Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_11(10)-seq259> ?p ?o. }

• 1998_06_11(10)-seq259 type Speech.
• 1998_06_11(10)-seq259 number "259".
• 1998_06_11(10)-seq259 date "1998-06-11".
• 1998_06_11(10)-seq259 isPartOf 1998_06_11(10).
• 1998_06_11(10)-seq259 spokenAs 84.
• 1998_06_11(10)-seq259 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu neapkarot vienam otru tad, kad mums jākaro ar citiem. Mums ir jākaro ar sabiedrisko domu, kas ir tik ilgi dezinformēta. Un to var izdarīt visur. To var izdarīt katrs. Ja jūs aicināsiet savus ciemiņus ārzemniekus - trimdas latviešus vai viesus no svešām zemēm - un palūgsiet, lai viņi apskata šo komunistiskā terora upuru pieminekļa maketa izstādi Dailes teātrī līdz 19. jūnijam, tad jūs jau būsiet kaut ko izdarījuši, lai skaidrotu mūsu valsts vēsturi. Izdarīsim arī tā, lai tādā dokumentā, kas parādījās vakar Ziemeļatlantijas Asamblejas Ziemeļu reģiona apspriedē par drošības jautājumiem... lai šiem vēstnešiem, šiem cilvēkiem - priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem, apakškomiteju locekļiem un citiem - uz galda parādītos papīrs, kurā varbūt būtu atainots... ne tā, kā pašreiz šeit rakstīts... nekas nav minēts par to, ka šeit ir cilvēki bez pilsonības, kuri ir bijuši PSRS pilsoņi, kuri ir nīduši Dievu un ienīduši dzimteni, kuri bijuši pakļauti šai ideoloģijai, kas valdīja Krievijā 70 gadus. Viņiem ir vēl smagāka šī pāreja. Latvijā 50 gadus... Te ir rakstīts, ka Latvijā dzīvo latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, gruzīni, ebreji, tatāri un tā tālāk. Un saka: “Kāpēc tad jūs dodat tādu papīru?” Vakar man rāda, runājot par to, ka šeit ir bijusi okupācija, ka te ir okupācijas sekas, kuru rezultātā šeit ir 700 000 nepilsoņu un tie ir PSRS pilsoņi... Vajadzētu tad rakstīt: “bijušie PSRS pilsoņi”. PSRS jau vairs nav, bet praktiski viņi ir šīs sabrukušās valsts bijušie pilsoņi. Tad tā arī ir jāraksta. Tagad iznāk, ka mums tiešām ir tik daudz minoritāšu, kurām mēs negribam atjaunot kaut kādas īpašas tiesības jeb privilēģijas, kuras tām ir bijušas. Tieši tāpēc es gribu aicināt katru kaut ko darīt, lai mēs to visu skaidrotu pasaulei, valstīm, diplomātiskajiem dienestiem. Es vakar noklausījos Bērziņa kunga sarunu ar Vācijas pārstāvjiem. Viņš ļoti veiksmīgi izskaidroja, kāpēc notikuši šie sprādzieni, kāpēc, lūk, šo leģionāru gājienu, krievu pensionāru mītiņa it kā izgaiņāšanu pasniedz sinagogas sprādziena mērcē. Tā ir ļoti sarežģīta politika. Kādam ir vēlēšanās jaukt mūsu attiecības ar kaimiņvalstīm, un daudziem varbūt pat būtu ļoti labi, ja mūs Rietumos nesaprastu. Jo tad, iespējams, mēs nosliektos uz lielās Krievijas pusi. Es domāju, ka katrs var kaut ko darīt. Kad es aizvakar ierados EDSO misijā, kas ir tepat, dažus desmitus metru no Saeimas ēkas, un iesniedzu viņiem dokumentu, Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un iesniedzu viņiem arī 1949. gada Ženēvas konvencijas kopiju, tad viņi bija ļoti pārsteigti, ka kāds deputāts ir ieradies pie viņiem un lūdz viņu atsauksmi, saliekot, lūk, šos dokumentus kopā. Tāpēc es aicinu katru kaut ko darīt. Es nevaru pārmest “tēvzemietim” Aleksandram Pētersonam, kurš sagādāja grāmatu “Baigais gads” - ne to, par kuru rakstīja, bet Vidberga zīmējumus, Vidberga grafikas, kas izdotas Amerikas Savienotajās Valstīs ar tekstu angļu valodā. Baltās grāmatas šodien vēl nav, taču šī grāmatiņa ir pieejama. Represētais Juris Kalsnavs ir sagatavojis par savu tēvu literatūru, arī tā ir maza bukleta veidā. Viņš ir aprakstījis tēva likteni no 1941. gada līdz 1942. gadam. Mēs katrs kaut ko varam darīt. Visai tautai un katram ir jājautā sev: “Ko es esmu izdarījis, lai Rietumi mūs saprastu?” (Es citēju Jurkāna kungu.) Ko katrs ir izdarījis, ko es esmu izdarījis, ko tu esi izdarījis savas valsts, savas valodas, savas kultūras, savas vēstures un savas tautas labā? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo varbūt ne pavisam pilnīgo dokumentu. Mēs it kā baidāmies. Tomēr Juridiskajā komisijā mēs bijām... un katrs varēja piedalīties, arī Kiršteina kungs, un precizēt šos faktus, un precīzi formulēt to, ko mēs visi vēlamies, - lai Rietumi un Austrumi saprastu mūs.".
• 1998_06_11(10)-seq259 language "lv".
• 1998_06_11(10)-seq259 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q822919.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q211.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q159.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q183.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q15180.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q81299.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q30.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q71.
• 1998_06_11(10)-seq259 mentions Q621816.