Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_17(16)-seq448> ?p ?o. }

• 1998_06_17(16)-seq448 type Speech.
• 1998_06_17(16)-seq448 number "448".
• 1998_06_17(16)-seq448 date "1998-06-17".
• 1998_06_17(16)-seq448 isPartOf 1998_06_17(16).
• 1998_06_17(16)-seq448 spokenAs 29.
• 1998_06_17(16)-seq448 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Būdams optimizācijas teorijas aizstāvis no sākta gala līdz beigām un atzīdams, ka struktūras izmaiņas tieši ietekmē funkciju norisi, esmu centies saprast, kādēļ šī administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, un šos jautājumus esmu uzdevis visās iespējamās vietās šīs domas aizstāvjiem, taču diemžēl neesmu varējis rast atbildi, ka tas dotu kādu pozitīvu rezultātu. Neviens nav varējis atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tāds teritoriālais iedalījums, kādu mēs savulaik redzējām šeit uzšvīkotu uz Latvijas kartes, būtu tas optimālais. Nekādu ekonomisko pamatojumu, nekādu reģionālās attīstības aspektu! Šī likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. apakšpunktā ir ieteikts, ka jāapvieno tā, lai pašvaldības teritorijā būtu 4000 iedzīvotāju, un pamatojums ir tas, ka tad būšot mazāks izdevumu lielums. Cienījamie kolēģi, tā ir hiperboliska attiecība, tā ir tiešā proporcionalitāte, par kuru mēs esam mācījušies pamatskolā. Citiem vārdiem runājot, tas ir daļas saucējs, un, jo vairāk palielināsim daļas saucēju, jo mazāka iznāks daļas vērtība. Lieciet iekšā tur skaitli 6000, 8000 un tā tālāk, un jūs iegūsiet vēl mazāku rādītāju, kas šeit tiek izvirzīts kā optimizācijas kritērijs. Galīga aplamība, matemātiska fikcija, nekas vairāk. Tālāk. Kopējais ekonomiskais efekts. Cik valstij izmaksās šādas reformas ieviešana? Tas ir pirmais aspekts, par ko es gribēju runāt. Bet iesim tālāk! Otrais aspekts. Mūsu valsts nostādne ir iešana uz Eiropu, un Eiropā ir tāda lieta kā Pašvaldību harta. Pašvaldību hartā, ja mani atmiņa neviļ, tās 13. punktā, stāv rakstīts, ka šādas strukturālas un administratīvas izmaiņas reformu veidā var notikt tikai tad, ja ir bijis vietējo iedzīvotāju referendums, vispārēja aptauja un piekrišana. Ja mēs ejam uz Eiropu, kāpēc tad mēs neredzam šo Eiropas Savienības nosacījumu? Mēs it kā aizmirstam par tādas hartas pastāvēšanu. Kur ir šāda aptauja, kaut vai 600 pašvaldību vadītāju ietvaros? Šādu rezultātu es nekur neesmu redzējis, un, kad esmu jautājis pēc šādiem rezultātiem, atbildi neesmu ieguvis. Tāpēc, ka pašreiz, intuitīvi vērtējot, 90% būtu pret šādu obligāti uzspiestu administratīvi teritoriālu reformu. Tai ir jānotiek labprātīgi un “no apakšas”. Tā, kā to paredz Eiropas Pašvaldību harta. Tālāk. Es pilnībā piekrītu pašvaldību lietu valsts ministram, ka laukos cilvēki alkst pēc pozitīvām pārmaiņām. Simtprocentīga taisnība. Tikai ir tāds jautājums: vai šī administratīvi teritoriālā reforma ir šīs pozitīvās pārmaiņas, pēc kurām alkst lauku iedzīvotāji? Lūk, par to es neesmu pārliecināts. Un visbeidzot ir trešais aspekts: kā šis likumprojekts saskaņojas ar nupat otrajā lasījumā pieņemto Teritorijas attīstības plānošanas likumu? Šis ir atšķirīgs darbs gan konceptuālā, gan arī terminoloģiskā ziņā un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs šodien gribam vienā un tajā pašā dienā pieņemt otrajā lasījumā divus atšķirīgus likumprojektus. Vai tas ir pareizi? Lūk, visu to vēl un vēlreiz pārdomājot, man šķiet, ka šī pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma ir pašmērķis, bez loģiska, ekonomiska, kvantitatīva apliecinājuma. Paldies par uzmanību!".
• 1998_06_17(16)-seq448 language "lv".
• 1998_06_17(16)-seq448 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1998_06_17(16)-seq448 mentions Q211.
• 1998_06_17(16)-seq448 mentions Q193089.
• 1998_06_17(16)-seq448 mentions Q458.