Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_29(21)-seq80> ?p ?o. }

• 1997_05_29(21)-seq80 type Speech.
• 1997_05_29(21)-seq80 number "80".
• 1997_05_29(21)-seq80 date "1997-05-29".
• 1997_05_29(21)-seq80 isPartOf 1997_05_29(21).
• 1997_05_29(21)-seq80 spokenAs 38.
• 1997_05_29(21)-seq80 spokenText "Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas doto uzdevumu atļaujiet sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, starpziņojumu. Saeima 1997. gada 17. aprīļa sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem. Laikā no 17. aprīļa līdz 20. maijam, kad tika iesniegts starpziņojums, ir notikušas septiņas komisijas sēdes. Komisija par galveno uzdevumu uzskata analizēt kļūdas kredītu piešķiršanas mehānismā, noteikt cēloņus situācijai, ka zaudējumi, kas radušies, piešķirot G-24 kredītus, tiek segti no valsts budžeta. Komisija ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Valsts kontroles slēdzieniem, izmaiņām un dokumentiem, kas saņemti no Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un prokuratūras. Komisija noklausījās Latvijas Bankas viceprezidentu Rimšēviču, kā arī 5. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas audio ierakstus ar Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojumu, A. Platača, D. Ģēģera, I. Godmaņa, A. Šķēles un J. Kinnas ziņojumiem. Diemžēl komisijas uzdevums ir analizēt tikai G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, ierobežojot komisijas darbību, jo G-24 kredīti ir tikai trīs kredītlīnijas, tas ir, Eiropas ekonomiskās kopienas, "Svenska Exportkredit" un "Finnish Export Credit" aizdevumi. Uzskatām, ka ārvalstu aizdevumu piešķiršana būtu jāvērtē kopumā, iekļaujot arī Starptautiskā valūtas fonda un citus aizdevumus, jo personas, kas dalīja šos kredītus, bija tās pašas. Līdz starpziņojuma sagatavošanai komisija darbojās kalendāro mēnesi, bet, ja izslēdz brīvdienas, svētku dienas, atceres dienas, tad komisijas reālo darba dienu skaits ir 20 dienas. Es domāju, ka neviens nav īpaši jāpārliecina, ka tik īsā laika sprīdī iepazīties pilnībā ar kredītu piešķiršanas teorētisko un praktisko pusi, noskaidrot, kas un kādā mērā ir vainīgs tā vai cita kredīta nepareizā piešķiršanā, izsaimniekošanā, nav iespējams ne tikai komisijas locekļiem, bet arī iestādēm, kam esam pieprasījuši informāciju. Finansu ministrija lūdz pagarināt atbildes iesniegšanas termiņu, jo kadru izmaiņu un strukturālo pārkārtojumu rezultātā daļa informācijas ir nodota arhīvā, un tas ir viens no objektīviem iemesliem, kāpēc nepieciešams komisijas darba pagarinājums. Komisija šajā īsajā un ar informāciju ne pārāk bagātajā laikā tomēr ir izdarījusi būtiskus secinājumus, kurus līdz darba pilnīgai pabeigšanai būtu vēlams padziļināt un ilustrēt ar faktu materiāliem. Un tātad - sākums. 1993. gada 8. janvārī tika noslēgts līgums starp Eiropas ekonomisko kopienu kā aizdevēju un Latvijas valdību kā aizņēmēju un Latvijas Banku kā aizņēmēja pārstāvi par 80 miljonu ekiju liela kredīta piešķiršanu. Kredītu bija paredzēts izmaksāt divās reizēs - katru 40 miljonu ekiju apmērā septiņu gadu laikā. G-24 kredīts bija paredzēts Latvijas maksājumu bilances (importa) finansēšanai, un tas varēja tikt izlietots enerģijas, izejvielu, bet atsevišķos gadījumos - arī iekārtu, tehnoloģiju un cita iegādei pasaules tirgū. Kredīta apkalpošanu veica Latvijas Banka, kā arī Latvijas komercbankas un to filiāles. Kredīta piešķiršanas termiņš atsevišķiem pieprasītājiem bija trīs gadi. Kredīta maksimālais apjoms vienam kredīta pieprasītājam bija 3 miljoni dolāru. Kredītu ilgākam termiņam un lielākam apjomam īpašos gadījumos piešķīra pēc Ministru padomes akcepta ("Latvijas gāzei", "Latvenergo", Iekšlietu ministrijai, firmām "Lears" un "Faber"). Komisijas