Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_17(16)-seq430> ?p ?o. }

• 1998_06_17(16)-seq430 type Speech.
• 1998_06_17(16)-seq430 number "430".
• 1998_06_17(16)-seq430 date "1998-06-17".
• 1998_06_17(16)-seq430 isPartOf 1998_06_17(16).
• 1998_06_17(16)-seq430 spokenAs 29.
• 1998_06_17(16)-seq430 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un šajās piecās minūtēs, kas ir dotas, lai runātu par šo būtībā konstitucionālā rakstura jautājumu, kas skar visu mūsu valsts nākotni, gribu īsi vispirms nocitēt to, ko par šo administratīvi teritoriālo reformu saka paši lauku cilvēki. Man ir viena maza Latvijas pagasta izdevums - tā ir “Strazdes Avīze”. Tur šīs administratīvi teritoriālās reformas jautājumi ir ļoti veiksmīgi izanalizēti, tāpēc gribu nedaudz pacitēt. Strazdes pagastā ir tāda situācija, ka tas ir bijis 18 gadus pievienots Virbu pagastam. Un ko tad šī avīze raksta? Kas ir noticis šajā laikā ar šo pagastu? “Šajā laikā tika sagrauta bijušā pagasta infrastruktūra, likvidēta astoņgadīgā skola un tikai pēc neatlaidīgiem iedzīvotāju protestiem un lūgumiem tā ir pārvērsta par četrgadīgo skolu. Slēgta aptieka, ir nolaista, līdz kļuva lietošanai nederīga, kultūras un atpūtas bāze. Šajā laikā Strazdē netika uzbūvēta neviena dzīvojamā māja. Esošais dzīvojamais fonds stipri nolietojies. Vienīgā autobusa līnija, kas savienoja Strazdi un Virbus, - slēgta. Kaut arī Strazde atrodas izdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī - starp dzelzceļu un automaģistrāli, kas savieno Rīgu un Ventspili, tā kļuva par nomali. Strazdes iedzīvotāju skaits strauji samazinās. ” Un šāda perspektīva gaida jebkuru ciemu, jebkuru pašreizējo administratīvo centru, kurš tiks iznīcināts. Mēs labi atceramies arī to, kas notika ar apdzīvotajām vietām Latvijas laukos kolhozu apvienošanās procesā. No kurienes tika paņemts prom šis ciems, šī administratīvā vienība, - tur arī tālāk sekoja panīkums. Runājot globāli par šo reformu, galvenais reformas trūkums ir tas, ka šai reformai nav ekonomiskā pamatojuma, un tas vien jau padara šo reformu bezjēdzīgu. Reforma balstās uz aplamu pieņēmumu, ka sekmīgi īstenotā teritoriālā reforma radīs priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un atrisinās visas sociālās problēmas. Šai reformai nav arī juridiskā pamatojuma. Ļoti būtiski ir tas, ka ar reformas gatavošanu nodarbojas augsta ranga ierēdņi, bet šajā procesā netiek iesaistīti zinātnieki un pašvaldību darbinieki. Ja runājam par metodēm, ar kādām šī reforma tiek gatavota, tad varu teikt, ka cilvēki pagastos ir spējuši konstatēt tādu lietu, ka no diviem Latvijas okupācijas periodiem reformatori ir pārņēmuši divas pārbaudītas masu ietekmēšanas metodes. Vācu okupācijas laika propaganda pierādīja, ka konsekventa un ilgstoša nepatiesības sludināšana ar laiku tiek pieņemta par patiesību, un tad pretestība aplamībai kļūst par paklausību. Rezultāti diemžēl jau ir redzami. Tāpēc daudzas pašvaldības jau ir pieradušas pie domas, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama, un pēdējā laikā vairs neizskan aicinājumi pretoties. No krievu okupācijas laika ir pārņemta pātagas un kliņģera jeb “pirmā kolhoza” metode, kā valdība stutē nākotni. “Pirmais kolhozs” tagad ir Kandavas pirmais mākslīgais teritoriālais veidojums, kuram nav pilnīgi nekāda ekonomiskā pamatojuma. Lauku cilvēki ir secinājuši to, ka neloģisku un aplamu rīcību tagad moderni mēdz izskaidrot ar bērnībā iegūtu izglītību mazā lauku skoliņā. Patiesībā ne teorētiski, ne praktiski nav iespējama tik sīciņas skoliņas pastāvēšana, kas tik pamatīgi kādreiz būtu traumējusi pašreizējo administratīvo teritoriju, arī zemes un skolu reformatoru prātus, ka viņi pat vēl šodien grib muļķības darīt. Tāpēc loģiski būtu pieņemt pretējo, ka tā ir gudra, tālredzīga un ļoti mērķtiecīga politika, taču tādā gadījumā mērķis tiek slēpts un reformas ir ne visai godīgs pasākums, kam var būt gadījuma rakstura sekmes. Tas ir pasākums, kura realizēšana uzsākta, nerēķinoties ar reālajiem spēkiem un apstākļiem, un kurš ir lemts neveiksmei. Tātad tā ir avantūra. Tas ir tas, ko cilvēki Latvijā saprot, bet ko negrib ne redzēt, ne dzirdēt reformas apoloģēti. Tā šobrīd ir valsts līmenī realizēta bīstama centralizācijas politika, kas attiecas gan uz lauku skolu, gan slimnīcu, gan administratīvo teritoriju, gan arī uz ražošanas uzņēmumu un zemnieku saimniecību centralizāciju. Taču šī centralizācija vēl nav noticis process, tāpēc mēs varam nostāties tai pretī un tai ir jānostājas pretī. Aicinu balsot pret.".
• 1998_06_17(16)-seq430 language "lv".
• 1998_06_17(16)-seq430 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_06_17(16)-seq430 mentions Q211.
• 1998_06_17(16)-seq430 mentions Q2660080.
• 1998_06_17(16)-seq430 mentions Q6361344.