Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_21(20)-seq293> ?p ?o. }

• 1998_05_21(20)-seq293 type Speech.
• 1998_05_21(20)-seq293 number "293".
• 1998_05_21(20)-seq293 date "1998-05-21".
• 1998_05_21(20)-seq293 isPartOf 1998_05_21(20).
• 1998_05_21(20)-seq293 spokenAs 40.
• 1998_05_21(20)-seq293 spokenText "Mēģināšu iekļauties. Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! 21. aprīlī es tiešām braucu pa Brīvības ielu un nogriezos uz Kalpaka bulvāri, pārkāpjot ceļazīmes noteikumus. Jūs zināt to vietu, tur ir trīs autobusu pieturas, un, ja šī labā josla laiž gājējus un sastājas tur visas automašīnas, tas nozīmē - cerēt, vai nu kāds palaidīs starpā, ja brauc pa vidējo joslu, vai nu jāiestājas rindā aiz visiem autobusiem pie šīs pieturas. Manā skatījumā, šis krustojums ir diezgan neveiksmīgs, jo, ja reiz trīs rindas iet pa Brīvības ielu un divas iet pa Kalpaka bulvāri, kāpēc gan to nevarētu izdarīt no otrās? Bet jebkurā gadījumā satiksmes noteikumi ir satiksmes noteikumi un tie ir jāievēro. Taču mazdrusciņ kļūdaina ir informācija par to, kādi ir bijuši šie konkrētie apstākļi. Jā, mani policists noturēja, paaicināja savā mašīnā, un mēs sākumā ar viņu aprunājāmies. Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka sods ir līdz 10 latiem. Policists bija principiāls, viņš informēja mani par reālo iespēju - vai nu es sodu samaksāju uz vietas, vai viņš sastāda protokolu un es varu samaksāt pēc tam. Tā nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad es esmu ar atlikto termiņu maksājis administratīvo sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumu. Pēdējo reizi es maksāju policijā... pēc tam ar pārskaitījumu... pirms trijiem gadiem. Tā drīkst rīkoties jebkurš autobraucējs. Ja nav naudas, lai samaksātu uz vietas, tādā gadījumā aiztur tiesības un viņš vēlāk samaksā un aizbrauc šīm tiesībām pakaļ. Tad, kad šis policists sāka rakstīt šo protokolu (un, kā jūs zināt, protokolā ir vieta, kur ir jānorāda visi šie pases dati), tad es arī pateicu, kur es strādāju un kas es esmu un kāds ir mans amats. Ir nepareiza tā informācija, kas izskanējusi presē, - ka es negribēju maksāt tādēļ, ka esmu Saeimas deputāts, vai ka es nemaksāju tāpēc, ka man nebija 10 latu. To, ka esmu Saeimas deputāts, es pateicu tad, kad viņš rakstīja protokolu. Tiktāl viss bija mierīgi, bet tajā brīdī, kad šis protokols nonāca Tallinas ielas policijā, sākās teātris. Tās pašas dienas vakarā man atveda tiesības uz māju. Divas dienas vēlāk tika pieņemts lēmums par šā soda atcelšanu. Šī lieta - administratīvais protokols Tallinas ielā pazuda. Policistam tika izteikts rājiens. Tika atsūtīts šis iesniegums uz Saeimu. Man rodas jautājums: kādēļ tās pašas dienas vakarā, nevis vēlāk? Jo vienmēr jau policija izskata šos jautājumus tad, kad vainīgais ierodas policijā. Kāpēc tās pašas dienas vakarā man atgādāja tiesības? Kādēļ šīs tiesības atgādāja uz Lugažu ielu, ja protokolā tika ierakstīts, ka dzīvoju un esmu pierakstīts Aizkrauklē? Kādēļ tad neveda uz turieni? Nākošais. Kur tās pašas dienas vakarā uzradās policijas priekšnieks? Jo tas notika pirms septiņiem. Deviņos vakarā man atveda šīs tiesības uz māju. Kur tās pašas dienas vakarā uzrādās policijas priekšnieks, kas deva rīkojumu, lai tās tiesības tiktu atvestas? Nākošais. Ja reiz 23. aprīlī tika atcelts administratīvais sods, tad kādēļ 21. datumā manas tiesības tika atgādātas? Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. Tas viss tika izdarīts tikai tādēļ vien, lai es šo sodu nevarētu samaksāt, jo man uz rokas bija kvīts par to, ka man jāsamaksā 10 lati. Kādēļ Tallinas ielā pazuda šī lieta? Es biju pēc tam aizbraucis uz Tallinas ielu un painteresējos, kur tā ir. Izrādījās, ka šis administratīvais protokols nav iereģistrēts ne ienākošajos, ne izejošajos dokumentos. Jo, lūk, ja tas viss netiktu izdarīts šajā pašā vakarā, es vienkārši mierīgi samaksātu savus 10 latus un nākošajā dienā aizietu pēc savām tiesībām, kā to var izdarīt jebkurš autobraucējs. Acīmredzot publicitāte bija svarīgāka nekā 10 latu sods. Iekšlietu ministrijai pašai ir diezgan lielas problēmas, un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir jāspodrina savas pogas. Daži piemēri. Pieņemsim, tas pats Ceļu satiksmes drošības fonds, kurš darbojas kā reketa organizācija, kas iekasē brīvprātīgos ziedojumus no tiem autobraucējiem, kuriem ir atņemtas tiesības. Vai, pieņemsim, šī pati Ceļu policijas sadarbība ar uzņēmumu “Auto Daugava”. Starp citu, tas bija mans priekšlikums, kuru Saeima atbalstīja pirms diviem gadiem - uz diviem vai trim mēnešiem atcēla šo automašīnu “šlepēšanu”. Un tā tālāk, un tā joprojām. Gan ar visiem maniakiem, gan 3. marta piketu... un tā tālāk. Tad, kad policijai jāparāda principialitāte, vīrišķība, viņi parāda impotenci, bet tajā brīdī, kad sākas kaut kāda veida jautājumi ar soda uzlikšanu, apkārt Iekšlietu ministrijai sāk dzimt dažādas firmas, firmiņas un dažādi fondiņi. Protams, secinājums ir ļoti vienkāršs. Policija ir ieinteresēta parādīt principialitāti, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, vai tas ir noziedznieks vai reketieris, vai kāds pārkāpējs, kas miljonus zog, vai Saeimas deputāts. Viņi parāda, kādā veidā viņi cīnās. To viņi nevarētu parādīt, ja es būtu klusi un mierīgi samaksājis savus 10 latus. Viņiem bija nepieciešama publicitāte. Arī politiskais aspekts spēlē, protams, noteiktu lomu. Iekšlietu ministrijas darbinieki tika komplektēti iepriekšējās valdības laikā. Kamēr vēl nebija izmaiņu valdībā, tikmēr bija mierīgi, bet tagad, šajā situācijā, šie jautājumi visi tiek risināti publiski. Protams policija kombinējās, kombinējās un izdarīja visu, bet pārkombinējas. Es gribu informēt par to, kādus trīs būtiskus jautājumus neievēroja šie ceļu policisti un kādā veidā viņi pārkombinējās. Pirmā lieta ir šāda: ja tiešām šis administratīvais protokols nav reģistrēts nekur, ne izejošajos, ne ienākošajos dokumentos, kādēļ tad viņi sūta uz Saeimu šo savu lēmumu? Nākošais jautājums. Es tiku brīdināts par to, ka man ir uzlikts 10 latu sods. Bet 23. datumā tajā protokolā, kurā ir rakstīts, ka sods ir atcelts, - tajā ir ļoti vienkārši... tur ir vairākas ailītes, un visas ailītes ir jāaizpilda. Un pēdējā ailīte ir šāda: pārkāpējs ir informēts par soda uzlikšanu vai atcelšanu. Es neesmu informēts. Policija man nezvanīja, mani nepaaicināja un mani nav informējusi par to, ka sods ir atcelts. Pamatojoties uz to, ka viņi mani nav informējuši, es kā godīgs pilsonis aizgāju uz krājkasi un samaksāju ar pārskaitījumu policijai savu 10 latu sodu. Lūk, es neesmu informēts par to, ka sods ir atcelts. Man ir kopija “uz rokas”, bet šī kopija var būt viltota tāpat kā garantijas vēstule par 10 miljoniem. Nākošais jautājums. Ceļu policijas priekšnieks Alnis Jirgens ir atsūtījis uz Saeimu lūgumu - atļaut mani tiesāt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 122. panta otrās daļas. Bet tā ir kļūda, jo 122. panta otrā daļa ir par ātruma pārsniegšanu no 20 līdz 40 kilometriem stundā, par ko apdzīvotās vietās pienākas administratīvais sods vai tiesību atņemšana uz pusgadu. Tagad iznāk tā, ka es esmu izdarījis vienu pārkāpumu, bet policija lūdz atļaut man uzlikt sodu par citu pārkāpumu, ko es neesmu izdarījis. Mans gadījums ir analoģisks kā tam čigānam, kuram atrada mājās to kandžas aparātu. Tad, kad sastādīja šos dokumentus un aizsūtīja uz tiesu, tiesnesis viņam saka: “Mēs tevi tiesāsim par kandžas tecināšanu. ” Bet čigāns saka: “Bet es to kandžu neesmu tecinājis!” Tiesnesis saka: “Bet aparāts taču tev ir. ” Nu labi, čigāns saka: “Tādā gadījumā tiesājiet mani par izvarošanu!” Tiesnesis saka: “Kā, vai tad tu esi izvarojis kādu?” “Nē, es izvarojis neesmu, bet