Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_06_05(04)-seq137> ?p ?o. }

• 1997_06_05(04)-seq137 type Speech.
• 1997_06_05(04)-seq137 number "137".
• 1997_06_05(04)-seq137 date "1997-06-05".
• 1997_06_05(04)-seq137 isPartOf 1997_06_05(04).
• 1997_06_05(04)-seq137 spokenAs 38.
• 1997_06_05(04)-seq137 spokenText "Godājamie kolēģi! Īpaši necerot uz jūsu atbalstu, tomēr mēģināšu dažos teikumos raksturot situāciju. Tagad intensīvi veidojas un Tieslietu ministrijā tiek reģistrēti mednieku klubi, un ir jau šobrīd reģistrēti vairāki simti mednieku klubu, kuri slēdz ar Valsts meža dienestu un ar citiem meža un medību platību īpašniekiem vai lietotājiem līgumus par medījamo platību izmantošanu uz desmit vai piecpadsmit gadiem, vai pat vēl ilgāku laiku. Gribu jūs informēt, ka vidējās - trešās - bonitātes mežos, kādu Latvijā ir vairākums, nomas maksa par vienu medību platības hektāru gadā ir 32 santīmi. Tas nav sevišķi daudz, ja ņem vērā, ka tur ir četras galvenās medījamo dzīvnieku sugas - aļņi, brieži, mežacūkas un stirnas. Tātad - 32 santīmi. Un, lai klubs vai mednieku kopa varētu normāli saimniekot, domāt par dzīvnieku ataudzēšanu un selekcijas medībām, tad ir vajadzīgs, lai šā kluba apsaimniekošanā būtu 3-4 tūkstoši hektāru. Tas nozīmē, ka ir apmēram 90 vai 120 latu gadā par medību platību nomu, summa nav liela. Laucinieki maksā ar grūtībām, taču vienmēr samaksā, un, ja viņi vēlas tur saimniekot un nodarboties ar šo sportu ilgākus gadus, tad viņi šos nomas līgumus slēdz uz ilgāku laiku. Arī pats esmu divos tādos klubos, kuriem līgumi ir noslēgti uz 15 gadiem. Lielākā daļa no iemaksātās medību platību nomas summas (120 latu par 1000 hektāriem, un, ja ir 3000 hektāru, tad ir 360 latu gadā), lielākā daļa šo iemaksāto līdzekļu, tiek izmantota Valsts meža dienesta darbinieku algošanai, un mednieki pilnīgi pamatoti prasa (arī man dažkārt tas nav saprotams), kādēļ gan par šo medību platību nomas maksu ir jāuztur Valsts meža dienests, kurš saņem finansējumu no budžeta. Bet tajā pašā laikā biotehnisko pasākumu veikšanai, tas ir, stigu un citu medībām nepieciešamo ierīču gatavošanai, medniekiem ir jāmet vēl papildu nauda un šie maksājumi galarezultātā iznāk diezgan lieli un tagadējiem lauku cilvēkiem gluži vienkārši nav pa kabatai. Un tādēļ es ierosināju likumprojekta 19. panta otro daļu noteikt kā trešo daļu, bet otro daļu izteikt šādā redakcijā: no pirmajā daļā minētajiem ienākumiem (tātad no visiem tiem ienākumiem no medību atļauju realizācijas; no soda naudām par šā likuma medību noteikumu pārkāpumiem; no kompensācijām par medību resursiem nodarītiem zaudējumiem; no ienākumiem, kas gūti, realizējot konfiscētos medību šaujamieročus, medību rīkus un medību produkciju; no maksas par medību trofeju, medību produkcijas izvešanu no Latvijas Republikas; kā arī no ziedojumiem un no visiem ienākumiem no valsts medību platību iznomāšanas, par ko tagad ir runa) 60% vajadzētu novirzīt tieši bioloģisko pasākumu veikšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai šajās medību platībās, tas ir, dzīvnieku piebarošanai. Dzīvnieks ir dzīvnieks, viņš parasti uzturas tajās teritorijās, kur viņu piebaro. (Tas, protams, attiecas galvenokārt uz nometniekiem). Un tādēļ es uzskatu, ka šī norma ir pilnīgi nosakāma likumā, lai nevienam Valsts meža dienesta ierēdnim vai jebkurai citai amatpersonai neienāktu prātā mednieku saziedotos un samaksātos naudas līdzekļus izmantot citiem mērķiem, kā tikai un vienīgi biotehnisko pasākumu veikšanai. Un tādēļ ir iestrādāta šī norma, ka ne mazāk kā 60% jāizlieto medījamo dzīvnieku aizsardzībai un to dzīves apstākļu uzlabošanai. Es vēlreiz atkārtoju: diez vai man izdosies jūs pārliecināt, taču es tomēr aicinu ieklausīties veselā saprāta balsī. Tie nav tikko izgudroti priekšlikumi un pasākumi; pati dzīve ir pierādījusi, ka tā tas ir nepieciešams. Es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 1997_06_05(04)-seq137 language "lv".
• 1997_06_05(04)-seq137 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1997_06_05(04)-seq137 mentions Q211.
• 1997_06_05(04)-seq137 mentions Q1771611.