Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_03_12(11)-seq441> ?p ?o. }

• 1998_03_12(11)-seq441 type Speech.
• 1998_03_12(11)-seq441 number "441".
• 1998_03_12(11)-seq441 date "1998-03-12".
• 1998_03_12(11)-seq441 isPartOf 1998_03_12(11).
• 1998_03_12(11)-seq441 spokenAs 40.
• 1998_03_12(11)-seq441 spokenText "Cienījamo Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam par pašvaldību aptaujām un vairākiem tā pantiem, un tam, ko šie panti izsaka. 1. pants saka, ka šīs ir pašvaldību lemjošas un konsultatīvas aptaujas. Šobrīd nav īsti skaidra motivācija, kāpēc vispār būtu vajadzīgs īpaši izdalīt laukā no aptaujām pašvaldību aptaujas un pie tam vēl pateikt, ka pašvaldību aptaujas var būt lemjošas un var būt arī konsultatīvas. Ko nozīmē vārds "aptauja"? Manā izpratnē, vārds "aptauja" nozīmē, ka mēs uzzinām, kāds ir viena vai otra viedoklis, un tad ar to varam rēķināties vai nerēķināties. Arī Latviešu literārās valodas vārdnīcā par vārdu "aptauja" ir teikts, ka tas ir process, darbība - aptaujāšana, iztaujāšana par kādu jautājumu, ziņu savākšana. Socioloģiskā aptauja - visas tautas aptauja. Ziņu ievākšana aptaujas kārtībā. Sociologu rīcībā ir informācijas vākšanas trīs galvenās metodes - novērošana, dokumentu analīze un aptauja. Ja pasaka tagad pēkšņi to, ka aptauja arī var būt lemjoša, tad man liekas, ka šinī gadījumā kaut kas te nav pareizi. Vārds "lemjoša" neder kopā ar vārdu "aptauja", jo vārds "lemjoša" nozīmē, ka vairs nenotiek aptauja, bet lēmums tiek pieņemts balsojot. Tas, ka tauta vai sabiedrība piedalās lēmumu pieņemšanā, ir teikts arī mūsu Satversmē - Satversmes piektajā nodaļa "Likumdošana". 64. pants skaidri un gaiši pasaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros. Tas ir tautas nobalsošanas gadījumā. Un Satversmē ir uzskaitīts, kuros gadījumos tas tā ir un kādā kārtībā var notikt šī tautas nobalsošana. Tas ir 72., 73., 74., 77., 78., 79. un 80. pants. Ir runa par tautas nobalsošanu. Tādēļ man liekas, ka būtu bijis loģiski arī šeit, likumā, runāt par balsošanu par kaut kādiem pašvaldību jautājumiem, kurā piedalās attiecīga sabiedrības daļa. Bet runāt par aptauju, man liekas, ir galīgi nepareizi. Satversmē ir pateikts, ka likumdevējs ir Saeima un īpašos gadījumos arī tauta. Likumā par pašvaldībām ir pateikts precīzi: vietējā pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības, domes (padomes) un tās izveidoto institūciju, iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu brīvprātīgu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses. Gribu pasvītrot vārdus: "valsts vietējā pārvalde". Tas nozīmē, ka pašvaldība pilda valsts funkcijas vietējā teritorijā - administratīvajā teritorijā, par kuru tā ir atbildīga. Tātad viņa pilda valsts funkcijas. Valsts grib pateikt, ka tikai dome vai padome nodrošina šo valsts nodoto funkciju izpildi. Tādēļ tikai dome vai padome pieņem lēmumus par šo funkciju izpildi. Šeit mēs piedāvājam, ka šo funkciju izpildē var piedalīties arī sabiedrība. Es piekrītu, ka arī tas būtu varbūt apspriežams jautājums, bet nevar būt aptaujas veidā... Tāpat likumprojektā ir nepieņemams tas, ka aptaujas organizē... nevis organizē, bet tūlīt pat izpilda vēlēšanu komisijas: nedaudz, tikai 50 iedzīvotāji, var to ierosināt, un vēlēšanu komisija uzreiz sāks izpildīt šo aptauju. Tātad vairāki panti ir tādi, kas neatbilst citiem likumiem, un arī...".
• 1998_03_12(11)-seq441 language "lv".
• 1998_03_12(11)-seq441 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1998_03_12(11)-seq441 mentions Q822919.