Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_28(27)-seq175> ?p ?o. }

• 1998_05_28(27)-seq175 type Speech.
• 1998_05_28(27)-seq175 number "175".
• 1998_05_28(27)-seq175 date "1998-05-28".
• 1998_05_28(27)-seq175 isPartOf 1998_05_28(27).
• 1998_05_28(27)-seq175 spokenAs 84.
• 1998_05_28(27)-seq175 spokenText "Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvis Bišera kungs šo priekšlikumu ir iesniedzis tanī laikā, kad viņi vēl bija pozīcijā, jo viņiem tas kā “ēnu” kabineta pārstāvjiem nekādā gadījumā nav izdevīgi - šādā veidā taisīt kaut kādas pārrunas, kur ir klāt tikai daži cilvēki un ko neraida pa radio. Galvenais šajā priekšlikumā ir tieši tas, ka nevajag translēt, tas jau ir tieši tas galvenais. Es domāju, ka vajadzētu būt tieši tādai kārtībai. Atcerēsimies tad 5. Saeimas sākumu! 5. Saeimas sākumā, kad bija liels “Latvijas ceļa” pārsvars un ministri būtībā bija no divām frakcijām, tad pirmajās sēdēs deputātiem bija iespējas atnākušajiem ministriem uzdot jautājumus. Ātri vien šī kārtība tika pārveidota, jo ministri būtībā maz ko varēja atbildēt, kaut gan jāatzīst, ka toreiz ministri bija krietni vien stiprāki, nekā ir pašreiz, varbūt ne visi, bet tomēr, un šo kārtību likvidēja. Tātad es domāju, ka galvenais šeit ir tas, ka ministram, kas te atnāk, protams, tiek sagatavots viņa atbilžu materiāls, un to viņam sagatavo ierēdņi. Viens pozitīvs moments šajā priekšlikumā ir tas, ka šim ministram var uzdot vēl papildjautājumus no zāles, tāpēc galvenās bailes tiem ministriem ir tādas, ka viņi nespēs atbildēt uz jautājumiem. Atcerieties, ka 6. Saeimas sākumā visi ministri nāca šeit un atbildēja uz pieprasījumiem, “nerāva” nost šīs papildpieprasījumu jautājumu un atbilžu sēdes, bet nāca šeit un runāja, atbildēja un stāstīja, tad bija sagatavoti materiāli un bija iesniegtas atbildes. Pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka es nesaprotu, kāpēc ir šīs bailes. Kāpēc ir vajadzīgs radīt šo spriedzi, kāpēc nevar nākt šurp valdības pārstāvji un likumdevējai varai stāstīt par to, kas likumdevēju varu interesē? Un, ja mēs šeit aizrunājamies tik tālu, ka, tiklīdz, teiksim, vienai daļai deputātu kāds jautājums neinteresē... Jāteic, ka vienai daļai deputātu neinteresē arī atsevišķi likumprojekti vai pat vesela virkne likumprojektu, ko šeit skata, tad viņi tajās sēdēs var nepiedalīties. Un, ja te piesauc Vācijas Bundestāgu, tad es domāju, ka tur tā kārtība stipri vien ir citādāka. Vienkārši mēs to nevaram piecās minūtēs pārbaudīt. Katrā ziņā Vācijas Bundestāgā visas tās sēdes translē (tāpat kā Amerikas Kongresu) pa krāsaino televīziju, un jūs varat skatīties, cik jūs gribat - kaut vai visu diennakti. Taču, ja šeit mēs gribam uztaisīt šādas slēgtas, slepenas sēdītes, kurās formāli atnāks un kaut ko atbildēs, bet zālē sēdēs tikai daži opozīcijas pārstāvji, tad tā vairs nav nekāda konkrēta saruna. Tad jāprasa, ko tad mēs gribam šajā valstī: vai mēs gribam, lai valsts virzās uz Eiropas Savienību, lai tiktu sakārtota likumdošana un tā tālāk, vai mēs gribam par to strīdēties un kaut ko uzspiest? Es jau vakar šeit runāju, ka mēs gribam uzspiest, lai atceļ nāvessodu, mēs gribam uzspiest, lai dara kaut ko tādu, par ko mēs neesam pārliecināti. Es domāju, ka tā ir nepareiza prakse. Vēl viens moments šajā priekšlikumā: “... pēc katras kārtējās sēdes beigām nosaka laiku... ” Tā te ir rakstīts! Tad, ja mēs gribētu, teiksim, pasmieties par šiem opozīcijas jautājumiem, mēs varētu arī desmitos vakarā nozīmēt šādas sēdes. Kam tas patīk, lai atnāk šeit un pasēž. Tas nav fiksēts. Kāpēc “ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes”? Vai tad ministrijās ierēdņu nav, kas var sagatavot vienā vai divās dienās atbildi uz jautājumiem? Tā ka, es domāju, arī šis ir tāds punkts, kas nav vajadzīgs. Nav vajadzības šeit runāt par to, ka kādi ir statisti vai nav statisti. Mēs jau labi zinām, ka te kartītes var ielikt un var nākt un var nenākt, var visādi darīties. Tomēr pirmais, kam vajadzētu būt, ir tas, ka vajadzētu translēt šādas atbildes, jo tās ir taisni tās, kas visvairāk interesē tautu - vēlētājus, klausītājus. Viņus taisni visvairāk interesē šīs kritizētāju sarunas. Es piekrītu, ka ir daudz visādas nekonstruktīvas kritikas, un arī man pašam tā nepatīk, bet ministram ir jāvar uz to atbildēt ar cipariem, ir jāvar atnākt... Vakar neviens neatnāca paskaidrot, kāda ir slepkavību statistika Latvijā. Šeit neviens iekšlietu ministrs nenāk un to nepastāsta. Kāpēc tas tā ir? Mums tas jautājums interesē, bet tādu atbildi mēs nevaram saņemt. Tagad, ja mēs šādu atbildi saņemsim, tad mēs to saņemsim kā pusslepenu, kuru nedzirdēs neviens radioklausītājs. Tālāk. Avīzēs tiek ziņoti atsevišķi dati par noziedzības pieaugumu Latvijā, bet netiek ziņoti dati par slepkavības kaiti, tās kinētiku pa gadiem. Kāpēc šādi dati avīzēs netiek publicēti? Tā ka, es domāju, mēs ar šādu priekšlikumu nopietni gribam ierobežot iespējas cilvēkiem Latvijā saklausīt tieši to, kas viņus interesē. Paldies.".
• 1998_05_28(27)-seq175 language "lv".
• 1998_05_28(27)-seq175 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q822919.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q211.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q193089.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q458.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q183.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q154797.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q2021893.
• 1998_05_28(27)-seq175 mentions Q29552.