Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_03_12(11)-seq325> ?p ?o. }

• 1998_03_12(11)-seq325 type Speech.
• 1998_03_12(11)-seq325 number "325".
• 1998_03_12(11)-seq325 date "1998-03-12".
• 1998_03_12(11)-seq325 isPartOf 1998_03_12(11).
• 1998_03_12(11)-seq325 spokenAs 84.
• 1998_03_12(11)-seq325 spokenText "Augsti godātie Prezidij, kolēģi! Man šā likuma apspriešana saistās ar diviem pārdzīvojumiem. Un viens no tiem ir saistīts ar bērnību. Tagad gan Amerikas psihologi saka, ka bērnības iespaidi esot visspēcīgākie. Šajā namā Lāčplēša ielā, ko kādreiz sauca par "poligrāfiķiem"... Cik es atceros, te - tas varbūt bija Ulmaņa laika beidzamajās dienās, bet varbūt arī bija vācu laikā, bet tas noteikti bija pēc tam - PSRS okupācijas laikā, kādā 1945. gadā - šajā poligrāfiķu arodbiedrības namā jeb "poligrāfiķos", kā to toreiz sauca, dzīvoja mans tēva draugs. Un šis draugs toreiz bija, izrādās, poligrāfiķis. Es arī sapratu, ka viņš bija strādājis tieši poligrāfijā, šķiet, bija burtlicis. Un viņš bija bijis arī latviešu strēlnieks, taču viņš nepalika tajā pusē, kur bija sarkanie strēlnieki, bet viņš bija ar nacionālo pārdzīvojumu nācis uz Latviju, un viņam tur bija dzīvoklis iedots vai nu par īpašiem nopelniem, vai tāpēc, ka viņš bija poligrāfiķis. Es ļoti spilgti atceros un vēl šodien man nāk prātā, ka viņš man rādīja fotogrāfijas, autentiskas fotogrāfijas no 1915. gada, šķiet, par tām kaujām, kas notika šeit pie Ložmetējkalna. Viņš rādīja tās fotogrāfijas, ko mēs tagad skatāmies muzejā. Un es vienmēr biju izbrīnījies, kāpēc viņš dzīvo it kā valsts mājā... Es toreiz nesapratu, ka tā ir arodbiedrības māja, bet es sapratu, ka viņam šis dzīvoklis ir piešķirts speciāli, īpaši, lūk, par šādiem nopelniem, ka viņš ir cīnījies kā latviešu strēlnieks. Arī toreiz teica, ka tas gan noticis krievu armijas pusē, bet par Latvijas it kā brīvestību, par neatkarību, kur daudzi vēlāk ir bijuši un vēl šodien pārdzīvo, būdami vienā vai otrā pusē, jo lozungi taču bija vieni. Lielvaras izmantoja šos cilvēkus savās armijās, bet tiešām šis strēlnieks tur dzīvoja. Es arī šodien domāju, kā gan mēs varam runāt par to un apšaubīt, jo arī paši taču esam liecinieki, ka poligrāfiķi tur bija, vēl ballītes rīkoja. Es atceros, ka tās bieži bija slavenas jauniešu saieta vietas, un te nebija nekādu "tusiņu", nebija nekādas dzeršanas. Un tā ir sena tradīcija, ka šis ir poligrāfiķu arodbiedrības nams. Šajā sakarībā ir jāmin, ka tiešām vajadzētu izstrādāt šo likumu, par kuru runāja arī mūsu kolēģi, vajadzētu radīt visaptverošu likumu, kā atgriezt šos namus. Patiešām parādās arī tādi cilvēki, kuri pretendē. Tas arī ir pareizi. Jāskatās, vai viņi pretendē uz sabiedrisko nosaukumu... kad salasās it kā gadījuma cilvēki... Arī šodien, skatoties uz mūsu plašajām desmitiem un simtiem miljonu lielajām afērām, uz mūsu pašu cienījamo advokātu piedalīšanos tādās afērās, tātad uz izglītotu un it kā inteliģentu cilvēku piedalīšanos, esmu sapratis, ka ir jāpieņem šāds likums, lai tas nogriež iespēju šiem cilvēkiem realizēt kādas afēras ar šiem namiem, ar šiem īpašumiem. Latvijā pašreiz ir ļoti traģiska situācija. It visur ir atjaunojušās arī latviešu biedrības, un viņas nevar dabūt šos namus atpakaļ, lai gan arī tiesa ir it kā pierādījusi, ka viņām ir šī pēctecība. Tad atrod kādu vecāku kungu kā, piemēram, Jūrmalā Gavara kungs, kam ir 95 gadi... Labi, ka viņš ir saprātīgs vīrs un ka arī 95 gadu vecumā varēja atbildēt uz sarežģītiem advokātu un tiesnešu jautājumiem. Viņš paskaidroja, ka viņš ir bijis šajā biedrībā un ka šajā namā Jūrmalā pašreiz ir Majoru skola, tāpēc viņi varbūt dabūs 2-3 istabas. Taču līdzīga situācija ir Dobelē, kur Latviešu biedrība netiek vispār iekšā. Viņus vietējā pašvaldība nelaiž pāri slieksnim. Tātad šāds likums ir vajadzīgs, jo arī latviešu biedrības pašreiz atjaunojas. Arī tauta saprot, ka beidzot ir jāatmostas un ka mēs nevaram tālāk dzīvot tā, kā bija līdz šim. To pierādīja 3. marta demonstrācija pie Rīgas Domes, kur 500 veca gadagājuma vai padzīvojušas kundzītes... par viņām runā visa pasaule... Mūsu latviešu biedrību ir bijis simtiem Latvijā, bet tās netiek atpakaļ savās mājās, tāpēc, ka cilvēki vienkārši vēl nav saņēmušies, nav sākuši līdzīgus protestus, kāds bija pie Rīgas Domes. Varbūt tieši tā vajag darīt. Tad tos īpašumus atdos šīm biedrībām. Bet katrā ziņā es aicinu šodien atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pieņemt to un tad varbūt varētu sākt plašu diskusiju presē vai televīzijā, īpaši uzsverot, ka ir ļoti daudz šādu sabiedrisko organizāciju. Un te nevajadzētu pieminēt kādas jaunavas, kā iepriekš te Krastiņa kungs minēja, bet būtu labi, ja šādu sabiedrisko organizāciju būtu vairāk Latvijā, un, ja mēs būtu godīgāka sabiedrība... Taču es domāju, ka arī latviešu biedrību kontekstā tas jautājums būtu risināms līdzīgi, kā to darām šodien. Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1998_03_12(11)-seq325 language "lv".
• 1998_03_12(11)-seq325 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 1998_03_12(11)-seq325 mentions Q211.
• 1998_03_12(11)-seq325 mentions Q2660080.
• 1998_03_12(11)-seq325 mentions Q1020384.
• 1998_03_12(11)-seq325 mentions Q15180.
• 1998_03_12(11)-seq325 mentions Q39565.