Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq306> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq306 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq306 number "306".
• 1997_06_05(04)-seq306 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq306 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq306 spokenAs 84.
• 1997_06_05(04)-seq306 spokenText "Augsti godātie tautas kalpi! Tauta no saviem kalpiem gaida aizstāvību grūtajā brīdī, īpaši grūtajā laikā, jo tauta mirst. Patiešām - jā! Pirmkārt, tīri fiziski. Katru gadu par 20 000 iedzīvotāju šeit kļūst mazāk. Bet tauta grib dzīvot! Tāpat kā jebkurš katrs sīkais organisms grib dzīvot. Mūsu tauta tiešām ir nevesela, un mūsu valoda mirst. Paldies Dievam, ka Eiropas demokrātijas inspektori ļauj dzīvot tautām kā tādām. Kas ir katras tautas pamats? Katras tautas dzīves nosacījumi ir trīs: valoda, zeme un darbs. Ar darbu es šeit domāju visas tās rīcības izpausmes, ko dara tauta. Un šodien mums ir likums par valodu, par valodas aizstāvību. Slikti ir tas, ka mēs šeit, Saeimā, gan pieņemsim Valsts valodas likumu, bet paši runājam samērā sakropļotā valodā. Ne tādā, kādā būtu vajadzīgs. Latviešu valoda mirst, varētu teikt, no "augšas" un no "apakšas". No "apakšas" tādā nozīmē, ka ieplūst šie svešvārdi. Pirmām kārtām slāvismi. Tātad bija krieviskie izteicieni - tādi kā "davai", protams, arī citu valodu - "čau" un "okey", tagad ienāk angliscismi. Tagad ne mani mazbērni, ne jūsu bērni gandrīz nelieto vairs latvisko saikli "bet", bet tā vietā lieto krievisko, to īso un vieglo, tādu kā kungstienu - "a": "A kā tad jūs te klausāties mani? A kā tu stāvi?" Tas ir viens no visspilgtākajiem - šis te "a" teiciens saikļa "bet" vietā. Tas ir viens no visbriesmīgākajiem, tā teikt, piesārņojumiem latviešu valodā, jo valodā tas ir ļoti bieži lietots vārds. Tāpat kā "un" un "bet"- tie ir šie divi visvairāk lietotie saikļi. Un, ja mēs katrā trešajā vai piektajā teikumā lietojam citu vārdu, tas ir ļoti briesmīgi. Nezinu, ko teikt. Tādu piemēru ir ļoti daudz. Tas ir tas, ka runā žargonā, un valoda no "apakšas" mirst. Un otrs. Valoda tiek kropļota arī no "augšas", tas ir, ar mūsu prātu, ar mūsu mēlēm, ka mums patīk lietot tik ļoti daudz svešvārdu. Protams, es nevēršos pret svešvārdiem kā tādiem, bet nevajag viņus lietot nevietā! Es vēlreiz atgriezīšos pie "reģiona". Ja šodien nākas dzirdēt: "Vidzemes reģions" vai arī "Latgales reģions"- kas tad tas īsti ir? Tā vienkārši ir Latgale. Vai arī, ja saka: "Rīgas reģions". Ja to pasaka tādā veidā, tad tas vienkārši saputro, ir nesaprotami pateikts. Es vairs šeit necitēšu, kur tiek lietoti svešvārdi gluži nevajadzīgās vietās - kur vien var. Mums būtu jālieto savi vārdi, jo mums ir pašiem sava valoda. Es nevaru nociesties neminējis šeit vēl kādu neparastu, sliktu paražu, - mēs darinām jaunu vārdu ar priedēkļa "no" palīdzību. Tagad saka tā: "Mēs novienojāmies". Pirmo reizi es tādu jēdzienu dzirdēju te no eksministra Gaiļa mutes. Viņš teica: "Mēs novienosimies". Pilnīgi otrādi! Šis vārds kļūst pretstats. Tātad "savienoties" nozīmē ar kaut ko savienoties, bet, ja "novienojas", tad vai nu elektriskos vadus novieno... Un nebija jēgas. Gaiļa kungs tā arī "novienojās" šeit no mūsu vidus. Lūk, priedēklis "no" latviešu valodā tiek ļoti bieži lietots, piemēram, "zāģēt, - nozāģēt", vai "cirst - nocirst" raksturo pabeigtu darbību vai īslaicīgu darbību. Bet, ja šī darbība jau pati par sevi ir īsa, piemēram, "fiksēt", tad kāpēc vajag "nofiksēt" kādus