rīcībā ir informācija par vēl citiem šāda apjoma kredītiem, bet papildus nepieciešams laiks, lai noskaidrotu to piešķiršanas pamatojumu. Kredīta pirmā daļa tika saņemta 1993. gada 31. martā 39 miljonu 948 tūkstošu ekiju apjomā. Aizdevumu izsniegšana. Pirmais G-24 kredīts no Eiropas ekonomiskās kopienas tika sadalīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 22. februāra sēdē akceptētajiem un 1993. gada 16. martā papildinātajiem noteikumiem "G-24 kredītu finansēšanas organizācija un nosacījumi". Laikā no 1993. gada septembra līdz 1995. gada martam no jauna saņemto G-24 un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu izsniegšana notika, pamatojoties uz Ministru kabineta 1993. gada 14. septembra dokumentu "G-24 kredītu izmantošanas nosacījumi" (Ministru kabineta rīkojums nr. 42-r) un Ministru kabineta 1994. gada 15. februāra noteikumiem nr. 51 "Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu kredītu izmantošanu". Noteikumos un rīkojumos noteikti valdības komisijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Latvijas Bankas uzdevumi un pienākumi. Teorētiski analizējot šos noteikumus, var izteikt tikai atsevišķas piezīmes, turpretī, realizējot praksē šos noteikumus, ir pielaists daudz kļūdu un nepilnību. Komisija, iepazinusies ar kredītu piešķiršanas pamatprincipiem, uzskata, ka līdz šim nav novērtēta Ekonomikas ministrijas atbildības pakāpe par kredītu piešķiršanu. Valdības nosacījumos (Ministru kabineta rīkojums nr. 42-r) paredzēts, ka Ekonomikas ministrija: 1) nosaka prioritātes un kritērijus, kurus ievērojot tiks sadalīti kredīti; 2) izvērtē 1. grupas projektu kredīta pieprasītāju iesniegtos biznesa plānus, veic to ekonomisko analīzi un iesniedz atzinumus Finansu ministrijai. Tieši Ekonomikas ministrijas sastādītajām prioritātēm bija izšķiroša nozīme biznesa plānu novērtēšanā. Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritātes: 1) Latvijas lauku attīstība; 2) komunikāciju, transporta un finansu infrastruktūras attīstība; 3) enerģētikas attīstība; 4) zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgas rūpniecības attīstība; 5) eksportspējīgas produkcijas ražošana un pakalpojumu sniegšana; 6) mazā un vidējā biznesa attīstība. Projekti tika izskatīti, ņemot vērā šādus kritērijus (noteica Ekonomikas ministrija): 1) iepriekš nosauktie prioritārie mērķi; 2) produkcijas pārstrādes dziļums; 3) jaunradīto darba vietu skaits; 4) projekta izstrādes kvalitāte; 5) tirgus apjoms un produkcijas realizācijas iespējas; 6) importu aizvietojošas produkcijas ražošana; 7) pieredze konkrētajā nozarē. Šajās prioritātēs nav atrodami visā pasaulē kredīta piešķiršanai izmantojamie uzņēmuma finansiālie darbības rādītāji - kredītspēja un maksātspēja. Līdz ar to Ekonomikas ministrijai būtu jāuzņemas pilna atbildība par tiem kredītiem, kurus kredīta lietotājs izmantoja iepriekšējo saistību izpildei. Nepilnīga ir atbilde, ko komisija saņēma no ekonomikas ministra Guntara Krasta, ka valdības komisijā iekļautās personas - A. Bataraga un U. Vītoliņš - Ekonomikas ministrijā vairs nestrādā un ka ministrijai nav informācijas par viņu darbību iepriekš minētajā valdības komisijā (1997. gada 13. maija vēstule nr. 435). Ekonomikas ministrijas 1993. gada rīkojumā gan ir minēts, ka A. Bataraga un U. Vītoliņš tiek iecelti par Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, nevis privātpersonām. Interesi izraisa fakts, ka, spriežot pēc minētās atbildes, Ekonomikas ministrijai nav zināms, ka valdības komisijā A. Bataragas vietā periodā no 1994. gada 26. oktobra piedalījās G. Kaņejeva, kas joprojām strādā ministrijā un vada Investīciju programmu un ārējo ekonomisko sakaru departamentu. Ministrijā vēl joprojām strādā arī valsts sekretāra vietnieks, kas