Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq62> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq62 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq62 number "62".
• 1997_06_05(04)-seq62 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq62 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq62 spokenAs 84.
• 1997_06_05(04)-seq62 spokenText "Cienījamie deputāti! Pirms priekšlikumu iesniegšanas es gribētu vērst uzmanību uz atsevišķiem momentiem, kas turpmāk var būt noderīgi deputātiem, aprēķinus taisot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi budžeta labojumus. Pirmajā pielikumā ir rakstīts par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem plus 19 miljoni, tāda summa tiek minēta, un tālāk mēs varam apskatīties, kas un kā tiek mainīts. Un tālāk šajā pašā pirmajā pielikumā ir pateikts, cik līdzekļu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda ir apstiprināts 1997. gadam, tie ir 16,7 miljoni (noapaļojot). Un tālāk mēs redzam, ka budžetā iekļaujas tā pati summa - 16,7 miljoni no Valsts īpašuma privatizācijas fonda iemaksām. Tajā pašā laikā nākamajā lappusē, kurā ir parādīti valsts speciālā budžeta ieņēmumi, mēs redzam, ka ir paredzēts ieņemt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fondā papildus 10 miljonus latu. Rodas, protams, jautājums, kā šie papildus ieņemtie 10 miljoni tiks dalīti un kas to dalīšanu kontrolēs. Atbildi mēs šajā Budžeta likuma grozījumu projektā dabūt nevaram, atbildi es dabūju pēc papildu lūguma. Izrādās, ka šos 10 miljonus, precīzāk sakot, no tās summas 9,1 miljonu, dalīs Ministru kabinets ar saviem rīkojumiem. Vārdu sakot, 9,1 miljons - es domāju, ka tā ir pietiekami liela summa, - tiks dalīts bez deputātu ziņas un bez apspriešanas, un man ir priekšā tabula, kur tie visi ir sadalīti. Tajā pašā laikā daļā "Valsts speciālā budžeta ieņēmumi" ir ierakstīti 10 miljoni, bet tāda sīkuma kā 800 tūkstošu sadalīšana netiek pieminēta vispār. Šajos 9,2 miljonos Ārlietu ministrijai ir paredzēts 3,1 miljons. Lielākā daļa - 1,8 miljoni - ir paredzēti vēstniecības ēkas pirkšanai Parīzē. Šeit jau pieminēja jautājumu par to, ka drīzāk vajadzētu sēsties pie sarunu galda "trijstūrim", ieskaitot Krievijas pārstāvjus, un lemt, ko darīt šādā gadījumā, nevis, es gribētu teikt, pa kluso nolemt, iedot vienkārši naudu ēkas pirkšanai. Tālāk mēs redzam gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Satiksmes ministrijas papildu izdevumus. Mēs redzam, ka Satiksmes ministrijai tiek valsts informācijas tīkla aģentūras ierīkošanai un nodrošināšanai iedalīti 942 tūkstoši. Jautājums: kādi tur ir notikuši konkursi, kas to ir lēmis? Kā tas ir noticis? Kāpēc informācijas tīkla uzlabošanai atkal ir jādod gandrīz miljons latu? Visu laiku mēs par informācijas tīkla uzlabošanu vien runājam, un lielāko daļu naudas šādiem mērķiem ir iespējams saņemt no dažādiem ārzemju fondiem. Vislielāko izbrīnu izraisa jaunas ēkas pirkšana prokuratūrai, kā te ir ierakstīts, par 600 tūkstošiem latu. Ir ieplānots pirkt Centrālās savienības "Turība" ēku Dzirnavu ielā 113. Jautājums: kas šo ēku ir tā novērtējis, noteicis, ka tās vērtība ir 600 tūkstoši latu? Dzelzsbetona konstrukciju būda uz stabiem, kura stāv pie stacijas! Jūs varat aiziet apskatīties, es šim jautājumam personīgi pasekošu. Man interesē, kā šādai ēkai varēja rasties vērtība 600 tūkstoši latu. Šo jautājumu mēs uzdevām Finansu ministrijai, tad tika plātītas rokas un neviens nevarēja pateikt, kas tad nu tā būtu par auditfirmu vai komisiju, kas šādu vērtību ir noteikusi. Es domāju, ka es pietiekami skaidri esmu to visu parādījis. Man šī tabula ir, šī tabula tagad kopiju veidā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem. Tur ir redzams, kā sadalīti 10 miljoni, nepasakot par to neko deputātiem. Bet man ir viens piemērs no nesenās dzīves. Visi šādas dalīšanas rezultāti pašreiz ir Valsts kontrolē, un es tikai gribētu uzdot jautājumu, vai deputāti arī ir dabūjuši šos Valsts kontroles materiālus par 1994. un 1995. gadu, par to, kā tika izlietoti Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņemtie līdzekļi. 1994. gadā tika sadalīti 11 miljoni latu, un 1995. gadā tika sadalīti 5 miljoni latu; kopā tika sadalīti 16 miljoni latu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Tie visi tika sadalīti kredīta veidā dažādām firmām, un galvenais ir tas, ka tie visi tika sadalīti ar procentu likmi - 0% un 5%, bija divas procentu likmes. Iedomājieties: 1994. gadā bija kredīti par lielām summām, ar šādu procentu likmi - 0% gadā! Es šos materiālus esmu redzējis, man arī šie materiāli ir, tie visi ir Valsts kontrolē iesniegti. Firmu priekšgalā ir draudzīgi un labi pazīstami uzvārdi. Tikai jautājums tagad ir tāds: kas tos 16 miljonus atdos atpakaļ? Un kāpēc tie arī tā klusām tika sadalīti? Un te nu es nedomāju, ka šis darbs attiecas tieši uz pašreizējo izmeklēšanas komisiju, kas skata G-24 kredītus, bet katrā ziņā 16 miljoni latu, ja tos izsaka dolāru izteiksmē, arī pietiekami daudz, neviens netaisās tos dot atpakaļ, un izdalīti tie ir, kā jau es teicu, ar 0% un 5% likmi. Un tāpēc es šeit pieminu arī šo jautājumu par Privatizācijas fonda 10 miljonu izdalīšanu. Tos plāno izdalīt Ministru kabinets, deputātiem nezinot. Es varu apsolīt tikai vienu - ka pēc īsa laika, acīmredzot nākamās valdības laikā, visi materiāli, protams, būs prokuratūrā, un šeit sēdēs atkal deputāti, arī daļa no tiem, kas šeit pašreiz sēž, un plātīs rokas, ka viņi nekā nezināja, ka viņi tika apieti, un tiks dibināta nākamā izmeklēšanas komisija. Paldies par uzmanību.".
• 1997_06_05(04)-seq62 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq62 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q957126.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q21625222.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q159.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q15628977.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q90.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q1092499.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q43048.
• 1997_06_05(04)-seq62 mentions Q16355324.