Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_17(16)-seq637> ?p ?o. }

• 1998_06_17(16)-seq637 type Speech.
• 1998_06_17(16)-seq637 number "637".
• 1998_06_17(16)-seq637 date "1998-06-17".
• 1998_06_17(16)-seq637 isPartOf 1998_06_17(16).
• 1998_06_17(16)-seq637 spokenAs 29.
• 1998_06_17(16)-seq637 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Īsumā paskaidrošu šī lēmuma projekta būtību. Tas ir radies sakarā ar to, ka mūsu valstī ir vairāki minimumi. Mums ir minimālā darba alga, mums ir krīzes iztikas minimums, mums ir iztikas minimuma pārtikas daļa, mums sāk rēķināt procentus no iztikas minimuma pārtikas daļas vai arī no krīzes iztikas minimuma. Un līdz ar to, piešķirot dažāda veida sociālos pabalstus, atzīstot personas vai ģimenes par mazturīgām vai maznodrošinātām, vai trūcīgām un piešķirot viņām šo statusu, ir iespēja variēt, dažādus variantus piedāvāt cilvēkiem. Un vienu otru brīdi nav īstas skaidrības, vai konkrētajam cilvēkam pienākas vai nepienākas maznodrošinātā statuss. Krīzes iztikas minimums mūsu valstī ir 38 lati, iztikas minimuma pārtikas daļa ir 22 lati, tātad vēl mazāk. Tālāk. Kam var tikt piešķirts trūcīgās personas statuss? Cilvēkam, kuram ienākumi pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 75% (es pasvītroju - 75%) no Ministru kabineta noteiktā krīzes iztikas minimuma mēnesī. Tātad krīzes iztikas minimums, kā jau es nupat teicu, ir 38 lati, 75% tātad ir vēl mazāk. Kāpēc ir nepieciešamas šāda veida manipulācijas ar šiem cipariem? Kāpēc ir nepieciešams teikt, ka mums valstī trūcīgo skaits ir mazāks, nekā mums īstenībā ir? Makarova kungs presei sniegtajā intervijā saka, ka mūsu valstī trūcīgo personu vai ģimeņu (tur viņš nebija īsti pateicis, kas tie ir) ir no 20 līdz 65 procentiem, tas faktiski ir 45%; šī ir amplitūda, kas ir svārstīga, tātad mēs nemaz nezinām, cik viņu ir. Tajā pašā laikā mums ir, lūk, šādas dažādības dažādos Ministru kabineta noteikumos. Un vēl bez tam mums ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas ir pieņemti 1993. gadā. Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie krīzes iztikas minimumi un iztikas minimuma pārtikas daļa mums ir nemainīgs, konstants lielums kopš 1994. gada 1. aprīļa. Mēs labi zinām, ka tomēr ir daudzas sfēras, kas ir pakļautas indeksācijai, to skaitā tagad arī pensijas, taču šie skaitļi mums ir nemainīgi un netiek pakļauti indeksācijai. Tādēļ es domāju, ka ir pēdējais laiks ieviest kārtību šajos Ministru kabineta noteikumos, ieteikumos un citos normatīvajos aktos, lai cilvēkam reiz būtu skaidrība par to, vai viņam, ja viņš ies un vērsīsies pie pašvaldības, tiks vai netiks izsniegts šis sociālais pabalsts. Vai tas viņam pienākas vai nepienākas. Ja viņam, teiksim, ir privātīpašums, kurš pārsniedz 3000 latus un viņam šis pabalsts nepienākas. Es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo lēmuma projektu un atgādinu jums to, ka mūsu tik ļoti daudzinātajā Eiropā tāda krīzes iztikas minimuma nemaz nav. Šāda termina, šādu skaitļu tur nav. Ir tikai iztikas minimums un minimālā alga. Ja mēs sakārtojām savu likumdošanu un Ministru kabineta normatīvos aktus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tad, es domāju, arī šinī sfērā, kas skar sociālos pabalstus, ir pienācis laiks to izdarīt. Paldies par jūsu atbalstu!".
• 1998_06_17(16)-seq637 language "lv".
• 1998_06_17(16)-seq637 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1998_06_17(16)-seq637 mentions Q822919.
• 1998_06_17(16)-seq637 mentions Q193089.
• 1998_06_17(16)-seq637 mentions Q458.
• 1998_06_17(16)-seq637 mentions Q8436.