Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq332> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq332 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq332 number "332".
• 1997_06_05(04)-seq332 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq332 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq332 spokenAs 84.
• 1997_06_05(04)-seq332 spokenText "Cienījamie deputāti! Es arī, protams, gribu runāt pret šo likumprojektu, pret šiem grozījumiem, bet es iesākumā gribētu teikt: ko mēs redzam presē šodien - un ne tikai šodien, pēdējās dienās? Mēs redzam rakstus, vienu pēc otra, kas apliecina, ka valdības uzticamības reitings ir viszemākais - izskatās, ka viszemākais pat kopš neatkarības atjaunošanas laika. Parādās visādi materiāli par G-24 kredītiem, par valdības locekļu un Saeimas deputātu darbošanos (nu, varam runāt - pamatotu vai nepamatotu) dažādās firmās, par likumpārkāpumiem. Tie visi ir jautājumi, kas, protams, samazina gan valdības, gan deputātu reitingu. Šādā situācijā es domāju, ka pilnīgi nepamatoti ir tas, ka viens pēc otra parādās dažādi varianti Kārtības ruļļa un Satversmes labojumiem. Šos variantus izstrādā pamatā vieni un tie paši. Šodien es būtībā esmu pārsteigts, ka pie šo variantu izstrādāšanas nav roku pielikusi lielā frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Varbūt viņi palēnām sāk domāt, kāda reakcija būs uz visiem šiem labojumiem. Es domāju, ka cilvēki tomēr radio klausās, kaut gan pašreiz ar lielām grūtībām. Pirms kāda laika translēt šīs pārraides varēja vienkāršākā veidā. Vēl atcerēsimies Polijas Prezidenta runu no šīs tribīnes. Tās beigās mēs visi aplaudējām, kad viņš teica, ka nedrīkst likumprojektus izdiskutēt sasteigti, ka tie ir jāizdiskutē lēnām, nesteidzoties, un ir jārunā par viņiem ilgi, pat vairākas reizes jāatgriežas pie viņiem. Šeit iepriekšējā runātāja jau minēja piemērus, it īpaši par civiltiesisko apdrošināšanu, un es domāju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji var būt pateicīgi tieši šīm diskusijām šeit, ka šī apdrošināšanas summa ir krietni samazinājusies. Faktiski gandrīz divas reizes. Un šīs apdrošināšanas kompānijas, kas vaimanāja visas kā viena, ka viņas atteikšoties no šā apdrošināšanas darba, nu atkal sacenšas, lai saņemtu šo apdrošināšanas darbu, un visas rindā ir pieteikušās veikt šo apdrošināšanu. Tas tikai parāda, ka kaut kas nebija kārtībā ar aprēķiniem, ka nebija kārtībā ar solījumiem, kuriem valdība pirmajā brīdī bija noticējusi un nāca šurp ar kaut ko ne visai pamatotu, bet deputātu izdiskutēšanas rezultātā maksājumi cilvēkiem kopumā kļuva daudz pieņemamāki. Vēl ir viens interesants moments, un parādās ne jau tikai šajā dokumentā. Tas parādās, piemēram, arī šodien avīzē "Diena", kur pirmajā lappusē es lasu interesantu domu, kādā veidā "Latvijas ceļš" diskutē par Saeimas atlaišanas vienkāršošanu, un tad es izlasu tur iekšā... Protams, var par visu ko diskutēt un var situāciju sarežģīt, un viss tas ir jāapspriež, bet es lasu, ka Saeimu atlaist var Ministru prezidents. (Starpsauciens: "Lai dzīvo Ministru prezidents!") Tāds projekts tiek apspriests. Tālāk