Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_14(13)-seq66> ?p ?o. }

• 1998_05_14(13)-seq66 type Speech.
• 1998_05_14(13)-seq66 number "66".
• 1998_05_14(13)-seq66 date "1998-05-14".
• 1998_05_14(13)-seq66 isPartOf 1998_05_14(13).
• 1998_05_14(13)-seq66 spokenAs 29.
• 1998_05_14(13)-seq66 spokenText "Godājamais Prezident! Godātie kolēģi! Ko parādīja mūsu vakardienas un šodienas debates? Bija Tautas kustības “Latvijai” izvirzīta konstruktīva, argumentēta kritika par mūsu Latvijas ārpolitikas kursu, bija vairākas konstruktīvas runas, kuras šeit izskanēja un kuras, domāju, ņems vērā arī mūsu valdība. Taču izskanēja arī tas, ka daži deputāti nesaprata, kā teica Indulis Bērziņš, par ko ir šī “filma”, kāpēc īsti šis jautājums tika izvirzīts šobrīd Saeimā. Un dažs varbūt pat iedomājās, ka ārlietu ministra demisijas pieprasījums esot jau turpat vai valdības gāšanas mēģinājums. Atgādināšu vēlreiz, ka kustība “Latvijai” nevēlējās destabilizēt situāciju valstī un “šūpot” situāciju, kā daži tēlaini izteicās. Tad, kad ārēja spiediena rezultātā šis jautājums Saeimā jau bija izvirzījies, mēs ieņēmām loģisku un pamatotu, korektu pozīciju, nepiedalīdamies balsošanā, bet tajā pašā laikā norādījām, ka Latvijas valdošās koalīcijas rīcība nav nekāda “svētā govs”, kuru nevarētu kritizēt un kurai nevarētu izvirzīt priekšlikumus, kā situāciju uzlabot. Un tieši šajā sakarā mēs tad izvirzījām šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, lai sasniegtu sekojošus mērķus. Pirmkārt - atklāt Latvijas ārpolitikas smagākās kļūdas, lai valdība censtos tās labot savā turpmākajā darbā. Otrkārt - parādīt, ka mūsu valsts ārpolitika nav tikai vienas partijas - “Latvijas ceļa” un tās ministra - darīšana un atbildība, bet ka par to ir atbildīgas arī visas valdības koalīcijas partijas, bet pirmām kārtām atbildīga ir valdošā partija - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).un tās premjerministrs Guntars Krasts. Un treškārt. Piekrītot tam, ka arī parlamentam ir jāuzņemas daļa vainas par mūsu neveiksmēm ārpolitikā, mēs nolēmām aicināt deputātus atsaukt šo diezgan neveiksmīgi vairākos momentos strādājošo ārlietu ministru, ļaujot valdībai, ļaujot valdību veidojošajām partijām atrast piemērotāku cilvēku, jo šāda rīcība nevis grautu valdību un stabilitāti valstī, bet to nostiprinātu. Tā nevis mainītu Latvijas ārpolitisko orientāciju uz iestāšanos Eiropas Savienībā, uz integrēšanos transatlantiskajās struktūrās, bet to paātrinātu un padarītu efektīvāku. Protams, pie viena nosacījuma - ja pašas pozīcijā, valdošajā koalīcijā, esošās partijas neturpinās tām jau ierastās galma intrigas un savtīgo cīņu par krēsliem. Noklausījusies debates, noklausījusies ārlietu ministra atbildes ziņojumu, Tautas kustība “Latvijai” paliek pie pārliecības, ka Valdim Birkavam ir jāizsaka neuzticība. Mēs būtu mainījuši savu viedokli šajā sēdē, ja Birkava atbildes runā būtu dzirdējuši viņa kļūdu analīzi, visas Krasta valdības ārpolitikas kļūdu analīzi, ja būtu ticis parādīts, kas tiks darīts, lai situāciju mainītu uz labo pusi, bet tas nenotika šajā sēdē. Valdis Birkavs atbildē izvēlējās būtībā ļoti vienkāršu taktiku, kuras uzdevums bija novirzīt uzmanību no tiem uzdevumiem un tām vājajām pusēm mūsu ārpolitiķu darbībā, kuras Tautas kustība “Latvijai” akcentēja. Tā vietā, lai atspēkotu kustības “Latvijai” argumentus, Valdis Birkavs nolasīja būtībā tādu kā lekciju, pa starpu slavinot arī dažu labu neesošu Latvijas ārpolitikas sasniegumu un mēģinot tikai pieminēt tos mūsu argumentus un pārmetumus valdībai par neveiksmēm ārpolitikā, kurus mēs minējām. Tāpēc es atgādināšu vēlreiz galvenos Tautas kustības “Latvijai” pārmetumus tā dēvētās Krasta nacionālās valdības ārpolitikai. Pirmais, ko es minēju, bija atteikšanās no 1920. gada Miera līguma pieminēšanas starpvalstu sarunās ar Krieviju par robežlīguma noslēgšanu. Tā ir tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju neatrisināta problēma. Tā skar arī jautājumu, ka viņi nav saņēmuši kompensāciju par saviem zaudētajiem īpašumiem Abrenē. Birkavs uzstājoties savā