Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq295> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq295 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq295 number "295".
• 1997_06_05(04)-seq295 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq295 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq295 spokenAs 77.
• 1997_06_05(04)-seq295 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kopš Latvijas neatkarības iegūšanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks, tāpat kā ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kopš Saeimā - pareizāk sakot, tajā laikā tā bija Augstākā padome - tika pieņemts iepriekšējais Valodu likums. Situācija ir stipri mainījusies, mums ir jaunas institūcijas, kādu vispār pat nebija pirms pieciem sešiem gadiem, piemēram, armija, un vienkārši tādēļ iepriekšējais spēkā esošais Valodu likums nevarēja reglamentēt valodas lietas armijā. Jaunais Valodu likuma projekts, gan tas, ko piedāvā komisija, gan Ministru kabinetā izstrādātais, striktāk nosaka, ka Latvijā sazinoties jālieto latviešu valoda. Latviešu valodas lietošana tiek, var teikt, pastiprināta valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijās, uzņēmumos, iestādēs, civiliestādēs un organizācijās un tā tālāk. Gan viens, gan otrs likumprojekts ieņem stingrākas pozīcijas jautājumā par iestāžu sadarbību ar iestāžu apmeklētājiem, kā arī stingrāk reglamentē valodas lietošanu sanāksmēs un sēdēs. Kāpēc komisijā tapa alternatīvais likumprojekts? Es gribētu uzreiz pateikt, ka principā gan Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, gan komisijā izstrādātais likumprojekts konceptuālā ziņā īpaši neatšķiras, jo pie alternatīvā likumprojekta strādāja ne tikai komisija, bet arī paša pirmā, Saeimā gadu iepriekš iesniegtā likumprojekta autori, Valsts valodas centra speciālisti. Piedalījās ne tikai Valsts valodas centra speciālisti, Valsts valodas inspekcijas pārstāvji, piedalījās arī valodnieki, Terminoloģijas komisijas pārstāvji, tā ka likumprojekts tika ļoti pamatīgi pārstrādāts, izdiskutēts. Likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī juristi, jo diemžēl valdības iesniegtajā likumprojektā bija arī vairākas juridiskas pretrunas un neprecizitātes. Piedalījās gan komisijas juristi, gan arī juristi, kas pārstāv Saeimas Juridisko biroju. Jā, ir viens jautājums, kura dēļ jaunais likumprojekts konceptuāli atšķiras no valdības piedāvātā varianta, tas ir jautājums par to, kādā valodā būs iespējas iegūt izglītību vidējās vispārējās mācību iestādēs. Valdības piedāvātais likumprojekts paredzēja, ka, sākot ar 2005. gadu, visās valsts finansētajās vispārējās vidējās mācību iestādēs mācību valoda būs tikai un vienīgi latviešu valoda. Komisija ļoti rūpīgi izanalizēja situāciju, kāda šobrīd valodas ziņā ir Latvijā tieši izglītības jomā, un jāsaka atklāti, ka situācija pēdējos gados ir mainījusies ārkārtīgi, radikāli. Es varu nosaukt dažus skaitļus. Piemēram, Krāslavas rajonā 9. klasēs latviešu plūsmā mācās 27,8% Krāslavas rajona skolēnu, tātad tie ir tie skolēni, kas uzsāka mācības vēl okupācijas laikā. Savukārt pirmajās klasēs latviešu plūsmā mācās jau 54,8%, tātad orientācijas maiņa ir notikusi, un šobrīd Latgalē atsevišķos pagastos pat rodas problēmas, jo ļoti daudzi bērni no ģimenēm, kurās nerunā latviski, izsaka vēlmi iet latviešu plūsmas skolās. Un līdz