Lagzdiņa kungs ir sācis... Es to lasu, jā... Paņemu rokā avīzi un izlasu. Es tālāk lasu, ka Lagzdiņa kungs ir sācis izstrādāt Satversmes grozījumu projektu. Viņš uzskata, ka būtu jāparedz iespēja atlaist Saeimu, ja tā nepieņem valsts budžetu. Vai tad mums piespiedu kārtā ir jāpieņem valsts budžets? Līdz šim vienmēr valsts budžets ir bijis tas kritērijs, kas ir noteicis, vai valdība var strādāt un pastāvēt vai nevar. Un valdību ir izveidojis deputātu vairākums. Un, ja šī pati valdība, kuru ir izveidojis šeit sēdošais deputātu vairākums, nevar aizstāvēt budžetu, kurš pirms tam, kā tagad izrādās, droši vien ir izskatīts Sadarbības padomē šādā sastāvā... Ja tāda lieta notiek, tad, protams, tas ir kaut kas ārkārtējs. Taču, ja mēģina iestrādāt Satversmē šādus grozījumus, tad tas parāda, ka acīm redzami šajā budžetā ir paredzēti visādi diezgan jocīgi gājieni. Par vienu no šādiem jocīgiem gājieniem mēs runājām šodien priekšpusdienā. Tagad mazlietiņ par konkrētiem punktiem šajā dokumentā "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"". Šeit jau runāja par to, ka priekšlikums - izteikt 15. panta trešo daļu tādā redakcijā, ka pēdējā balsošana ir uzskatāma arī par reģistrāciju. Tas, protams, ir klajš demokrātijas pārkāpums. Šeit jautājumā par pilsonības piešķiršanu jau minēja šādu piemēru, bet šādu piemēru ir daudz, ka demokrātiskā valstī vienīgais mehānisms, kā nobalsot, bieži vien ir nobalsot "ar kājām", teiksim, arī atrodoties sēžu zālē. Arī tāds ir variants, ka mēs vienkārši nebalsojam un skatāmies, ka nav kvoruma. Ja šo jautājumu grib tādā veidā izslēgt, tad es jums minēšu vēl vienu piemēru. Un ne tikai vienu, bet ir daudzi tādi piemēri. Tādus mēs varam arī šeit redzēt - tie bieži vien parādās tajos mūsu balsojumos, kas attiecas uz strīdīgiem jautājumiem, un tad mēs redzam, ka Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus ne vienreiz vien deputāti nebalso. Deputāti sēž zālē un nepiedalās balsojumā, un tas viņiem ir vienīgais veids, kā izvairīties no tā saucamās frakciju disciplīnas. Frakcijas disciplīna uzliek zināmus pienākumus. Tātad šādā veidā notiek ne vienreiz vien, un tādi piemēri ir, kad deputāti izvairās balsot pret savu sirdsapziņu un nepakļaujas piespiedu mehānismam. Tālāk. Ja mēs runājam par diskutēšanas laika ierobežošanu, jāteic, ka tad attiecībā uz diskutēšanas laiku mums jau ir mehānisms, kā to ierobežot, un mēs to ne reizi vien jau esam izmantojuši. Bet es nesaprotu, kā var būt tāds priekšlikums, ka pirms debašu atklāšanas jau nosaka, piemēram, kopējo diskutēšanas laiku. Bez tam man ir jāpiesakās debatēs vai nu pirms Saeimas sēdes vai vispār pirms jautājuma skatīšanas. Un tās jau vairs nav debates. Debates taisni jau ir tās, ka es klausos šeit šīs runas - es noklausos referentu un pēc tam izsaku savu viedokli kopā ar to, ko es esmu iepriekš izlasījis un sagatavojis. Bet tās nav debates, ja man iepriekš ir jāpiesakās. Tad jau mēs varam iepriekš savu runu tēzes iesniegt Saeimas priekšsēdētājam un varbūt varam šeit vispār nenākt. Es domāju, ka šāds priekšlikums ir pilnīgi absurds. Tad tiešām mums ir jāiet mājās. Tas ir pilnīgi absurds