. Un parasti demokrātijā šīs valdības vadītājs ir attiecīgās koalīcijas un partijas pamatprincipu pārstāvis. Viņš zina, ko viņš var parakstīt un ko nevar, jo viņš zina, ka aiz viņa parlamentā ir šis vairākums. Normāli. Tātad šī ir normāla prakse un par to nevajadzētu uztraukties un domāt, kā viņš var parakstīt kādu konvenciju, neprasījis iepriekš atļauju parlamentam. Tas pats attiecas arī uz citiem starptautiskiem līgumiem. Cita starpā - par robežlīgumu ar Krieviju. To robežlīgumu, kas no mūsu puses kādreiz tiks parakstīts, to mūsu Ministru prezidents parakstīs, balstoties uz zināšanām par savas partijas viedokli šinī jautājumā. Un tā tas iet tālāk. Bet, redzat, te bija dzirdami vairāki tādi neloģiski secinājumi, un tādēļ mums gandrīz vai konferenci derētu sarīkot par nāvessoda jautājumu, bet to nu mums vairs neizdosies izdarīt, jo laika nav. Taču es Dobeļa kungam gribētu teikt, ka neatkarību gan mēs nezaudēsim, ja mēs nāvessodu atcelsim. Tā nebūs! Neatkarību mēs varētu zaudēt drīzāk tad, ja mēs aizmirsīsim, ka mums ir Aizsardzības ministrija un ka mums ir Nacionālie bruņotie spēki, ja mēs aizmirsīsim, ka šiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vajag naudu. Par to mēs rīt runāsim, pie tam runāsim skaidru valodu. Tad gan mēs varam neatkarību zaudēt, bet, ja mēs atcelsim nāvessodu, ar to mēs neatkarību neapdraudam. Bez tam, ja kāds domā, ka šis jautājums būtu katram liekams uz priekšvēlēšanu programmas malas, tad es esmu ar mieru to darīt, jo es zinu, ka par mani nebalsos tie, kuri domā tik primitīvi, ka ar nāvessoda paturēšanu ir iespējams atrisināt visas noziedzības problēmas mūsu zemē. Tas nav iespējams! Tur ir daudz kas cits jāveic. Visām lietām, arī mūsu tiesiskās sistēmas izkopšanai, ir vajadzīgi līdzekļi. Mums ir vajadzīgi kārtības sargi ar morāli, nevis tādi, kas savus formas tērpus iedod noziedzniekiem vai arī paši kļūst par tādiem, kā tas šīsdienas “dzeltenajā” avīzē ir lasāms. Mums daudz kas ir vajadzīgs, un tur ir nepieciešams nopietns darbs. Taču attiecībā uz soda veidu es gribu sacīt, ka ir iespējams arī citādi vēl bargāk sodīt nekā ar nāvessodu, lai tiešām samazinātu šo kapitālo noziegumu skaitu mūsu sabiedrībā. Un tas ir galvenais.".
• 1998_06_17(16)-seq700 language "lv".
• 1998_06_17(16)-seq700 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 1998_06_17(16)-seq700 mentions Q159.
• 1998_06_17(16)-seq700 mentions Q4294480.