Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_11(10)-seq198> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1998_06_11(10)-seq198 type Speech.
- 1998_06_11(10)-seq198 number "198".
- 1998_06_11(10)-seq198 date "1998-06-11".
- 1998_06_11(10)-seq198 isPartOf 1998_06_11(10).
- 1998_06_11(10)-seq198 spokenAs 40.
- 1998_06_11(10)-seq198 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, kā mūsu komisijas referents Grīga kungs izteicās, komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet jāsaka, ka ar noteikumu, ka Aizsardzības ministrijas speciāli šo likumprojektu pietiekami nopietni pārstrādās. Es izmantošu iespēju norādīt uz ļoti daudzām nekonsekvencēm, kas ir šajā sagatavotajā likumprojektā. Kā zināms, līdz šim mums nepastāvēja vienots likumprojekts par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Mums ir bijis tikai likumprojekts par atsevišķiem Nacionālo bruņoto spēku veidiem - par Zemessardzi vai par Aizsardzības spēkiem. Ko mēs tagad redzam šajā likumprojektā par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Pirmām kārtām jāteic, ka, veidojot šo likumprojektu, netiek ievērota tā loma, kas šādam likumprojektam būtu jāpilda. Tas nav vienmērīgi sabalansēts, un pēc būtības ir tāds precedenta tiesību paraugs - kaut ko no kaut kurienes paņem, bet vesela virkne svarīgu jautājumu vienkārši netiek šajā likumprojektā iekļauta. Paskatīsimies kaut vai to, kas šeit ir sacīts par Nacionālo bruņoto spēku lielāko vienību - Zemessardzi! Tas ir 5. pants. Tātad par Nacionālo bruņoto spēku lielāko vienību ir uzrakstīts tikai viens pants. Tur pat nav rakstīts, no kā šī vienība sastāv, kā to komplektē, kādas ir tās īpatnības. Tajā pašā laikā par Militāro policiju ir uzrakstīti veseli trīs četri panti, kaut gan Militārajā policijā varbūt ir tikai kādi 100 cilvēki. Arī par Speciālo uzdevumu vienību ir uzrakstīti vairāki panti. Pie tam šie panti ir dažādās nodaļās šajā likumprojektā, faktiski dublē viens otru. Nacionālo bruņoto spēku komandieris, it kā skaidrodams šā likumprojekta, varētu teikt, vājumu vai varbūt īpatnības, gan izteicās, ka ir citi likumi, kuros ir šīs problēmas aprakstītas. Ja mēs domājam par mūsu likumu hierarhiju un likumu veidošanas kultūru, man jāsaka, ka, veidojot tādu nopietnu likumu kā Nacionālo bruņoto spēku likums, tomēr vajadzētu ievērot konsekvenci. Un, ja mēs, kā šeit pārejas noteikumos rakstām, atsakāmies no likuma par valsts aizsardzību vai likuma par valsts Aizsardzības spēkiem, tad noteikti būtu jābūt bruņoto spēku veidu starpā ievērotam konkrētam līdzsvaram. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šeit vesela virkne jautājumu faktiski netiek ievērota. Netiek nekas teikts par personāla veidošanas principiem, par izglītības sistēmu Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Ne vārda nav par Aizsardzības akadēmiju. Nekas netiek minēts par profesionālajiem principiem, vai par obligāto militāro dienestu, komplektējot Nacionālo bruņoto spēku vienības. Faktiski netiek pieminēts mūsu Satversmē bieži vien pieminētais temats par Nacionālo bruņoto spēku augstāko vadoni - Valsts prezidentu. Šeit mēs redzam, ka 12. pantā, neapšaubāmi, ir ierakstīts, ka Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti aizsardzības ministram un tiek ievērots vienvadības princips. Nākamajā pantā mēs redzam, ka Valsts prezidents tomēr ieceļ zināmas amatpersonas un rekomendē... Tātad faktiski jautājums par šo vienvadību netiek šajā likumprojektā risināts un tiek saglabāta tā pretrunība, paralēle, divdomība - augstākās varas paralēlisms, kas mūsu valstī ir vērojams, kas noved faktiski nevis pie pozitīvām, bet pie negatīvām sekām. To uzskatāmi pierādīja arī problēmas ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera Dalbiņa atbrīvošanu no amata. Vēl varētu pieminēt, ka faktiski nekas netiek sacīts par Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku, viņa lomu kara laikā, par tautsaimniecības mobilizāciju Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Citu valstu bruņotajos spēkos, neapšaubāmi, šis jautājums netiek apiets. Tātad jārunā par kara situācijām, par Nacionālo bruņoto spēku vadības - virspavēlnieka - kompetenci karastāvoklī. 16. pants runā par sadarbību ar pašvaldībām, taču šī sadarbība ir aplūkota tikai no militārajiem aspektiem, nevis, teiksim, no kārtības sargāšanas viedokļa. Piemēram, Zemessardze izpilda kārtības sargāšanas pienākumus.".
- 1998_06_11(10)-seq198 language "lv".
- 1998_06_11(10)-seq198 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
- 1998_06_11(10)-seq198 mentions Q6112266.
- 1998_06_11(10)-seq198 mentions Q4294480.
- 1998_06_11(10)-seq198 mentions Q6497421.