Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_07(06)-seq183> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1998_05_07(06)-seq183 type Speech.
- 1998_05_07(06)-seq183 number "183".
- 1998_05_07(06)-seq183 date "1998-05-07".
- 1998_05_07(06)-seq183 isPartOf 1998_05_07(06).
- 1998_05_07(06)-seq183 spokenAs 29.
- 1998_05_07(06)-seq183 spokenText "Godātā Saeima! Arī es biju tas grēkāzis, kas piemiņas brīdī gāja pie Brīvības pieminekļa un bija kapos, lai atcerētos tos upurus, ko nesa latviešu tauta otra okupanta - Vācijas rīcības dēļ, hitleriskās Vācijas rīcības dēļ. Šajā sakarā es gribu vēlreiz teikt, ka mūsu Ārlietu ministrijas un mūsu valdības slinkuma dēļ visus septiņus... nu jau vairāk... neatkarības gadus nekas nav darīts, lai veidotu pasaules sabiedrisko domu un pasaules valdībām izskaidrotu, kas tad īsti bija tie Waffen SS. Kāpēc nepaskaidroja to, kas te bija zināms katrai leģionāra mātei. Es pats, būdams pusaudzis, redzēju, ka māte, ieraudzījusi leģionārus tajā formā ar “SS” jeb, kā viņa teica, ar “zibens zīmēm” uz apkakles, šausmās saķēra galvu un teica: “Šie cilvēki ir nolemti nāvei, jo viņus pretinieks gūstā neņem. ” Waffen SS tika uzlikts Latvijas un citu tautu iesauktajiem leģionāriem kā zīme, lai viņi nemēģina iet gūstā. Tas bija vienkārši gudrs fašistu gājiens. Un, ja tas nav izskaidrots pasaulei, ja šie pasaules cilvēki tiešām tādu nelielu detaļu nesaprot, tad mūsu valdībai viņiem to vajadzēja izskaidrot. To vajadzēja darīt Ārlietu ministrijai, kura patiešām šajos septiņos gados neko nav darījusi. Un tad man ir jautājums Dobelim, kas te runāja, un visai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Jūs jau labu laiku esat valdības vadītāji un jūsu pakļautībā ir arī ārlietu ministrs, tad kāpēc jūs neprasījāt, lai vismaz viņš kaut ko sāk šajā virzienā darīt? Kāpēc jūs tagad - gluži otrādi - atbalstāt Valsts prezidenta izteikto aplamo nosodījumu? Arī Krasta personā šis nosodījums tika atbalstīts, tāpat arī “tēvzemiešu” personā. Tas ir nosodījums leģionāru piemiņas dienas atzīmētājiem, bet jūs taču saprotat, ka šie pusotra simta tūkstošu jauno puišu faktiski tika tāpat represēti kā 25. martā izvestie un kā 14. jūnijā izvestie. Arī viņu procentuāli apmēram tikpat daudz neatgriezās dzīvi, Latvijā neatgriezās dzīvi. Mums tiek atzīmētas divas oficiālās terora atceres dienas - 25. marts un 14. jūnijs, kas vēršas pret PSRS teroru, pret “sarkano” teroru, bet nav nevienas dienas, kas liktu atcerēties teroru no fašistiskās, hitleriskās Vācijas puses, un šī viena diena būtu ļoti piemērota, jo šajā dienā sākās šis terors pret spēcīgākajiem Latvijas cilvēkiem, pret jauniem puišiem un vīriem. Tad kāpēc mēs šo faktu neizskaidrojam? Tas ir noziegums pret tautu, ja mēs septiņos gados neesam neko izskaidrojuši pasaulei šajā jautājumā. Mēs, Tautas kustība “Latvijai”, šajā jautājumā uzskatām, ka Ārlietu ministrija nestrādā, tāpēc esam griezušies šeit, Saeimā, ar pieprasījumiem un jautājumiem jau reizes trīs. Visi tie ir noraidīti. Kad tas beigsies? Un nevajadzētu te iztēlot pasaules presi, pasaules tautas par kaut kādiem spekulantiem un nevajadzētu... Paldies par uzmanību.".
- 1998_05_07(06)-seq183 language "lv".
- 1998_05_07(06)-seq183 speaker Janis_Maulins-1933.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q822919.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q211.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q15628977.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q183.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q15180.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q44687.
- 1998_05_07(06)-seq183 mentions Q153626.