Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_14(13)-seq68> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1998_05_14(13)-seq68 type Speech.
- 1998_05_14(13)-seq68 number "68".
- 1998_05_14(13)-seq68 date "1998-05-14".
- 1998_05_14(13)-seq68 isPartOf 1998_05_14(13).
- 1998_05_14(13)-seq68 spokenAs 6.
- 1998_05_14(13)-seq68 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien, runājot par Latvijas vajadzību nodrošināšanu ar labības produktiem, jautājums ir jāsadala divās daļās. Pirmkārt, tas ir pārtikas graudu nodrošinājums un, otrkārt, lopbarības graudu nodrošinājums. Nepieciešamais graudu daudzums pārtikai ir 150 tūkstoši tonnu kviešu, šobrīd ir iepirkti 133 tūkstoši tonnu graudu par pārstrādes uzņēmumu līdzekļiem. No 50 000 tonnu rudzu ir iepirkti 43 tūkstoši tonnu, bet no 4 tūkstošiem tonnu miežu ir iepirkts 2 tūkstoši tonnu, vajadzīgi 6 tūkstoši tonnu, auzu ir iepirkti turpat 9 tūkstoši tonnu, 30 tūkstoši tonnu graudu paredzēti spirta ražošanai, šogad ir iepirkts 31 tūkstotis tonnu, 2-3 tūkstoši tonnu ir alus mieži. Kopā tātad nepieciešamais pārtikas graudu daudzums ir aptuveni 240 tūkstoši tonnu. No tā izriet, ka 1997. /1998. gada graudu sezonā valstī šāds graudu daudzums tiek nodrošināts. Makaronu rūpniecības vajadzībām gadā nepieciešams importēt aptuveni 600 tūkstošus tonnu augstas kvalitātes cieto kviešu, kurus Latvijā neaudzē. 1998. gada ražai 1997. gada rudenī tika iesēti ziemāji 160 tūkstoši hektāru platībā. Tas ir tāds pats daudzums kā iepriekšējā gada ražai. Prognoze vasarājiem ir 302 tūkstoši hektāru. Prognozējamie sējumi kopā 1998. gada ražai ir 460 tūkstoši hektāru. Kopējais ievākums - 1 014 000 tonnas graudu. Ja salīdzina ieņēmumus no realizētajiem graudiem, tad 1996. gadā tie bija 19 miljoni latu, 1997. gadā - 23 miljoni latu, neņemot vērā tos aptuveni 300 tūkstošus tonnu, kas ir izlietoti vietējam patēriņam, izlietoti pašu saimniecībās vai realizēti kaimiņiem. Ko Zemkopības ministrija ir darījusi, lai stabilizētu graudu iepirkumu? Pirmkārt, ir izstrādāts parauglīgums, lai ražotājs, slēdzot līgumu ar pārstrādātāju, zinātu normas, uz kurām jāvērš uzmanība, jo pašreizējais Civillikums ministrijas administratīvu iejaukšanos šajā procesā neparedz. Izstrādātā līguma varianti un tā slēgšanas principi vairākkārt ir izdiskutēti gan kopā ar Graudu audzētāju asociāciju, gan ar Zemnieku federāciju, gan ar pārstrādātājiem, gan ar rajonu lauksaimniecības departamentiem, un tur ir iestrādāti labojumi, kurus viņi ir ieteikuši. Nākošie grozījumi likumā par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nosaka norēķinu termiņu, kas nebūs ilgāks par vienu mēnesi. Domāju, ka šī likuma norma disciplinēs un abas puses būs stingri noteiktas savās finansiālajās un juridiskajās saistībās. Lai kompensētu ražotājam graudu glabāšanas izdevumus un veicinātu graudu glabāšanu ražotāju novietnēs, esam paredzējuši subsīdijas. Šeit gan esam saņēmuši priekšlikumus par glabāšanas subsidēšanu arī pārstrādātāju novietnēs. Šo priekšlikumu pašreiz diskutējam. Glabājot graudus nekvalitatīvajās graudu novietnēs, mēs bieži vien zaudējam to kvalitāti. Tāpēc šis priekšlikums ir ņemams vērā, un domāju, ka tas jāiestrādā nākamajā gadā, varbūt pat šogad. Kopā ar bankām - Unibanku, Krājbanku un Tranzītbanku - ir izstrādāti gan vekseļu varianti, gan kredītu izsniegšanas varianti pārstrādes uzņēmumiem, gan kredītprocentu samazināšana. Jo, ja kredītu ņems Labības tirdzniecības aģentūra... Ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju par 2,1 miljona latu iedalīšanu Labības tirdzniecības aģentūrai. Ir runa par likumu par graudu iepirkuma valsts rezervi, par tā izpildi pēc budžeta grozījumiem, kas koalīcijas vienošanās protokolā paredzēti aptuveni līdz 20. jūnijam. Ir izstrādāts un tiks iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts tirgus intervenci lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgū. Tas neapšaubāmi ietekmēs graudu tirgu tā sakārtošanas virzienā. Kopā ar Labības tirdzniecības aģentūru esam uzsākuši eksporta mehānisma izstrādi. Tas, kā es domāju, ir viens no galvenajiem un svarīgākajiem mūsu uzdevumiem, jo paredzams, ka graudu ražas būs labas un līdz ar to eksports būs viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem. Daudzus no šiem izstrādātajiem priekšlikumiem graudu audzētājs, pārstrādātājs un Zemkopības ministrija dzīvē iedarbinās pirmo reizi. Tāpēc ļoti svarīgi ir nepārtraukti ar tiem strādāt un iespējami vairāk informēt ieinteresētos, lai pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu. Tādēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Jurkāna kunga vadībā mēs esam pieņēmuši lēmumu turpināt šo darbu, lai pēc iespējas veiksmīgāk sagaidītu šīgada ražu. Paldies.".
- 1998_05_14(13)-seq68 language "lv".
- 1998_05_14(13)-seq68 speaker Andris_Ravins.
- 1998_05_14(13)-seq68 mentions Q211.