Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_07(06)-seq232> ?p ?o. }

• 1998_05_07(06)-seq232 type Speech.
• 1998_05_07(06)-seq232 number "232".
• 1998_05_07(06)-seq232 date "1998-05-07".
• 1998_05_07(06)-seq232 isPartOf 1998_05_07(06).
• 1998_05_07(06)-seq232 spokenAs 38.
• 1998_05_07(06)-seq232 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tikko, kad mans kolēģis Viktors Stikuts runāja par Tēvijas karu, es dzirdēju smieklus zālē. Pie tam es dzirdēju smieklus zālē no saviem kolēģiem, kuri diezgan bieži runā par Tēviju. (Starpsauciens: “Kas tā par Tēviju!”) Man bija tāda sajūta, ka zālē sēž tikai cilvēki, kas visu laiku to vien ir darījuši kā dzīvojuši gan Pirmā pasaules, gan Otrā pasaules kara gados, kas ir saglabājuši neapmierinātību līdz pat šim laikam kā mazi bērni un nu diskutē par to, kāds ir Latvijas vēsturiskais liktenis laika griežos. Katram karavīram, kas karoja Otrā pasaules kara laikā, bija sava degsme. Viens karoja par Tēviju, un arī otrs karoja par Tēviju. Cik grūti bija šiem vīriem, vismaz pēc atstāstiem, diezgan bieži redzēt pretējos ierakumos latvieti. Latvietis pret latvieti gāja pretī kaujā, bet tā bija mūsu valsts iedzīvotāju, mūsu valsts un tautas traģēdija. Taču tā ir vēsture, tas ir pagājis etaps, un šodien es stipri šaubos, vai kāds vēsturi uzrakstīs labāk par vēsturniekiem... Vidiņa kungs, Dobeļa kungs, Tabūna kungs (Starpsauciens: “Paldies, paldies, Čevera kungs!”), es nešaubos, ka jūs esat spējīgi uzrakstīt šo vēsturi, bet jūs to uzrakstīsiet tādu, kādu jums gribas to šodien redzēt. Jums šodien gribas vēl vienu reizi pacilāt šo jautājumu pasaules līmenī un izraisīt diezgan lielu neizpratni, jo pasaulei šodien neinteresē pagātne. Pagātne ir izdiskutēta, robežas ir nospraustas, tāpēc valstis šodien nav gatavas diskutēt par šīm robežām. Tās saprot, ko nozīmē traģēdija, un to, kādas šausmas tās bija. Daudzi to nav sapratuši. Man ar dziļu nožēlu jāpasaka, ka, paceļot šo jautājumu šeit valstiskā līmenī, mēs vienus gribam noniecināt un arī otrus, arī tos latviešus, arī ebrejus, arī poļus, arī vāciešus, frančus un amerikāņus, kuri šodien skatās uz savu pagātni zināmā veidā tik kritiski, ka viņi kaunas par šo pagātni, kas ir bijusi Vācijai, par šo impērisko domāšanu, par ko šodien nekaunas mūsu “urrā” patrioti, kuru patriotisms beidzas pēc pirmā briesmu signāla. Tieši tā tas ir bijis, un tā tas arī ir. Jo patriotisms neizskan vārdos, tas skan darbos. Patriotisms skan tad, kad šodienas reālajā situācijā mēs varam pielikt punktu vēsturei. Lai vēsturi raksta vēsturnieki, lai raksta atmiņas tie, kuri atceras šo pēdējo... Es ar zināmu gandarījumu atceros to periodu, kad pie viena sarunu galda sēdēja cilvēki, kuri bija karojuši vienā frontē un karojuši pretējā frontē. Tāda biedrība mums arī ir! Un es ar lielu atzinību raudzījos šajos sirmajos kungos, kuru paliek ar katru gadu mazāk un mazāk, kuri skatās viens uz otru ne vairs kā ienaidnieki, bet kā cilvēki, kurus dzīves ir malušas kara dzirnas. Es nerunāju par to, kas un kurā pusē ir karojis. Es runāju par to, cik pretrunīgs ir mūsu šodienas skatījums uz pagātni. Savā laikā aizliedza vienas dziesmas, bet šodien daudzi runā par to, ka vajag aizliegt citas dziesmas. Agrāk teica, ka brīvības nav tad, kad tiek noslāpēta citādi domājošā doma. Masu medijos mēs šodien dzirdam, ka vajag aizliegt avīzes ar citādi domājošiem materiāliem. Mēs šodien redzam ļoti daudzās vietās, ka tā demokrātija, mūsu izpratnē, beidzas tur, kur faktiski sākas jau citu cilvēku brīvība. Jūs zināt, manā izpratnē, šī brīvība beidzas tur, kad, apmeklējot kapus, es redzu, ka karš ir samalis miljoniem cilvēku, arī latviešus. Es aicinu šodien atturēties un necilāt šo jautājumu par vēsturi. Vēstures jautājums lai paliek katra mūsu sirdī. Arī manam tēvam, kurš paspēja paelpot ogļu putekļus par to, ka viņš bija dienējis vācu armijā. Tomēr es stipri šaubos, vai šodien mans dēls grib elpot šo sasmakušo smaku. Viņš grib redzēt nākotni! Viņš vēsturi mācās no mācību grāmatām. Nevajag pēc 8 gadiem cilāt šos jautājumus, kad pasaule iet savu dzīves ceļu, bet mēs kā mazi bērni spēlējamies ar vēsturiskajām saknēm, šeit diskutēdami, kuram ir taisnība un kuram - ne. Es aicinu tos cilvēkus, kuri negrib rakņāties citu cilvēku dvēselēs, īpaši pagātnes notikumos, jo mēs taču neizmainīsim vēsturi... Otrais pasaules karš ir beidzies jau sen. 1945. gada 8. maijā. Man ir kauns par to, ka mēs visas šīs dienas neesam runājuši par rītdienu. Mēs esam runājuši tikai par pagātni. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Katrai tautai ir jāzin sava pagātne!”)".
• 1998_05_07(06)-seq232 language "lv".
• 1998_05_07(06)-seq232 speaker Ziedonis_Cevers-1960.
• 1998_05_07(06)-seq232 mentions Q211.
• 1998_05_07(06)-seq232 mentions Q79820.
• 1998_05_07(06)-seq232 mentions Q183.
• 1998_05_07(06)-seq232 mentions Q16361176.