aparāts ta’ man ir!” (Zālē smiekli.) Mans jautājums no tīri juridiskā viedokļa ir šāds: es esmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus (par ceļazīmi) un par šo noteikumu pārkāpumu es esmu samaksājis 10 latus, pārskaitījis tos, pamatojoties uz to, ka policija mani neinformēja par soda atcelšanu. Bet lēmums, kuru atsūtīja uz Saeimu, ir par ātruma pārsniegšanu. Tas ir tas, ko es neesmu izdarījis. Kas būs tādā gadījumā, ja Saeima tagad nobalsos pozitīvi? Tādā gadījumā policijas priekšnieks Alnis Jirgens varēs uzrakstīt apkārtrakstu - rīkojumu policistiem, ka vienīgais no 100 Saeimas deputātiem ir Požarnovs, kuru drīkst tiesāt uz vietas. Bet man vajadzēs skriet pa Rīgu lielā ātrumā, lai es izdarītu pārkāpumu, par ko samaksāt. Kā varēja gadīties, ka policija kļūdījās? Ļoti vienkārši. Vai nu tiešām šis policijas priekšnieks ir tik nekompetents, ka viņš neatšķir, kāda ir atšķirība starp 122. pantu un 122. 1. pantu, vai tas ir izdarīts mērķtiecīgi, lai tad, kad Saeima vienreiz nobalso... pēc kāda laika sūta no jauna un saka: “Vai, piedodiet, atvainojiet, mēs kļūdījāmies, lūdzu, izskatiet šo jautājumu vēlreiz!” Var būt, ka man ir pārspīlēta fantāzija, bet, ņemot vērā to, ka tiešām tas viss izskatās pēc teātra, man ir pamats domāt, ka varbūt tiešām tas ir darīts apzināti, lai šis teātris turpinātos. Par policijas seržantu. Šis policijas seržants ir kļuvis par upuri politiskajām spēlēm. Man nebija nekādu iebildumu, man nebija nekādu pretenziju pret seržantu. Viņš izdarīja visu tā, kā izdarīja ar normālu pilsoni. Galu galā, ja es esmu arī ārsts un strādāju Ātrās palīdzības slimnīcā, tad es varu atbildēt likuma priekšā kā šīs slimnīcas ārsts. Tādā gadījumā viņš drīkstēja visu izdarīt tā, kā tas jautājums nosaka. Bet vienkārši tādēļ, lai būtu šīs spēlītes, ir arī šim policistam uzlikts sods, lai parādītu: “Redziet, Saeimas deputāti visi ir svētās govis, kuras nedrīkst aiztikt, un nabaga policists cieš Saeimas deputāta dēļ!” Pēc Mandātu un iesniegumu komisijas sēdes es piegāju Bišera kungam klāt un informēju, ka dokumenti nav pareizi sastādīti. Man tiek “piešūts” nepareizs pants, tāds, kuru es neesmu pārkāpis. Bišera kungs teica: “Mēs neskatām jautājuma juridisko pamatotību, mēs izskatām šo jautājumu principiāli. ” Kas tad ir šie principi? Vai tie ir tādi paši principi, kādi bija padomju laikā? Toreiz tie bija tādi: ja cilvēks ir disidents, tad viņš vienkārši ir jātiesā un ir vienalga, kuru pantu viņam “piešuj”. Tādēļ es domāju, ka šie dokumenti nav pareizi noformēti. Presē ir izskanējuši komentāri par to, ka deputātiem vajadzētu uz vietas to visu nokārtot un samaksāt. Jā, tas tā tiešām būtu tādā gadījumā, ja šis sods uz vietas tiktu uzlikts. Es varēju... ja man būtu bijusi iespēja, es uzreiz būtu samaksājis, tad būtu viss kārtībā, bet, ņemot vērā, kā tas izskanēja pēc tam, kad tika visur pievākti visi dokumenti, lai es vienkārši nevarētu samaksāt... Šeit darbojas Satversmes 30. pants, kas nosaka, ka deputātam nevar uzlikt sodu... un automātiski... ja policists neuzliek sodu, tad arī nevar samaksāt.".
• 1998_05_21(20)-seq293 language "lv".
• 1998_05_21(20)-seq293 speaker Andrejs_Pozarnovs-1962.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q822919.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q4294315.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q2660080.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q47182.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q4459436.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q4471530.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q15218442.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q1770.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q16353496.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q43306506.
• 1998_05_21(20)-seq293 mentions Q16359472.