runā to par kļūdu neatzina, bet minēja arī Igauniju šajā sakarā, un tas nozīmē, ka valdība sarunu procesā ar Krieviju turpinās to pašu iesākto - tātad, kā mēs minējām, šā 1920. gada Miera līguma noliegšanu, un tā faktiski ir kapitulācija Krievijas priekšā, jo noliedzam mūsu ārpolitikas sasniegumus valsts dibināšanas sākumgados, un pēc būtības mēs to vērtējam kā nacionālo interešu nodevību. To Birkavs par kļūdu neatzina, valdība šo par kļūdu neatzina. Otrais punkts. Es minēju, ka Latvijas ārpolitiķu un Guntara Krasta izgāšanās Baltijas jūras valstu vadītāju saietā Rīgā atbalsojās negatīvā nozīmē praktiski visā pasaulē, taču Birkavs savā runā tik un tā to uzskatīja par sasniegumu, neskaitāmas reizes atkārtodams, ka galvenais ir tas, ka šāds saiets Rīgā ir noticis, ka pietiek jau ar to, ka vispār tiek pieminēts Rīgas vārds, ka uz Rīgu, lūk, atbraukuši gan kanclers Kols, gan toreizējais Krievijas premjerministrs Černomirdins un tā tālāk. Es domāju, ka ar to vien ir par maz - tikai ar ģeogrāfisku vietas iezīmēšanu. Un pats galvenais mūsu pārmetums. 8. maija notikumus Krasta un Birkava valdība atzīmēja, kā es jau teicu, pēc būtības kā Uzvaras svētkus šeit Rīgā, šeit - Latvijā, bet ignorēja Latviešu leģionāru piemiņas dienu 16. martā. Un šajā ziņā neko nedod un negroza tas, ka frakcijas “Latvijai” deputāti piedalījās leģionāru pasākumā 16. martā, ka tur bija arī dažu citu partiju pārstāvji no “Latvijas ceļa” vai no “tēvzemiešiem”. Tas neko nemaina! Valdības nostāja izskanēja Valda Birkava vārdos. Citēju tos vēlreiz: “Es aicināju valdības locekļus nepiedalīties SS gājienā. ” Lūk, valdības nostāja, kuru Birkavs pateica: “SS gājiens”. Tas saskan ar Krievijas masu informācijas līdzekļu žurnālistu pausto viedokli, ka šeit maršēja esesieši. Tas saskan ar to, ko šeit Latvijā atļāvās Krievijas vēstnieks Udaļcovs teikt par esesiešiem, kas te maršējuši. Tieši to pašu pasaka arī mūsu ārlietu ministrs. Kas tas bija - vai tas bija ārlietu ministra personiskais viedoklis? Es domāju, ka ne, ja reiz Guntars Krasts - partijas “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministrs - nenorobežojās no šāda apgalvojuma par kaut kādu esesiešu gājienu, ja reiz valdības ministri neviens nepiedalījās leģionāru atceres pasākumos ne 16. martā, ne 8. maijā. Tātad t�� ir valdības pozīcija, tātad tā ir partijas “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministra un partijas “Tēvzemei un Brīvībai” patiesā pozīcija. Lūk, par ko ir runa! Ko Birkavs un valdība var sev attaisnojošu teikt šīs cūcības sakarā? Neko! Stingra mugurkaula trūkums prezidentam Ulmanim, partijas “Tēvzemei un Brīvībai” premjerministram Krastam un arī ārlietu ministram Birkavam! Es domāju ka tas šajā latviešu leģionāru nolamāšanas sakarā par esesiešiem kaitēja ne tikai Latvijas tēlam pasaulē, bet arī nopietni sarežģīja situāciju valsts iekšienē. Tā vēl vairāk pastiprināja mūsu valsts iedzīvotāju - Latvijas pilsoņu neuzticību mūsu Latvijas valsts augstākajām amatpersonām. Tāpēc Tautas kustība “Latvijai” aicina šodien balsot par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam. Tā reizē ir arī neuzticības izteikšana Krasta un “tēvzemiešu” realizētajai ārpolitikai, jo te ir runa ne jau par Birkava personību, bet runa ir par Krasta un “tēvzemiešu” valdības ārpolitiku. Es gribu pateikt arī to, ka šis balsojums neļaus nevienam Saeimas deputātam, nevienai partijai izvairīties no atbildības par neveiksmīgās ārpolitikas turpināšanu. Ja “Latvijas ceļš” balsos par Valda Birkava palikšanu amatā, tad es to vēl varu saprast, bet tajā pašā laikā šai partijai ir jāapzinās, ka tas viņu lielā mērā diskreditē, parāda, ka viņa baļķi savā acī neredz, ka viņai trūkst paškritikas, un tātad tai varbūt nav pietiekami daudz intelektuālā potenciāla, lai atrastu piemērotāku kandidātu ārlietu ministra amatam. Ja Tautas partijas deputāti (tādi mums tagad arī ir Saeimā pēc lielās tautas staigāšanas) Lagzdiņš, Ābiķis un Vītols piekrīt Birkava palikšanai amatā, tad es domāju, ka neviens to neaizmirsīs un ka tas nepaliks nepamanīts, jo tas būs pilnīgā