Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_11(10)-seq190> ?p ?o. }

• 1998_06_11(10)-seq190 type Speech.
• 1998_06_11(10)-seq190 number "190".
• 1998_06_11(10)-seq190 date "1998-06-11".
• 1998_06_11(10)-seq190 isPartOf 1998_06_11(10).
• 1998_06_11(10)-seq190 spokenAs 40.
• 1998_06_11(10)-seq190 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms gan es gribētu iebilst sakarā ar Kārtības ruļļa pārkāpšanu, jo es biju pieteicies motivēt steidzamību, bet man diemžēl vārds netika dots. Un tagad - par šo likumprojektu pēc būtības. Kā jūs visi atceraties, mēs ilgi un smagi debatējām par izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā, vairākkārt apspriedām pantus, kuros ir noteikti vēlēšanu tiesību ierobežojumi atsevišķām personu grupām, un ar samērā lielu balsu vairākumu Saeima pieņēma lēmumu, ka personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušās Latvijas komunistiskajā partijā un citās šīs organizācijas satelītorganizācijās, tādās kā Darbaļaužu internacionālā fronte un tamlīdzīgās, nevar tikt pieteiktas par deputātu kandidātiem Saeimas vēlēšanās. Šāds Saeimas lēmums tika pieņemts, un šāda norma likumā ir. Bet šāda norma ir arī Pašvaldību vēlēšanu likumā, un, kā jūs atceraties no pašvaldību pagājušo vēlēšanu pieredzes, tad bija ļoti garš process - tas tika atspoguļots arī presē - saistībā ar Alekseja Vidavska kandidēšanu, un tātad bija tiesas spriedums šajā lietā. Tas bija Krāslavas rajona tiesas spriedums, ar kuru atzina, ka lietu nevar izskatīt civilprocesuālā kārtībā, jo likumdevējs nebija noteicis veidu, kādā šī lieta būtu izskatāma. Pēc prokuratūras protesta Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā šo rajona tiesas spriedumu. Līdz ar to radās situācija - un pašlaik šāda situācija ir arī ar Saeimas vēlēšanām - , ka likumā pastāv ierobežojoša norma, bet šī norma nevar tikt reāli ievērota, jo likumdevējs arī attiecībā uz vēlēšanu tiesību ierobežojumiem Saeimas vēlēšanās nav noteicis kārtību, kādā lietas izskatāmas. Tāpēc ir šis mūsu, piecu deputātu, iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, kas piedāvā vienu no veidiem, kādā šādas lietas būtu izskatāmas. Kas attiecas uz Kaksīša kunga iebildumiem par to, ka šādas lietas būtu izskatāmas nevis prasības tiesvedības kārtībā, bet sevišķās tiesāšanas kārtībā, diemžēl juristu vidū izpratne ir dažāda. Un viens no argumentiem gan rajona tiesai, gan Senāta spriedumam ir tas, ka tieši šādas lietas nevar tikt izskatītas sevišķās tiesvedības kārtībā, jo šeit ir ne tikai fakti, bet arī fakti, kas prasa izvērtējumu. Sevišķās tiesāšanas kārtībā tiek izskatītas pārsvarā tādas lietas, kurās nav strīdu, kuras ir bezstrīdu. Taču šeit šie strīdi ir, un mēs, protams, varam attiecībā uz otro un trešo lasījumu precizēt šīs nianses - kas ir prasītājs, kas ir atbildētājs. Es domāju, tas viss ir iespējams. Es domāju, ja likumdevējs ir noteicis Vēlēšanu likumā normu, ka pastāv šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi, tad ir jābūt arī mehānismam, kā to īstenot. Ja šāda mehānisma nebūs, tad, es domāju, atkārtosies tas pats, kas bija pašvaldību vēlēšanās. Es domāju, ka no šāda procesa ieguvējs nav neviens - ne Saeima, ne Prokuratūra, ne tiesa, nedz arī sabiedrība. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.".
• 1998_06_11(10)-seq190 language "lv".
• 1998_06_11(10)-seq190 speaker Aigars_Jirgens-1961.
• 1998_06_11(10)-seq190 mentions Q822919.
• 1998_06_11(10)-seq190 mentions Q211.
• 1998_06_11(10)-seq190 mentions Q1092499.
• 1998_06_11(10)-seq190 mentions Q130614.
• 1998_06_11(10)-seq190 mentions Q2089770.