Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_12(11)-seq134> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_06_12(11)-seq134 type Speech.
- 1997_06_12(11)-seq134 number "134".
- 1997_06_12(11)-seq134 date "1997-06-12".
- 1997_06_12(11)-seq134 isPartOf 1997_06_12(11).
- 1997_06_12(11)-seq134 spokenAs 76.
- 1997_06_12(11)-seq134 spokenText "Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis ir likums, ko gaida ne tikai ārsti, māsas, bet šo likumu gaida arī pacienti. To gaida arī Labklājības ministrija, kurai apmēram, man liekas, kādi 10 regulējošie noteikumi ir jāizveido uz šī likuma bāzes. Un es gribētu apsveikt visas šīs trīs gaidītāju puses, jo šis likums ir beidzot ticis līdz trešajam lasījumam, un viņš varētu būt pilnvērtīgs likums. Šeit ir divas lietas mazliet saasinājušas: tā ir ārstniecības iestāžu personāla atbilstības novērtēšana jeb sertifikācija un pēcdiploma apmācības periods jeb rezidentūra. Pirmais - par šo trešās puses atbilstības novērtēšanu jeb šā ārstniecības iestāžu personāla atbilstības novērtēšanu. Es domāju, ka tas ir liels mūsu sabiedrības demokratizācijas ieguvums, ka Labklājības ministrija jeb Ministru kabinets ir deleģējis sabiedriskai organizācijai - Latvijas Ārstu biedrībai, kas ir "jumta" organizācija 63 profesionālajām asociācijām, veikt šo personāla atbilstības novērtēšanu. Tas nozīmē, ka sabiedriskā organizācija ar valsts pilnvarojumu novērtē profesionāļus, šīs organizācijas sastāvā esošos asociāciju biedrus. Viena pretruna, kas šeit izskanēja, ir tā, ka lai ārsts varētu iegūt šo sertifikātu jeb atbilstības dokumentu, viņam nemaz obligāti nav jābūt Latvijas Ārstu biedrības biedram, tādēļ šis jautājums par piespiedu iestāšanos tajā un biedru maksu vispār izpaliek. Otrs ir tas, ka šo sertifikācijas tarifu jeb samaksu par šo atbilstības novērtēšanu apstiprina Labklājības ministrija. Tā ka nav vis tā, ka viena sabiedriskā organizācija iegūst monopolstāvokli. Tomēr šo situāciju šodien varbūt vajadzētu skatīties kontekstā ar to, kā šis sertifikācijas process ir ritējis jau trīs gadus. Pirms trim gadiem bija mazliet cita izpratne par trešās puses atbilstību. Kad dakteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, aktīvi nodarbojās ar šo dokumentu izstrādi, tika pieļautas dažas neprecizitātes un šis process tika decentralizēts. To pilnībā kontrolēja profesionālās asociācijas. Tas arī pa laikam radīja sarežģījumus, jo profesionālā asociācija bieži ir neliela struktūra, kur arī parādās savstarpējo tīri cilvēcisko attiecību problēmas. Tādēļ Latvijas Ārstu biedrībai kā "jumta" organizācijai vajadzēja būt tai struktūrai, kas pārrauga šo procesu kopumā un skatās, vai profesionālās asociācijas šīs sertifikācijas komisijas sastāda likumīgi, vai arī, ja šinī procesā rodas kādas problēmas, tad ārstu biedrība ir trešā puse - "šķīrējtiesa" starp ārstu un šo eksaminācijas komisiju. Tā ka šī bija viena problēma. Un otra. Protams, šis process bija arī diezgan jākontrolē no vienas institūcijas puses, bija jābūt šai Sertifikācijas padomei, kurai vajadzēja būt precīzi definētām funkcijām šinī procesā. Tādējādi, izlabojot šīs dažas nepilnības, šis process tiktu pilnveidots, un es domāju, ka turpmāk būtu apmierināti gan ārsti, gan pacienti, gan arī valdība kopumā. Trešais jautājums, kas šodien arī aktuāli ir izskanējis, ir šī ārstu pēcdiploma apmācība. Jautājums ir par to, vai tas ir tikai Latvijas Medicīnas akadēmijas monopols vai arī Latvijas Medicīnas akadēmijas funkcijas pamatā beidzas līdz ar līdzdiploma apmācību, līdz ar ārsta diploma saņemšanu. Pašreiz arī Labklājības ministrijasVeselības departaments ir tādās domās, ka pamatā Latvijas Medicīnas akadēmijai ir valsts pasūtījums ārstu līdzdiploma apmācībā - ārstu apmācīšanā līdz diploma saņemšanai. Runa varētu būt par dažādiem tālākajiem šīs specialitātes apgūšanas procesiem. Vairākums ārstu - un tas izskanēja arī šinī Latvijas Ārstu biedrības konferencē, piekrīt tam, ka ārstam pēc diploma saņemšanas ir jābūt darba attiecībās un tālāk jāpilnveido, jāapgūst šis praktisko un teorētisko zināšanu kopums, bet esot jau darba attiecībās ar ārstniecības iestādi. Atbilstoši šai nostādnei tad arī tiek gatavota šī ārsta pēcdiploma apmācības programma, kas balstās uz ārsta specialitātes nolikumu, ko izstrādājusi profesionālā asociācija. Tā ka pēcdiploma apmācības posms varētu būt, detalizētāk runājot, tāds, ka ārstu profesionālā asociācija izstrādā šo specialitātes nolikumu, ko vēlāk apstiprina Labklājības ministrija, un, balstoties uz specialitātes nolikumu, tiek sastādīta pēcdiploma apmācības programma, un ārsts, būdams darba attiecībās, apgūst šo praktisko un teorētisko zināšanu kopumu. Šā procesa noslēgums, protams, varētu būt rezidentūras eksāmens, rezidentūras dokuments, kas tālāk novestu pie šā ārsta kvalifikācijas dokumenta, pie šā ārsta sertifikāta saņemšanas. Es domāju, ka šeit nav pretrunu, te ir vienkārši vēl jāstrādā, lai pilnveidotu šo sertifikācijas kārtību, kā arī šo ārstu pēcdiploma apmācību. Paldies par uzmanību.".
- 1997_06_12(11)-seq134 language "lv".
- 1997_06_12(11)-seq134 speaker Juris_Vinkelis.
- 1997_06_12(11)-seq134 mentions Q822919.
- 1997_06_12(11)-seq134 mentions Q211.
- 1997_06_12(11)-seq134 mentions Q2007643.