Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq60> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq60 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq60 number "60".
• 1997_06_05(04)-seq60 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq60 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq60 spokenAs 84.
• 1997_06_05(04)-seq60 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka šajā pirmajā lasījumā mēs likumprojektā nevaram izdarīt nekādus konkrētus grozījumus, tāpēc šodien es vairāk gribētu runāt par divām lietām. Pirmām kārtām nevajadzētu steigties ar otro lasījumu pēc trim vai četrām dienām, kā mums šobrīd ir pieņemts darīt ar visiem steidzamajiem likumprojektiem. Otrkārt, vajadzētu pievērst uzmanību dažiem konceptuāliem jautājumiem, kas, manuprāt, būtu izdarāmi šajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997. gadam"". Pirmais konceptuālais jautājums ir tas, ko ir noraidījis Ministru kabinets, tas ir, par minimālās algas paaugstināšanu un skolotāju algu paaugstināšanu jau šogad - 1997. gadā, dodot atbildi, ka valsts budžetā tam nav naudas. Varu atbildēt viennozīmīgi: valsts budžetā, vismaz šiem grozījumiem, kas ir iesniegti Saeimā, naudu, cik tā nepieciešama skolotājiem, var atrast bez liekām grūtībām. Uz kā balstās mani aprēķini un kāpēc es atļaujos teikt šādus varbūt pietiekami skarbus vārdus Ministru kabinetam? Pirmām kārtām, ne Ministru kabinets, ne Labklājības ministrija, ne Finansu ministrija līdz šim brīdim nav deputātiem iesnieguši labojumus vai, pareizāk sakot, aprēķinus, kuros būtu norādīts, cik naudas tas prasītu šogad no valsts budžeta, ja palielina minimālo algu no 38 latiem uz 50 latiem, toties deputātiem ir iesūtīti citi aprēķini. Viens tāds, kas saņemts no Labklājības ministrijas, man ir priekšā. Tajā parādīts, ko nozīmē valsts budžetam... Es jums nolasīšu virsrakstu un pēc tam to, kas tur ir iekšā: "No budžeta finansējamo iestāžu un institūciju darba samaksas atalgojuma fonda palielinājums valsts budžetā 1997. gadam sakarā ar minimālās mēnešalgas pieaugumu no 38 uz 50 latiem (31,6%). Sadaļa nr. 1 - Valsts prezidenta Kanceleja. Sadaļa nr. 2 - Saeima. Sadaļa nr. 3 - Ministru kabinets". Un tālāk ir uzskaitītas visas ministrijas. Līdz ar to Labklājības ministrija ir ļaunprātīgi maldinājusi Latvijas iedzīvotājus, to skaitā arī deputātus, par tām naudas summām, kas ir nepieciešamas, lai paaugstinātu minimālo algu no 38 latiem uz 50 latiem. Es saku ar pilnu atbildību, ka visās šajās trijās manis nosauktajās sadaļās nav neviena cilvēka, kuram alga būtu zemāka par 50 latiem. Līdz ar to, lai novērstu uzmanību un parādītu, cik lielas un nereālas ir šīs naudas summas, Ministru kabinets mums dod datus par vispārējo algu pielikumu 31% apmērā. Man interesē, kad Saeimas deputāti ir Ministru kabinetam prasījuši paaugstināt savu algu par 31%? Varbūt deputāti padomās, kāpēc tiek izplatīta šāda informācija un novadīta arī līdz jūsu vēlētājiem? Runājot tālāk, nākamais jautājums ir par naudu. Pavisam nesen deputāti uzdeva jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijai par to, kā ir izmantots 661 000 latu no Privatizācijas fonda līdzekļiem sadaļā "Nacionālās izglītības programmas". Saņemot atbildi, izrādījās, ka tikai 141,7 tūkstoši no šīs summas ir izmantoti nacionālās izglītības programmas