Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_07(06)-seq179> ?p ?o. }

• 1998_05_07(06)-seq179 type Speech.
• 1998_05_07(06)-seq179 number "179".
• 1998_05_07(06)-seq179 date "1998-05-07".
• 1998_05_07(06)-seq179 isPartOf 1998_05_07(06).
• 1998_05_07(06)-seq179 spokenAs 40.
• 1998_05_07(06)-seq179 spokenText "Cienītie kolēģi! Ja mēs runājam vispār par šīm svētku un atceres dienām, tad laikam vārdi “atceres diena” ļoti bieži ir attiecināmi uz visu to, ko latvieši ir pārdzīvojuši visā šajā 20. gadsimtenī. Mums ir 14. jūnijs, mums ir 25. marts, kuros cieta visdažādākie mūsu tautas pārstāvji, taču, kas attiecas uz karavīriem, mums nav nevienas atceres dienas, kas atgādinātu par mūsu latviešu karavīru traģēdiju visā 20. gadsimtenī. Nav nevienas. Traģēdija skāra latviešu strēlniekus gan Pirmā pasaules kara laikā, gan dažādos pilsoņu karos, gan arī visās represijās pēc Pilsoņu kara. Otrā pasaules kara laikā visvairāk cietušie (procentuālā ziņā) no visa iedzīvotāju sastāva bija latviešu karavīri - vai nu vienā, vai otrā pusē viņi cīnījās, vai viņus vienkārši likvidēja, viss Otrā pasaules kara laiks bija nepārtraukts latviešu karavīru traģēdijas laiks. Ja mēs atkal izvairāmies atklāti runāt par mūsu leģionāriem, nepasakām paši šeit, Saeimā, savu viedokli, mēs atkal atgādināsim strausus, neko citu. Mēs atkal teiksim tā: “Labāk nerunāsim par viņiem, lai pasaulē nekas nenotiek!” Tieši tāpēc mūs visur var visādi aiztikt, tieši tāpēc, ka mēs neesam pauduši savu viedokli. Vajag skaidri un gaiši pateikt, vai mūsos kaut kas ir palicis, kas varētu mums likt atcerēties to, ko ir izcietis latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā. Vai mēs izvairīsimies un uzskatīsim, ka nav vajadzīgs, nav nepieciešams atcerēties šādas dienas? Cik ilgi mēs ļausim ar sevi rīkoties? Gadiem ilgi mēs varējām mierīgi atzīmēt 16. martu, piedalīties, un nevienu tas neinteresēja, neviena valsts pret to nekādus protestus neizteica. Augstākās padomes darbības laikā deputāti pat piecēlās, godinot leģionārus. Kas ir noticis pa šiem gadiem? Kas ir mainījies? Vienīgi ir leģionāru kļuvis mazāk, ņemot vērā viņu cienījamo vecumu. Un tagad atkal mums ir iespēja iedibināt vienu dienu, nosacīt šo 16. martu, kas ļautu mums atcerēties to, ko latviešu karavīrs ir pārcietis Otrā pasaules kara laikā. Ja mēs to neizdarīsim, šīs debates ap leģionāriem turpināsies - un ne vairs kā vēsturiskās patiesības noskaidrošana, bet kā viena vai otra grupējuma vēlme pasniegt attiecīgos notikumus sev vēlamā gaisotnē. Bet, lūk, tieši par šo traģēdiju, ko ir izcietuši mūsu karavīri, daudzi runā vismazāk. Runā tikai par attiecīgo politisko piegaršu. Un tieši tāpēc mūsu apvienība aicina latviešu cilvēkus, latviešu deputātus, atcerēties latviešu karavīru. Nebaidieties no vēsturiskās patiesības, nebaidieties atgādināt par to, ka diemžēl Otrā pasaules kara laikā latviešu karavīram nebija lemts cīnīties zem Latvijas karoga! Diemžēl. Bet viņš to labprāt būtu darījis. Es aicinu: kolēģi, atcerēsimies savus karavīrus un iedibināsim šo atceres dienu! Paldies.".
• 1998_05_07(06)-seq179 language "lv".
• 1998_05_07(06)-seq179 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1998_05_07(06)-seq179 mentions Q822919.
• 1998_05_07(06)-seq179 mentions Q211.