Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_07(06)-seq212> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1998_05_07(06)-seq212 type Speech.
- 1998_05_07(06)-seq212 number "212".
- 1998_05_07(06)-seq212 date "1998-05-07".
- 1998_05_07(06)-seq212 isPartOf 1998_05_07(06).
- 1998_05_07(06)-seq212 spokenAs 84.
- 1998_05_07(06)-seq212 spokenText "Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”. Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Latvijas leģiona vēsture mums visiem varbūt zināma, bet, ja nav, tad mēs tajā varētu iedziļināties. Ir grāmata, kuru Zemgals rakstīja it kā par manu tēvu, bet tur 1/3 no tās grāmatas ir par leģiona formēšanas sarežģījumiem. Vācieši, ienākuši Latvijā, gaidīja un pieprasīja tiesības mobilizēt. Četrus gadus latviešu vadoņi viņiem to noliedza. Kā es saprotu, bija krēsli 9 direktoriem vāciešu neatzītajā paralēlvaldībā. Šie direktori piedzīvoja 27 nāvessodus, t. i., caurmērā 3 uz katru “krēslu”, tāpēc ka viņi atkārtoti teica: “Nē! Jums ir jāizlemj, vai jūs esat mūs atbrīvojuši, un tad mēs lemsim. Vai arī jūs esat mūs okupējuši, un tad jums nav tiesību saukt mūsu puišus karā!” Tur bija daudz varoņu, kas stāvēja briesmu priekšā un vienkārši stūrgalvīgi atkārtoja pozīciju: “Ja jūs esat mūs okupējuši, tad jums nav tiesību. Ja mēs esam brīvi, tad mēs paši lemsim. ” Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka latviešu virsniekos bija tā griba, ka latviešiem kara beigās būs ieroči, būs sagatavots karaspēks. Un viņiem veicās. “Kurzemes katlā” bija iespēja, bija tā cerība tautā, ka mēs izcīnīsim atkal no jauna mūsu brīvību, bet tas, ka tieši mūsu latviešu varasvīri šodien ir izveidojuši situāciju, ka šos puišus, kas klīda no visas Latvijas malām uz Kurzemi, lai cīnītos par Latvijas brīvību... ka viņus var šodien saukt par fašistiem... To izdarīja mūsu Valsts prezidents. To izdarīja mūsu ārlietu ministri. To izdarīja mūsu šodienas valstsvīri, kas nemāk... O’ nemāk? Es neticu, ka viņi nemāk! Es ticu, ka tā ir tīra nodevība. Ja mēs šodien nolemsim, ka mēs necienīsim tos, kuri gāja bojā “Kurzemes katlā”, tad tas būtu gandrīz vai tas pats kā necienīt tos, kuri gāja 1918. gadā cīņā par brīvību. Tas būtu tāpat, ka mēs necienītu šodien Heino Lāmu. Es saprotu, cik sarežģīta šī situācija ir mūsu valstī, ka valda tie, kuri sūtīja latviešu patriotus uz Sibīriju, ka valda tādi, kas savas karjeras startus guva un varbūt arī šodien savas pozīcijas ieguva tāpēc, ka viņi ir uzticīgi svešām varām, bet lūgt, lai mēs noliedzam mūsu tautas varoņus... Tas ir pilnīgi, manuprāt, beidzamais morālais sitiens. Tas ir nepieņemams variants! Un tā nedrīkst būt, ka mūsu tautas varoņi, tāpēc ka citi mūsu tautas ienaidnieki grib viņus pataisīt par bezpersonām, par kaut kādiem internacionāliem gangsteriem... Tad mūsu tauta izputēs! Es zinu, cik maz mūsu Nacionālais bloks ir darījis beidzamajos 7 - 8 gados. Es zinu... Birkava kungs mums Ārlietu komisijā skaidroja, ka amerikāņi viņam teikuši: “Skaidrojiet mazāk, jums jau neviens neticēs tik un tā!” Bet vai mums ir tik svarīgi, ka citi tic vai netic mums, jo mums ir pašiem jātic sev. Mūsu tauta ir pilna ar varoņiem, kuri ir cietuši. Tie, kuri tika izsūtīti, Māri Grīnblata kungs, uz Sibīriju, lielākā daļa bija nevainīgi, nevis tā, kā jūs stāstāt grāmatā.".
- 1998_05_07(06)-seq212 language "lv".
- 1998_05_07(06)-seq212 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
- 1998_05_07(06)-seq212 mentions Q211.
- 1998_05_07(06)-seq212 mentions Q79820.
- 1998_05_07(06)-seq212 mentions Q16357288.