ieņēma šo posteni arī tad, kad valsts ministre Ekonomikas ministrijā bija A. Bataraga, un viņai būtu jāzina, ka eksistē lietu nodošana arhīvā. Ekonomikas ministrija pati ir G-24 kredīta parādnieku sarakstā (kredīta saņēmējs - Latvijas Attīstības aģentūra; tas izlietots Ekonomikas ministrijas ēkas remontam). No Finansu ministrijas rezerves fonda un budžeta Ekonomikas ministrijas vietā samaksāti 539 834,96 ASV dolāri. Ekonomikas ministrija 1993. gadā bija galvotāja firmai "Dane & Co" un Kredītbankas vietā atmaksāja galvoto kredītu, bet Ekonomikas ministrija ir budžeta iestāde. Jau iepriekš minēju, ka ir saņemta tikai daļēja informācija, taču, pamatojoties uz to, Ekonomikas ministrijas darbības 1993. gadā radītie tiešie zaudējumi ir: 1) Firma "Dane & CO" - 500 000 ASV dolāru; 2) Ekonomikas ministrijas parāds - 539, 834 ASV dolāri; 3) Latvijas Republikas Galvenās valsts finansu inspekcijas 1993. gada 12. augusta izziņa nr. 83/01-16, ka firmas "Faber", "Ceplis", "Kapar", "ARRA" kredīta piešķiršanas brīdī strādāja ar zaudējumiem un dotajā brīdī nav atmaksājušas kredītu 3,470 milj. ASV dolāru. Zaudējumi kopā ir 4 509 834 ASV dolāri. Finansu ministrijai kā viens no uzdevumiem ir minēta ārvalstu kredītu izlietošanas uzraudzība saskaņā ar akceptētajiem biznesa plāniem un tas, ka ne retāk kā vienu reizi ceturksnī tai jāiesniedz Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejai pārskats par kredītu izmantošanu. Pagaidām komisijas rīcībā nav dokumentu, kas apstiprinātu, ka šāda procedūra tiešām ir notikusi. Finansu ministrijas vienīgais kontroles mehānisms, kas darbojas, ir audita slēdziena saņemšana. Gan Valsts kontrole, gan prese ir daudz kritizējusi šo mehānismu un to, ka audita slēdziens neatbilst reālajam stāvoklim. Būtiski šeit ir noskaidrot audita firmu atbildības pakāpi un izdarīto pārbaužu dziļumu. Masu informācijas līdzekļos jau plaši izskanējusi diskusija par Latvijas Bankas uzraudzības un piešķirto kredītu kontroles problēmām. Tāpēc komisiju šoreiz vairāk ir interesējusi Latvijas Bankas valdes loma kredītu piešķiršanā. Iepazīstoties tikai ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras komisijai iesniegto uzziņu "Latvijas Republikas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas iestādēs par ārvalstu kredītu saņemšanu krāpšanas ceļā, piesavināšanos un citiem ar kredītu lietošanu saistītiem noziegumiem ierosinātās krimināllietas un procesuālā kārtībā pārbaudītie materiāli", var minēt šādus piemērus: 1) SIA "Krogzemji" - kredīts piešķirts ar Latvijas Bankas valdes lēmumu. Kredītu apkalpoja akciju sabiedrība "Lainbanka". SIA "Krogzemji" dibinātāji - akciju sabiedrības "Lainbanka" akcionāri. 2) Zemnieku saimniecība "Zīlītes"- kredīts piešķirts ar Latvijas Bankas valdes lēmumu. Kredītu apkalpoja komercbanka "Olimpija". "Olimpijas" vadība no maija līdz novembrim izmantoja šos līdzekļus un tad noslēdza līgumu nevis ar "Zīlītēm", bet ar SIA "SOP". 3) SIA "Usma" - Latvijas Bankas valdes 1993. gada 25. maija lēmums par kredīta piešķiršanu. 4) SIA "Baltijas ķieģelis"- Latvijas Bankas valdes 1993. gada 25. maija lēmums. Līdzekļi atradās Baltijas Tranzītu bankas rīcībā, nevis tika izlietoti saskaņā ar biznesa plānu. Paši piešķīra, paši uzraudzīja un kontrolēja. Rezultātā - krimināllieta. Tāpēc komisijas darba pagarinājuma gadījumā varētu tuvāk iepazīties ar Latvijas Bankas valdes lēmumiem, protokoliem, lai noskaidrotu arī citu Latvijas Bankas valdes piešķirto kredītu likteni. Jāatzīmē, ka Latvijas Bankas valde piešķīra kredītus arī savas bankas tiešajiem parādniekiem, piemēram, "Latvijas gāzei". Komercbanku atlase notika sekojoši: 1993. - 1994. gadā komercbanku sarakstu ārvalstu kredītu sadalei apstiprināja Latvijas Bankas valde. Valdes sēžu