priekšlikums, ja man ir iepriekš jāiesniedz... ja visiem iepriekš jāpiesakās runāt, bet citi nedrīkst runāt, ja mēs neesam dzirdējuši to, kas šeit notiek. Es domāju, ka drīzāk mums būtu jādomā par citu Kārtības ruļļa izmaiņu. Mums būs jādomā, kā mainīt Kārtības rulli, lai atkal nebūtu tāda "cirka", kāds te šodien sāksies atkal pulksten pussešos, ka deputāti, kas ir iesnieguši jautājumus... ka tikai šie deputāti drīkst uzdot papildjautājumus ministram vai atbildētājam. Kāpēc ne pārējie deputāti? Tā nav jautājuma apspriešana. Otrkārt. Kāpēc tik noteiktā laikā iepriekš ir jāiesniedz jautājumi ministram? Es pats nesen biju ministrs, es labi zinu šo mehānismu, kā tiek sagatavotas šīs atbildes. Šīs sagatavotās atbildes ministrs bieži vien nav pat lasījis. Un viņam saskaņā ar Kārtības rulli ir dota iespēja šeit atnākt priekšā un pateikt: "Jums jau ir iedots dokuments, kurā uz visu ir atbildēts." Bet es domāju, ka tad, ja ministrs nebaidās par savu kompetenci, viņam ir jānāk šeit priekšā noteiktās stundās nedēļā noteiktā reizē un jāatbild uz negaidītiem deputātu jautājumiem. Man nav, piemēram, bailes nākt šeit priekšā un gaidīt, kad deputāts piecelsies un prasīs man kādu jautājumu. Kāpēc tad mums ir jāizveido tāds atbildēšanas mehānisms, ka ministram nevar uzdot negaidītu jautājumu, ka jautājumu nevar uzdot kāds cits no zāles? Bet citiem zālē ir jāsēž klāt kā tādiem statistiem un jānoklausās šis "teātris" līdz galam, lai beigās piedalītos reģistrācijā. Es domāju, ka šis jautājums ir stipri samilzis, jo, cik es zinu, kā citās valstīs notiek šādu lietu apspriešana, tad viņa notiek tieši tā, ka ministram - izpildvaras pārstāvim - var uzdot negaidītus jautājumus. Es domāju, ka arī pie mums šādi varētu izskatīt jautājumus, ja pašreizējā valdošā elite rūpētos par to, lai mūsu valstī nostiprinātos demokrātija, lai vairotos atklātība un lai tauta redzētu, ka ministri patiešām ir kompetenti konkrētajos jautājumos un zina, ko viņi dara un ko viņi runā, un par ko viņi rūpējas. Tad viņiem nebūtu tur aizmuguriski jāsarīko dažādas apspriedes par to, lai budžetā kaut ko iekļautu vai neiekļautu, lai deputātiem kaut ko neparādītu. Ja mēs cīnītos par atklātības paplašināšanu, tad, es domāju, Kārtības rullī vajadzētu taisīt tādas izmaiņas, ka ministram jautājumus uzdod negaidīti, nevis gatavot šeit šādu priekšlikumu, kas ierobežo deputātu runāšanas laiku un vispār ierobežo uztveršanas iespēju. Ierobežo man runas klausīšanos un sava viedokļa izteikšanu. Tāpēc es, cienījamie deputāti, nopietni aicinu šo priekšlikumu noraidīt un kopīgi strādāt, lai mēs varam visu apspriest un strādāt pie grozījumiem Kārtības rullī, kur ir vismaz viena nepieciešamība - grozīt tās lietas, kuras es jau minēju vismaz divas reizes savā runā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_06_05(04)-seq332 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq332 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1997_06_05(04)-seq332 mentions Q822919.
• 1997_06_05(04)-seq332 mentions Q211.
• 1997_06_05(04)-seq332 mentions Q79820.
• 1997_06_05(04)-seq332 mentions Q36.
• 1997_06_05(04)-seq332 mentions Q3899540.