Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_14(13)-seq713> ?p ?o. }

• 1998_05_14(13)-seq713 type Speech.
• 1998_05_14(13)-seq713 number "713".
• 1998_05_14(13)-seq713 date "1998-05-14".
• 1998_05_14(13)-seq713 isPartOf 1998_05_14(13).
• 1998_05_14(13)-seq713 spokenAs 84.
• 1998_05_14(13)-seq713 spokenText "Augsti godātie deputāti! Šī diskusija, kas notiek pašlaik, ir vietā un laikā, un, manuprāt, tā nebeigsies tik vienkārši, ka mēs šeit to visu izrunāsim, jo arī zinātnieki esot jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strīdējušies. Te ir jautājums par koncepciju - vai Latvija vēl arvien turpinās saglabāt zinātniskajos grādos to sistēmu, ko ieviesa Padomju Savienībā un kas ļoti krasi atšķīrās no Eiropas un pasaules prakses. Runa ir par zinātnisko darbu divpakāpju aizstāvēšanu - kandidāts un tad doktors. Ar ko tad tas doktors no habilitētā tagad atšķiras? Tas ir tieši tas pats, kas bija padomju gados. Divas pakāpes. Bet, ja mums ir maģistratūra, tad maģistratūra ir cilvēka gatavošana zinātniskajam darbam, kas beidzas ar maģistra darbu. Tad tā ir tā pirmā pakāpe, kad cilvēks pierāda savu gatavību zinātniskajam darbam, kā agrāk teica, kļūstot kandidāts. Tad ir pilnīgi loģiski, ka tālāk ir doktora disertācija un cilvēka darbs zinātnē, nevis cīņa par grādiem, lai dabūtu posteņus. Līdz ar to mums šeit ir jāizšķiras, vai mēs izglītības sistēmā iesim to ceļu, ko esam sākuši, vai turpināsim ik pa brīdim pieklibot. Es jums gribu atgādināt vienu lietu, jo varbūt cilvēki, kas nav bijuši ar to saistīti, to ir piemirsuši, kā Latvijā radās pirmie habilitētie doktori. Es negribu nevienu habilitēto doktoru šajā zālē apvainot, bet pirmie habilitētie doktori radās pēc Ministru kabineta lēmuma. Ar Godmaņa parakstu. Un vēstures zinātnē tas vispār bija absurds. Viens no pirmajiem habilitētajiem doktoriem saņēma savu grādu un tiesības pēc tam vadīt Habilitācijas padomi par grāmatu un disertāciju “Buržuāziskās partijas un to darbības kritika Latvijā 1905-1917. gadā”. Un tas nevienu tanī brīdī neuztrauca. Tādā veidā šie habilitētie doktori izveidoja padomes un tālāk veica šo darbību. No vienas puses, tagad patiešām ir habilitēto doktoru padomes, habilitācijas padomes, kuras dod katram, kas to uzskata par iespējamu, vismaz uztaisīt tā saucamos papīrus, kas ir vajadzīgi. Bet ir arī otra absurda situācija. Tikko kā parādās valsts profesora postenis, kura atalgojums ir divarpus reizes lielāks nekā nākamajai kategorijai augstskolā... Es jums atkārtoju - atalgojums ir divarpus reizes lielāks nekā docentam... Un tad uzreiz Habilitācijas padome savelkas apmēram tā, kā Zīgerists kādreiz teica, - “armija kā ezis”. Tā Habilitācijas padome savelkas kā ezis un saskaita: tā, uz šo brīdi mums ir trīs habilitētie doktori, kas var pretendēt uz profesora vietu. Kamēr viņi nav ievēlēti, nevienu lāgā nehabilitēsim. Kā to izdarīt ierēdnieciski - vienmēr var atrast iespēju, un tādi gadījumi ir bijuši vairāki. Tāpēc nedrīkst izveidoties situācija, ka padomes piešķirtais grāds ir noteicošais, vai tu esi zinātnieks vai ne. Es gribētu teikt, ka varbūt pat vajadzētu veikt tādu aptauju (to varētu veikt Izglītības komisija): habilitēto doktoru pēdējās zinātniskās publikācijas, kādas ir bijušas pēc habilitācijas grāda saņemšanas. Man