jaunus vārdus? Piemēram, saka arī "novizēt". Jau jau dokuments ir vizēts, tad, ja saka "novizēt", iznāk, ka atkal ir atvizēts, jo priedēkļa "no" pievienošana var dot pilnīgi negaidītu nokrāsu, pilnīgi pretēju efektu. Piemēram, šeit mūsu dakteriem es atgādināšu, ka ir vārds "ārstēt", bet kas iznāk, ja pievieno priedēkli "no"? "Noārstēja". Piemēram, "dzert". Mēs teiksim "dzert", bet "nodzert"? Te atkal vārds iegūst negatīvi pretēju nokrāsu. Tāpat vārds "reģistrēt". Ar "reģistrēt" pilnīgi pietiek, nemaz nevajag "noreģistrēt". "Orientēties - noorientēties". Te var saprast ļoti dažādi. Var "noorientēties" no ceļa nost. Es vēroju pēdējos gados, ka tieši ar šo "no" notiek milzīga nelaime. Tāpat ar prievārdu "uz". Mēs sakām: dokumentam vai likumprojektam ir jābūt gatavam "uz 1. jūliju". Nu nevar tā teikt! Latvieši saka: 1. jūlijā vai līdz 1. jūlijam. Arī citās locījumu formās mēs prievārdus lietojam nepareizi, tāpēc es domāju, ka dažkārt tajā likumā, kas mums tagad visiem stāv uz galda... Es neesmu tāds radikālis, lai teiktu, ka tur nu būs kādas grūtības Lujānam vai viņa kolēģiem. Ja runā citas tautības cilvēks, es pret viņu nemaz nevērsīšos, jo Stašs runā savā dialektā. Ļoti skaisti, ja tautai ir savi dialekti, bet nevar lietot sakropļotus vārdus. Attiecībā uz šo likumprojektu, kas tagad jums ir uz galda. Ir divi likumprojekti: pirmais ir Ministru kabineta, bet otrs ir alternatīvais. Es paskaidrošu, ka pie alternatīvā likumprojekta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir daudz un ilgstoši strādājusi, slīpējusi tur daudzus teikumus, pantus un apakšnodaļas. Tā ka es aicinu balsot par šo alternatīvo projektu, citādi šis likumprojekts prasītu ilgstošu darbu, jo atkal viss būs jādara no gala, ja netiks pieņemts šis alternatīvais likumprojekts. Bet tagad vēl tieši praktiskā darba puse. Redzat, tad, kad mēs šo likumprojektu izskatījām, ne velti es te tik garu ievadu par latviešu valodu kā tādu teicu. Protams, es nevaru šeit atļauties nolasīt veselu lekciju, kas patiesībā gan būtu jādara. Lūk, šajā likumprojektā es kopā ar saviem kolēģiem centos pēc iespējas izskaust svešvārdus. Ja tas reiz ir Valsts valodas likums, pie tam Latvijas Republikas Valsts valodas likums, tad tajā pēc iespējas mazāk vajadzētu lietot svešvārdus, kur tas nav nepieciešams. Pirmajā variantā, kad mēs saņēmām šo likumprojektu no mūsu valodniekiem, es tajā pasvītroju katru svešvārdu, un tas bija raibs. Tas viss bija gandrīz sarkans no šiem pasvītrotajiem svešvārdiem. Daļu mēs tur esam izsvītrojuši. Bet es pievēršu jūsu uzmanību tādam apstāklim, ka, ja kāds gribēs papildināt šo likumprojektu, ne visos gadījumos es biju vienisprātis ar saviem kolēģiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Dažkārt viņi teica, ka lai tādi un tādi svešvārdi tur paliek. Varbūt, ja jūs būtu vienisprātis ar mani, tad, es domāju, ka kopīgiem spēkiem tur varētu vēl vienu vai otru svešvārdu aizstāt, ja tas ir latviešu valodas - Valsts valodas likums. Tāds man būtu tas lūgums un padoms. Un nobeigumā atkal par to, ka mēs šeit no mūsu augstās tribīnes varētu varbūt nevis tā kā es šobrīd, tik negludi nerunāt un nestostīties... Mēģināsim nelietot tiešām tādus sabojātus latviešu valodas vārdus. Paldies.".
• 1997_06_05(04)-seq306 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq306 speaker Guntis_Enins-1933.
• 1997_06_05(04)-seq306 mentions Q822919.
• 1997_06_05(04)-seq306 mentions Q211.
• 1997_06_05(04)-seq306 mentions Q2660080.
• 1997_06_05(04)-seq306 mentions Q193089.