Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq324> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq324 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq324 number "324".
• 1997_06_05(04)-seq324 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq324 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq324 spokenAs 29.
• 1997_06_05(04)-seq324 spokenText "Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Jāsaka, ka šis likumprojekts, viss viņa gars un praktiski jebkurš šā likumprojekta burts ir vērsts uz to, lai ierobežotu opozīcijas iespējas strādāt Saeimā. Un pats skumjākais šeit ir tas, ka tiek ierobežota tieši tā opozīcijas darbība, kas ir saistīta ar konstruktīvu darbu, ar likumprojektu priekšlikumu izstrādi un šo priekšlikumu tālāku izskatīšanu Saeimas sēdēs. Šis likumprojekts nosaka, ka Saeimas sēdēs netiek apspriesti un balsoti tie priekšlikumi, kurus nav atbalstījuši atbildīgās komisijas deputāti, tātad - ja nav atbalstījis neviens deputāts. Līdz ar to, ja kāds opozīcijas priekšlikums viena vai otra iemesla dēļ atbildīgajā komisijā negūst deputātu atbalstu, tad tas vairs nenonāk arī līdz sēdei. (Starpsauciens: "Pareizi!") Situācija šeit veidojas tāda, ka atbildīgajā komisijā valdošajam vairākumam ir iespēja faktiski bloķēt opozīcijas priekšlikumu tālāku izskatīšanu. Un pats bīstamākais šeit ir tas, ka šī priekšlikumu bloķēšana atbildīgajā komisijā notiek klusām - bez dokumentēšanas stenogrammās un tātad arī bez šā viedokļa atklāšanas publikai. Tātad šī norma tieši aizliedz, ierobežo vismaz šo opozīcijas konstruktīvo priekšlikumu izskatīšanu, un tas mani šajā likumprojektā neapmierina visvairāk. Faktiski šo priekšlikumu neizskatīšana nozīmē to, ka par šo priekšlikumu netiek veikts arī balsojums. Līdz ar to nav arī šo balsojumu rezultātu, kur dokumentēti parādās katra deputāta attieksme pret vienu vai otru priekšlikumu. Šādi rezultāti vienkārši netiek radīti, un šī deputātu attieksme netiek dokumentēta. Līdz ar to gan deputātiem no valdošā vairākuma, gan arī visiem pārējiem rodas iespēja izbēgt no savas tālākās politiskās atbildības par vienu vai otru lēmumu, un tas, manuprāt, ir būtisks demokrātijas ierobežojums. Deputātam, kurš pieņem savus lēmumus, ir jābūt arī politiski atbildīgam par šiem lēmumiem, tāpēc nedrīkst ierobežot iespējas šos lēmumus fiksēt dokumentārā veidā Saeimas stenogrammā un citos dokumentāros materiālos. Piemēram, tagad, runājot par likumu "Par valsts pensijām", par tām daudzajām un dažādajām nekārtībām, kas ir radušās, mēs visi varam atsaukties uz to, kuri bija tie deputāti, kas balsoja par šo likumu. Runājot par likumu "Par valsts īpašuma privatizāciju", mēs varam atsaukties precīzi uz to, kuri bija tie deputāti, kas balsoja, lai šī Privatizācijas aģentūra nebūtu valsts iestāde. Tātad tas, ka mēs atceramies, vismaz principā varam atcerēties to, kādi deputāti ir balsojuši par kuru normu, tomēr būtiski nodrošina šo politiskās atbildības iespēju. Un to mēs nedrīkstam demokrātiskā valstī ierobežot, jo tad mēs nonākam jau pie totalitārisma. Nākamais. Šā paša likuma grozījumi paredz arī to, ka, ja sēde ir slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, pēc pēdējās balsošanas atsevišķa reģistrācija nav rīkojama un pēdējā balsošana uzskatāma par reģistrāciju. Pirmkārt, šī norma ir nereāla, jo ko mēs darīsim slēgta balsojuma gadījumā, ja nebūs kvoruma? Otrkārt. Mūsu tradīcija ir tāda, ka pēc katras reģistrācijas tiek nolasīti