protokolos, kur apstiprinātas G-24 garantētājas bankas, oficiālie kritēriji nav nosaukti. Lēmuma pieņemšanā Latvijas Bankas valde vadījās pēc Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes iesniegtā banku saraksta, kur izmantoti šādi kritēriji: 1) pašu kapitāls lielāks par 100 000 000 Latvijas rubļu; 2) kapitāla pietiekamības rādītājs ne mazāks kā 5,6%, bet gada laikā tam jāpieaug līdz 10%; 3) ievēroti ilgtermiņa un īstermiņa likviditātes normatīvi; 4) iespējamais svērto aktīvu pieaugums, izejot no plānotā statūtu kapitāla pieauguma. Sākot no 1994. gada augusta, komercbankas izvēlējās Finansu ministrija. Latvijas Banka izstrādāja un Finansu ministrijai ieteica kritērijus, pēc kuriem jāizvēlas komercbankas, kurām būs tiesības apkalpot ārvalstu aizdevumus (Latvijas Bankas 1994. gada 4. novembra vēstule nr. 08-006. 1/1299). Tie ir sekojoši: 1) komercbanka darbojusies ne mazāk kā trīs pilnus finansu gadus; 2) komercbankas pēdējā finansu gada pārskatu ir pārbaudījusi starptautiska auditorfirma; 3) komercbankas pašas kapitāls pēc Latvijas Bankas novērtējuma ir ne mazāks kā 1 miljons latu; 4) komercbanka ievēro Latvijas Bankas noteikto kapitāla pietiekamības normatīvu; 5) komercbanka kārtējā gadā strādā ar peļņu. Tomēr atsevišķos gadījumos valdības komisija uzticēja apkalpot kredītus nevis bankām ar prasībām atbilstošu pamatkapitālu, bet ar pēcnosacījumu - palielināt pamatkapitālu īsā laikā. Piemēram, 1994. gada 25. martā komisija lemj (protokols nr. 3) par kredītu piešķiršanu, un tos Latvijas Depozītu banka un "Lainbanka" varēs apkalpot, ja nedēļas laikā tiks sagatavots plāns par pamatkapitāla palielināšanu, tādējādi veicinot fiktīvu banku pamatkapitāla veidošanos, kas bija arī viens no banku krīzes cēloņiem. Pētīšanas vērta ir arī Lauksaimniecības ministrijas loma 10 miljonu ASV dolāru G-24 kredītu sadalē lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. Tā kā objektu izvēle un sadale bija Lauksaimniecības ministrijas kompetencē (lauksaimniecības ministra 1993. gada 29. marta pavēle nr. 2-246 un Ministru padomes 1993. gada 8. aprīļa lēmums nr. 179), bet garantētāja bija valsts, šo uzņēmumu parādi tika segti no valsts budžeta līdzekļiem. Sākot ar ĀTA "Lata" dibināšanu, kad, kā minēts 5. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas valdības garantēto kredītu izmantošanas izvērtēšanai ziņojumā, "vadošie Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji rada trauksmi par iespējamo pārtikas produktu un lopbarības trūkumu Latvijā, brīdina par krīzi iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, paredz lauksaimniecības sabrukumu un tā tālāk" 1990., 1991. un 1992. gadā, šie argumenti ir par pamatu arī 10 miljonu kredītiem, to pirmajai un otrajai atmaksas termiņa pagarināšanai. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā 1994. gada 13. decembrī ir ierosināta krimināllieta par ĀTA "Lata" un Latvijas Republikas Prokuratūras un Iekšlietu ministrijas valsts policijas iestādēs tiek pārbaudīti Valsts kontroles iesniegtie Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta izdarīto revīziju materiāli par ārvalstu kredītu atmaksas termiņu pagarināšanas likumību divpadsmit lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos. Pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, no budžeta un Finansu ministrijas riska fonda jau nomaksāti 1 837 720 ASV dolāri, tāpēc būtu nepieciešams noteikt to amatpersonu atbildības pakāpi, kuras pieņēmušas lēmumu par kredītu piešķiršanu. Visbiežāk sastopamās nepilnības kredītu piešķiršanā: 1) Latvijas Bankas valde, valdības komisija piešķir kredītu firmai, kura vēl nemaz nav reģistrēta, piemēram, akciju sabiedrība "Krogzemji". Kredīts piešķirts 1993. gada 21. maijā, līdzekļi ieskaitīti kontā 1993. gada 14. jūnijā. Firma reģistrēta 1993. gada 12. jūlijā. 