ar to latviešu mācībvalodas plūsmas skolās rodas zināmas problēmas. Latgalē ir pat tādas skolas, kuras skaitās skolas ar latviešu mācībvalodu, bet kurās skolēni starpbrīžos runā krieviski. Tātad mācību procesā rodas zināmi sarezģījumi, jo ir vairāk jāstrādā ar skolēniem, kuri slikti pārvalda latviešu valodu vai kuri pirmajā klasē to nepārvalda gandrīz nemaz. Tātad problēmas rodas. Bet es vēlreiz atkārtoju: orientācijas maiņa, neapšaubāmi, ir notikusi. Un tāpēc, it īpaši Latgales un lielo pilsētu, izglītības darbinieki pauž bažas, ka mēs 2005. gadā vispārizglītojošā vidusskolā nežēlīgi sametīsim "vienā katlā", ja tā varētu izteikties, visu tautību bērnus, jo nevarēsim taču pateikt: poli, tu ej savā poļu skolā, latviet, tu ej latviešu skolā, kriev, tu ej krievu skolā! Lielajās pilsētās, it īpaši Latgalē - Daugavpilī, Rēzeknē, latvieši uzskata, ka latviešu bērni tad cietīs, jo tā būs vidusskola ar latviešu mācībvalodu, bet krievu bērnu skaits tajā varbūt būs piecas reizes lielāks nekā latviešu. Komisija izšķīrās par nedaudz maigāku variantu, proti, ka līdz 2005. gadam vajadzētu pāriet uz daļēju apmācību latviešu valodā, proti, ka vismaz pusei mācību priekšmetu ir jābūt pasniegtiem latviešu valodā. Tā kā tuvojas starpbrīdis, es mēģināšu beigt savu uzstāšanos. Es gribētu arī paskaidrot, ka tieši šī sadaļa, kurā ir runa par izglītību, manuprāt, ir visbūtiskākā, jo tā paredz pilnīgu pāreju uz latviešu valodu arodizglītības iestādēs, tātad mācību iestādēs, kurās cilvēks iegūst profesiju, - zemākā līmeņa arodskolās, vidējās speciālajās mācību iestādēs, tehnikumos, kā mēs kādreiz teicām, - kā arī augstskolās. Paredz pilnīgu pāreju uz latviešu valodu. Protams, ļoti būtiska likumprojekta sastāvdaļa būs pārejas noteikumi, tos mēs gatavojamies iesniegt attiecībā uz otro lasījumu, lai attiecībā uz trešo lasījumu deputāti varētu izteikt arī savus priekšlikumus par pārejas noteikumiem, jo pārejas noteikumi ir ļoti būtiski. Mēs noteikti pieaicināsim Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistus, kā arī izglītības darbiniekus, jo ir ļoti būtiski, kādā tempā mēs šo pāreju uz latviešu valodu veiksim. Augstskolās, es domāju, tas ir jādara jau maksimāli ātri, jo, pēc pastāvošās likumdošanas jau šobrīd, sākot no otrā kursa, mācībām pamatā ir jābūt latviešu valodā. Es aicinu deputātus atbalstīt alternatīvo likumprojektu, jo šajā vienā punktā tiešām ir notikušas konceptuālas izmaiņas. Ir iespējams iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, un mēs, protams, par to vēl daudz diskutēsim, un es pilnīgi pieļauju arī iespēju, ka attiecībā uz mācībvalodu vidējās mācību iestādēs Saeima izšķirsies par citu variantu nekā komisija, bet es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu, tāpēc ka tas ir tapis ciešā sadarbībā ar iepriekšējā likumprojekta autoriem, viņi to akceptē, viņiem nav iebilžu pret jauno likumprojektu, arī no juridiskā viedokļa. Tā ka pie likumprojekta ir strādājuši kvalificēti juristi, tas ir daudz sakārtotāks. Paldies par uzmanību.".
• 1997_06_05(04)-seq295 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq295 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1997_06_05(04)-seq295 mentions Q822919.
• 1997_06_05(04)-seq295 mentions Q211.
• 1997_06_05(04)-seq295 mentions Q957126.
• 1997_06_05(04)-seq295 mentions Q80021.
• 1997_06_05(04)-seq295 mentions Q1773319.