to deputātu uzvārdi, kas nav reģistrējušies. Un tie, kas šo pogu nav nospieduši, var pateikt, ka viņi tomēr zālē ir un ka viņi ir vienkārši kļūdījušies, un līdz ar to viņi netiek uzskatīti par tādiem, kas nav reģistrējušies. Ja mēs ieviešam šādu pašu kārtību arī pēc balsojuma, kura dēļ ir slēgta sēde, tad šī norma neko nedod. Bet likumprojekta autoru iecere acīmredzot ir citāda, viņu iecere ir tāda - nebalsojušos deputātus disciplināri sodīt par viņu politiskajiem uzskatiem, atvilkt viņiem no algas noteiktus procentus, šajā gadījumā - 10%. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams demokrātiskā valstī - deputātu, tautas ievēlētu priekšstāvi, disciplināri sodīt par viņa politiskajiem uzskatiem un šo politisko uzskatu izpausmi. Man bija liels prieks šīs Saeimas darba sākumā, kad mēs par tieši šo jautājumu diskutējām un ar lielu balsu vairākumu nobalsojām tomēr par to, ka šī atsevišķā reģistrācija ir rīkojama. Jo tajos gadījumos, kad opozīcija ir spējusi konsolidēties un vienojusies par tik radikālu soli kā nepiedalīšanās balsošanā, un kad nepiedalījušos deputātu skaits sasniedz 50, ir acīmredzot nopietns pamats šai politiskajai problēmai. Un mēs varam teikt, ka, ja mums valstī ir jāpieņem kaut kādi ļoti nopietni lēmumi, kas ir ar ļoti tālejošām sekām, un ja Saeimā ir simts deputāti, tad mēs varam prasīt, lai par šo priekšlikumu nobalsotu 50 deputāti. Tās ir opozīcijas tiesības. Tas bija ļoti būtiski tajā gadījumā, kad mēs spriedām par rajonu padomju likvidēšanu. Tas ir ārkārtīgi būtisks konstitucionālas dabas jautājums, ko šeit centās steidzamības kārtībā "dabūt cauri". Opozīcija pieprasīja no valdošās koalīcijas: savāciet 50 deputātus. Bija jāatnāk piektdienā. Vispirms bija ceturtdien jānosēž līdz deviņiem vakarā, un bija jāatnāk piektdienā. Nu izdevās pozīcijai savākt tos deputātus. Jā, mēs respektējam, tāds ir politiskā vairākuma lēmums. Bet ir jādod iespēja arī opozīcijai pieprasīt sevišķi svarīgos gadījumos, lai par likumprojektu nobalsotu vismaz puse Saeimas deputātu. Tā ir norma, kura nevar tikt lietota ikdienā, tā ir norma, kura tiek lietota tikai ārkārtējos gadījumos, jo mēs šeit esam dažādu politisko spēku pārstāvji, katram no mums ir savs viedoklis, katram ir savi apsvērumi un vienošanās par šādu tik radikālu soli nebūt nav vienkārša. Tur ir vajadzīgs ļoti nopietns politisks pamats, un jūs nevarat teikt, ka bijuši daudzi gadījumi, kad tiešām politisku iemeslu dēļ ir notikusi kāda nepiedalīšanās balsošanā un tā kas rezultātā ir tikusi slēgta sēde. Tālāk. Protams, es negribu apsveikt arī tās normas, kas paredz saīsināt runas laiku runātājiem debatēs, sevišķi tās, kuras nosaka, ka tad, kad likumprojekti tiek izskatīti otrajā un trešajā lasījumā, tiek pirmajā reizē noteiktas runātājam 5 minūtes un otrajā reizē - 3 minūtes. 3 minūtes otrajā reizē - tā vēl būtu tā mazākā problēma, bet, ņemot vērā to, ka mūsu likumdošanas tehnika pieļauj attiecībā uz otro lasījumu iestrādāt principā konceptuālas lietas, var gadīties, ka, lai pamatotu tās ar skaitļiem, tomēr ir vajadzīgs laiks, kurš ir nedaudz ilgāks par šīm 5 minūtēm. Līdz ar to esmu faktiski "izgājis cauri" visiem šā likumprojekta pantiem. Starp tiem nav atrasts neviens labs. Es aicinu noraidīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_06_05(04)-seq324 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq324 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_06_05(04)-seq324 mentions Q822919.