apakšprogrammai "Bērnu un jaunatnes izglītība". Pārējās naudas summas nav nekādā saistībā ar nacionālās izglītības programmām, ja var ticēt izglītības un zinātnes ministra dotajai atbildei, ko mēs apspriedīsim šovakar. Īpatnējākais ir tas, ka ir naudas sadalījumi: piemēram, Vidzemes augstskolai ārpusbudžeta līdzekļi pagājušajā gadā bija 480 tūkstoši latu, bet 1997. gadā ārpusbudžeta līdzekļi ir 412 tūkstoši latu, tātad mēs tuvojamies miljonam, kas ārpus budžeta tiek iedalīts Vidzemes augstskolai. Pagājušajā gadā tie esot doti rekonstrukcijas darbam un aprīkojuma iegādei. Cik es zinu, Vidzemes augstskolu atvēra ar naudas palīdzību no ārvalstīm. Es saprotu, ka parlamentārajai sekretārei jāaizstāv tā pilsēta, no kuras viņa ir nākusi, bet, Leitenas kundze, mēs tā arī neesam saņēmuši atbildi, kā šī nauda ir izmantota un kas par šo naudu ir atbildīgs. Ministra kungs ir atļāvies atbildē ierakstīt: ja deputātus interesē sīkāka informācija par šīs naudas izmantošanu, lai tad deputāti to prasa Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta Privatizācijas fonda darbības nodrošināšanas nodaļas vadītāja vietniekam. Kāpēc deputātiem jāprasa nodaļas vadītāja vietniekam, ja viņiem ir ministrs un ministrija, kura ir atbildīga par šo naudas sadali? Neskatoties uz to, ka iedalītas šīs summas, Vidzemes augstskolai ir iedalīti vēl 48,5 tūkstoši latu. Tā ka nauda augstskolām jau arī ir sadalīta nenormāli un neatbilstoši reālajai situācijai. Par savdabīgu "otro Operu" veidojas Jaunatnes hokeja centrs. 1996. gadā no ārpusbudžeta līdzekļiem bija 141, 8 tūkstoši, 1997. gadā no šiem pašiem Privatizācijas fonda līdzekļiem - 70 tūkstoši. Tikko kā sēdē piedalījās Magones kungs un teica, ka nav naudas, par ko pabeigt hokeja centru. Uzdevām ministram jautājumu, cik veiksmīgi šī nauda ir izmantota, bet deputāti atbildi nav saņēmuši. Līdz ar to, nosaucot šādas summas vien, mēs redzam, ka Izglītības ministrijas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai tos novirzītu tur, kur tie ir jānovirza, pedagogu algām. Jo paliek jau arī vēl tādi ārpuslīdzekļi, kas palīdz ministrijai eksistēt, kā tā nauda, ko viņa ieņem par viesnīcu, kas atrodas ministrijas pakļautībā un ko apkalpo, cik man zināms, kārtējā SIA. Runājot tālāk par to, kur iegūt naudu, lai skolotājiem varētu paaugstināt algas, ir jautājums par to, kā tiks izmantota tā nauda, ko saņem Ārlietu ministrija. Man vislielāko neizpratni šobrīd ir izraisījis jautājums, kāpēc Benjamiņu dzimtai par tās namu tiek samaksāti vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Paskatoties arhīvu dokumentos, mēs pārliecināmies par to, ka namu nav būvējusi Benjamiņu dzimta, nedz tur ir viņu bērni izauguši, nedz arī kaut kā savādāk viņa ir ar to tieši vēsturiski saistīta. Dzimta šo namu ir nopirkusi 30. gadu beigās, un zemes vērtība, pēc 1938. gada cenām, ir bijusi 25 tūkstoši latu, paša namīpašuma vērtība - 15 tūkstoši latu. Tātad tanī brīdī, kad māja ir nopirkta, kopējā vērtība ir bijusi 40 tūkstoši latu. Bet piebilde ir tāda, ka šis nams pēc tam ir ieķīlāts Hipotēku bankā un puse no šīs summas ir paņemta atpakaļ. Līdz ar to rodas jautājums, kā tas varēja būt, ka 50 okupācijas gados vērtība šim īpašumam ir augusi gandrīz 20 reizes. Tas laikam ir vienīgais fenomens Latvijas valstī un vienīgais šāds īpašums. Līdz ar to man ir pilnīgi