šķiet, ka šobrīd vismaz 80 procentiem habilitēto doktoru nebūtu tur ko ierakstīt vairāk kā daži avīžu raksti. Pasaules praksē nevis tas, vai tu esi habilitēts vai ne, bet gan tas, kādas grāmatas, kādus rakstus tu esi uzrakstījis, kādus kursus augstskolā esi pasniedzis un tamlīdzīgi, nosaka tev iespēju kļūt par profesoru vai nekļūt. Nevis grāds, ko tev kāds piešķir. Mēs esam aizgājuši zinātniskajā darbībā, manuprāt, pa vēl vienu absurdu ceļu. Lai kļūtu par doktoru, vairs nav jāraksta doktora disertācija. Pietiek ar žurnālu publikācijām. Tā arī, starp citu, ir zinātnes degradācija. Kāpēc pasaule prasa šo doktora disertāciju? Tāpēc, ka doktora disertācija ir brieduma pakāpes demonstrējums. Zinātnieks ir sasniedzis šo pakāpi, kad viņš izveido šo darbu, uzraksta šo darbu, pierāda, ka viņš ir spējīgs. Viņam par to iedod šo grādu, un tas nosaka viņa kvalifikāciju, lai viņš varētu tālāk attiecīgi darboties. To, vai viņš pratīs tālāk darboties, - to jau parādīs viņa praktiskā darbība, nevis grāds, ko viņš ir saņēmis. Jo šobrīd habilitētā doktora grāds ir tā kā personālās pensijas piešķiršana uz mūžīgiem laikiem. Tev iedod šo grādu, un tu esi tas, kas var pretendēt kļūt par valsts profesoru. Lai tie citi pagaida! Jo sarunāsim Habilitācijas padomē... Un no tevis neprasa vairāk neko. Nav jau šīs kategorijas... Un, ja tagad saka, ka habilitētais doktors ir attiecīgās zinātnes nozares doktors, tad nu, mīļie cilvēki, jāsaka tā - medmāsa ir atbilstošās nozares dakteris. Ja mēs saglabājam šādu pamatojumu. Tad vajag izdarīt to izvēli par zinātnes sistēmas attīstību. Izdarīt to izvēli un “nogriezt” to habilitētā doktora grādu kā nevajadzīgu, atzīt to, ka savulaik tas tika izvēlēts kā pārejas periods, posms zinātniskajā kvalifikācijā, un atgriezties pie tās kārtības vai paņemt to kārtību, kas darbojas pasaulē. Nevis teikt, ka doktors ir pielīdzināms habilitētam doktoram. Tas ir pilnīgs absurds. Es domāju, ka trešajā lasījumā vajag iet šo ceļu. Un, lai man nebūtu otrreiz jānāk tribīnē, es gribētu mazliet piebilst par nākamo priekšlikumu. Es atvainojos... Lai tiktu taupīts laiks un lai mēs ietu ātrāk un veiksmīgāk uz priekšu. Dieva dēļ, nejauciet iekšā Ministru kabinetu un valsts institūcijas, kas pēc tam taisīs kvalifikācijas komisijas: vai pareizi iedots zinātniskais grāds? Mums bija VAK. Zinātnieki zina, ko tas nozīmē. Mums bija Ministru kabineta pārbaudes. Nevar ierēdnis, nevar Ministru kabinets ar savām instrukcijām pārbaudīt, vai zinātniekam ir pareizs zinātniskais grāds. Tas ir atkal nākamais absurds - kontrole, kas tiek uzlikta. Man šķiet, ka, gatavojot trešo lasījumu, šeit vajadzēs vēlreiz nākt kopā zinātniekiem. (Starpsauciens: “Šis ir trešais lasījums. ”) Tas ir trešais, es atvainojos... Kolēģi, es labāk ierosinātu komisijai paņemt šo likumprojektu atpakaļ, pārdomāt vēlreiz visu, salikt visu, kā pienākas, vēlreiz izdiskutēt plašākā sabiedrībā un tad virzīt tālāk šo likumprojektu, jo jau šobrīd ar tiem, kas ir ievēlēti par valsts profesoriem, daudzās vietās mēs esam iebraukuši grāvī.".
• 1998_05_14(13)-seq713 language "lv".
• 1998_05_14(13)-seq713 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1998_05_14(13)-seq713 mentions Q211.
• 1998_05_14(13)-seq713 mentions Q193089.
• 1998_05_14(13)-seq713 mentions Q15180.