pretrunā ar jūsu partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles publisko kritiku par Valdi Birkavu. Atcerieties (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: “Mēs esam par valdības stabilitāti!”), Ābiķi... jūs tagad skatāties uz mani -, viņa vārdus, ka viņa lielākā kļūda esot bijusi, ka viņš neesot pieprasījis Birkava demisiju. Iedzīvotājiem būs interesanti izvērtēt, ka jūs rīkosieties pretēji tam, jo ar to jūs tagad skaidri parādīsiet, ka Šķēles partija nav domubiedru partija, bet lētu karjeristu partija, ka tai nav vienota viedokļa nevienā no svarīgākajiem valsts problēmu jautājumiem, tajā skaitā arī ārlietu jautājumos. Visbeidzot partijai “Tēvzemei un Brīvībai” šis balsojums pieliks punktu mēģinājumiem izlikties par nacionālu partiju, ka tā it kā aizstāv leģionārus, jo tur taču Tabūns atnāca ar ziedu pušķīti: (No zāles deputāts P. Tabūns: “Beidz muldēt!”) skat’, redzi, tā taču ir mūsu valdības ministru un Guntara Krasta pozīcija! Nē, draugi mīļie, tā nebūs! Guntara Krasta pozīcija ir skaidra - viņš ar savu klusēšanu atbalsta arī Birkava izteicienus par kaut kādiem esesiešiem Latvijā. Guntara Krasta un partijas “Tēvzemei un Brīvībai” ministru pozīcija ir tāda, ka viņi kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ar Krievijas vēstnieku Udaļcovu un citiem svinēja Uzvaras svētkus šeit, tā ka, Tabūn, sveiki! Jūsu runām ir jāsaka ardievas, kad jūs kā svešinieks, Tabūn, skraidāt un kādam vientiesim sakāt, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ļoti mīl leģionārus. Tam neviens vairs netic! Valdības un jūsu premjerministra Guntara Krasta rīcība ir apstiprinājusi pilnīgi pretējo. Tāpat “Tēvzemei un Brīvībai” ar šo balsojumu šobrīd apstiprinās, ka šī Birkava realizētā ārpolitika ir arī partijas “Tēvzemei un Brīvībai” ārpolitika, un tad jūs nevarēsiet priekšvēlēšanu sapulcēs lēti stāstīt: nē, nē, nē, tā esot “Latvijas ceļa” darīšana, ka jūs jau nu gan domājat citādāk, ka jūs esat īstie nacionāļi... Tā nebūt nav! (Starpsauciens: “Esam!”) Tātad es gribu teikt skaidri: jūs nevarēsiet noņemt no sevis atbildību par to, ka tikai “Latvijas ceļš” ir vainojams šajā Latvijas ārpolitikā, jo tā ir visas šīs valdošās koalīcijas ārpolitika, un par to atbildība ir jānes valdošai partijai - tā ir “Tēvzemei un brīvībai”. Šodien Tautas kustība “Latvijai” dod jums, partijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem, iespēju pārtraukt šīs “saliektās muguras” ārpolitiku un labot pieļautās kļūdas. Ja jūs šo iespēju tagad noraidīsit, tad jūs nicinās katrs kārtīgs patriotisks latvietis. Aicinu balsot par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam, un tas būs balsojums arī par to, lai beidzot sāktu īstenot Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu ārpolitiku. (Starpsauciens: “Pārliecināji!”)".
• 1998_05_14(13)-seq66 language "lv".
• 1998_05_14(13)-seq66 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q822919.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q211.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q2660080.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q191.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q193089.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q458.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q39731.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q159.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q25931626.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q1250133.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q3899540.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q511905.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q44687.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q60106.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q523755.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q1661904.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q16350162.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q4916385.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q960031.
• 1998_05_14(13)-seq66 mentions Q6436359.