2) Firmām ir zaudējumi no finansiālās darbības. Tām nav kredītu nodrošinājuma vai arī tās savu darbību vispār nav uzsākušas, piemēram, "Tovantsev", "Magroteks", "Faber", "Ceplis" un citas. 3) Vienam un tam pašam kredīta pieprasītājam kredīts piešķirts vairākkārt: "Faber" - trīs reizes, "Latlin" - divas reizes, "Taurenes koks" - divas reizes, Iekšlietu ministrijai - divas reizes, "Latvenergo" - divas reizes. 4) Firmas tūlīt pēc kredīta saņemšanas nomaksā parādus, uztic kredītu citai firmai vai kredīts nonāk starpniekiem. Arī starpnieku vārdi atkārtojas. 5) Kredīts tiek atmaksāts no bankas līdzekļiem. Piemēram, Baltijas Tranzītu bankā izdoti kredīti ar banku saistītām personām, akcionāriem, un banka atmaksā no saviem līdzekļiem - "Wolf System", "Baltijas ķieģelis", "Wolf-lat-balt", "Lavbind" un citas. Daži kredīti atmaksāti, nesagaidot auditorpārbaudes,- SIA "Rit-line", "Magroteks", "Elste", "NOI" un citas. Ja šādas apmaksas, piemēram, Parex bankai, nav radījušas īpašas problēmas, tad to nevar teikt par citām bankām. Nepārdomātās kredītu piešķiršanas dēļ, to nekontrolētās izlietošanas dēļ bankas ir zaudējušas savu noguldītāju līdzekļus, paātrinājušas savu bankrotu. Un ekonomiskais zaudējums ir ne tikai neatmaksātais kredīts, bet arī nesasniegtie mērķi, uz ko norāda prioritātes, tas ir, neizveidotās darba vietas, neattīstītais vidējais un mazais bizness un importu aizvietojošas produkcijas ražošana u. c. Turklāt daudzi pēc negatīva audita slēdziena ir pēkšņi atmaksājuši savus kredītus, kas atgādina situāciju, ka tikpat pēkšņi, saņemot G-24 kredītu, tika nomaksāti vecie parādi. Norādītos trūkumus iespējams pamatot ar arhīva materiāliem, faktiem, aprēķiniem, finansu pārbaudēm. Tāpēc, lai panāktu pilnīgu komisijas gala ziņojuma sastādīšanu, lūdzam pagarinājumu līdz 1997. gada 30. septembrim. Atļaujiet izteikt pateicību visiem komisijas locekļiem, kuri darbojās šajā komisijā, tāpat arī visiem tiem, kuri ārpus komisijas palīdzēja tai strādāt. Es, kolēģi, ceru, ka mēs visi gribam šajā valstī redzēt kārtību, un tā situācija, kas kāda ir izveidojusies apkārt šai uzsāktajai lietai, liecina par to, ka valstī līdz kārtības ieviešanai vēl ir diezgan tālu un ir jāveic smags un liels darbs. Pateicos par uzklausīšanu. Paldies.".
• 1997_05_29(21)-seq80 language "lv".
• 1997_05_29(21)-seq80 speaker Viktors_Stikuts-1962.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q822919.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q211.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q4294315.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q193089.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q21625222.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q3736450.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q687709.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q39731.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q2167704.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q1092499.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q2033921.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q210822.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q646756.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q3623021.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q523755.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q42735.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q957035.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q16358864.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q15854967.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q9364814.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q15218900.
• 1997_05_29(21)-seq80 mentions Q45165.