neizprotamas arī šīs summas, kas tiek piedāvātas. Es saprotu šīs dzimtas ieguldījumu Latvijas vēsturē, bet es nesaprotu, kāpēc Latvijas cilvēkiem, kas 50 gadus šeit ir dzīvojuši, kas ir cīnījušies par savu eksistenci, šai dzimtai par šo īpašumu ir šodien jāsamaksā 20 reizes lielāka summa, nekā viņa savā laikā ir samaksājusi par šo īpašumu, - neņemot vērā pat to, ka toreiz lats attiecībā pret dolāru bija piecas reizes nevērtīgāks. Runājot par naudu, par to, kur ir iespējams naudu ekonomēt, un galu galā par to, cik tad naudas mums vajag tām skolotāju algām, ir vēl arī citi jautājumi - par Ārlietu ministrijas īpašumiem -, kas kārtojami Latvijas, Francijas un Krievijas attiecību trīsstūrī. Mēs pērkam šobrīd namu Francijā, nenokārtots ir arī šis jautājums. Ir arī aprēķini par to, cik tad īsti vajag to naudu. Vai tad pietiek ar tām summām, ko es šeit nosaucu no tribīnes, runājot par skolotāju algām? Jā, pietiek, jo skolotāju arodbiedrība ir veikusi aprēķinu, ka, ja skolotāju algu šobrīd paaugstina par 10%, tad tas budžetā neprasa vairāk kā 3,7 miljonus. Un tie nav nedz 49 miljoni, ko Labklājības ministrija ir gribējusi atvēlēt visām citām ministrijām, nedz arī tie 59 miljoni, ko nosauca Finansu ministrija. Līdz ar to, cienītie deputāti, ja mēs runājam par minimālajām algām un ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, tad ir jābūt korektiem. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuriem algu aprēķina no skalas apakšas līdz 10. kategorijai. Es uzskatu, ka šobrīd tiem cilvēkiem, kas saņem algu atbilstoši devītajai un vēl augstākām kategorijām, ir vienkārši neētiski un amorāli runāt par to, ka viņiem ir nepieciešams algas paaugstinājums. Būs budžetā vairāk naudas, būs arī šis paaugstinājums. Bet uzsveru vēlreiz: gan pašas Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros pārskatot to, kā ir izmantojama nauda, gan kārtojot mūsu valsts īpašumattiecības un Ārlietu ministrijas jautājumus, nav nekāda problēma - šajos grozījumos atrast šos 4 miljonus, nepilnos 4 miljonus, lai varētu paaugstināt pedagogu, izglītības darbinieku algas. Es ļoti labi saprotu, ka tūlīt būs jautājums par veselības aizsardzības un kultūras darbiniekiem. Bet mēs neņemam vērā elementāru lietu - paaugstinot minimālo algu, pieaug arī nodokļu iekasējums. Pieaugot nodokļu iekasējumam, ienākuma nodokļiem, arī medicīnas darbiniekiem paveras iespēja saņemt lielākas algas. Tas viss ir savstarpēji saistīts, un nav tā, ka jāatņem vienam vai otram, un es vēlētos, lai šodien neskanētu šeit no tribīnes tādi saukļi, ka mums ir jāatņem pensionāriem, lai iedotu skolotājiem. Tas ir pilnīgi nepareizi, tās ir dažādas lietas, un valsts tādus saukļus var izmantot tikai tad, ja mēs nevēlamies darīt to, kas šodien cilvēkiem ir visnepieciešamākais.".
• 1997_06_05(04)-seq60 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq60 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q822919.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q211.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q957126.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q21625222.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q159.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q15628977.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q142.
• 1997_06_05(04)-seq60 mentions Q11989566.