Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_29(21)-seq235> ?p ?o. }

• 1997_05_29(21)-seq235 type Speech.
• 1997_05_29(21)-seq235 number "235".
• 1997_05_29(21)-seq235 date "1997-05-29".
• 1997_05_29(21)-seq235 isPartOf 1997_05_29(21).
• 1997_05_29(21)-seq235 spokenAs 68.
• 1997_05_29(21)-seq235 spokenText "Godājamā Saeima! Savulaik mēs šeit debatējām par to, vai vajag pacelt procentu barjeru no četriem procentiem uz pieciem, un es biju viens no tiem, kas tajā reizē pretojās šai lietai, jo es uzskatīju, ka savā laikā Latvijas Satversmes veidotāji bija tajā ielikuši ļoti tālredzīgu principu, kas ļāvis Latvijai izvairīties no dažādiem satricinājumiem, no kādiem nav varējušas izvairīties mūsu kaimiņvalstis. Latvijas Satversme paredzēja to, ka deputāts ir tautas priekšstāvis. Deputāts nebija partijas priekšstāvis. Un, neskatoties uz visu to, ko pārmet partiju demokrātijai, mēs varētu atgādināt, kā tad beidzās, teiksim, Latvijas pirmais neatkarības cēliens tad, kad šī partiju demokrātija tika likvidēta. Pašreiz ir ļoti dažādi modeļi. Albānijā pārsvarā ir divas partijas: viena ir pozīcijā, otra - opozīcijā, un visas cīņas notiek galvenokārt ielās. Tas pats būtu ar mažoritāro sistēmu, ja, piemēram, 51% vēlētāju nobalsotu par deputātiem, kuri pārstāvētu viņus Saeimā, un 49% nebūtu dabūjuši savus pārstāvjus. Loģiski, ka viņi visus savus jautājumus un lietas kārtotu vai nu uz ielas, vai ārpus Saeimas sienām. Ja mēs šeit gribam to variantu, kāds ir Albānijā vai citās valstīs, kurās ir vienas vai divu partiju sistēma, mēs, protams, varētu tagad šo likumprojektu atbalstīt. Otrs variants: mēs varētu mainīt Satversmi. Satversmē varētu izmainīt divus pantus, ierakstīt, ka deputāts ir partijas priekšstāvis, nevis tautas priekšstāvis, un ierakstīt, ka vēlēšanas nav proporcionālas, jo Satversmes tiesas nebija tad, kad pacēla šo proporcionalitātes barjeru, procentuālo barjeru līdz 5%. Un, protams, Satversmes tiesas priekšsēdētājam var rasties tāda ļoti duāla situācija: viņam, no vienas puses, varbūt būtu jāatceras tie laiki, kad viņš pats šeit sēdēja, nebūdams Satversmes tiesas priekšsēdētājs, un balsoja par šiem 5%, bet, no otras puses, viņam būtu jāizskaidro, kā var būt divas proporcionalitātes - vieniem sarakstiem ir 5%, bet otriem sarakstiem ir 7%. Ļoti grūti būtu arī izskaidrot vienkāršajiem vēlētājiem, ko nozīmē proporcionālā vēlēšanu sistēma. Ja, piemēram, vairākas koalīcijas saņems katra pa 6,5%, tad šie cilvēki netiks vispār ievēlēti, bet par viņiem nodotās balsis tiks, piemēram, sadalītas starp pavisam cita virziena politiskajām partijām. Tā ka es nezinu... ir jābūt ļoti lielai iztēlei, lai varētu saprast, ka šādā veidā šī proporcionalitāte saglabājas vai ka Latvijā būs tieši proporcionālas vēlēšanas. Kas attiecas uz deputātu atsaukšanu, protams, šis princips Satversmē ir ielikts: vēlētāji nevar viņus atsaukt, Saeima pati lemj par savām pilnvarām. Mēs varam traktēt tā, ka, piemēram, Saeima lems par to, ko atsaukt un ko neatsaukt. Es domāju, ka katra partija, lai arī kāda viņa būtu, ir atbildīga vispirms par tiem cilvēkiem, ko viņa ieliek savos sarakstos. Un šajā ziņā arī es neredzu nekādas problēmas. Latvijas neatkarība nav simtiem gadu ilga, un arī šis neatkarības periods, šis atjaunošanas periods, kas ilgst tagad septīto gadu, ir ļoti īss. Mēs varam atcerēties, ka Spānijā pēc Franko nāves radās 300 politiskas partijas, bet, ziniet, valsts nesabruka, tieši otrādi. Protams, šis skaits samazinājās, un arī Latvijā acīmredzot būs tāda situācija, ka būs trīs vai varbūt četras galvenās politiskās partijas un varbūt kādas piecas sešas, kuras cīnīsies par iekļūšanu Saeimā. Bet tā nebūtu nekāda problēma. Un mēs jau redzam pēc šā paša Spānijas piemēra, ka šī valsts guva tieši demokrātijas periodā ļoti lielus ekonomiskus un sociālus panākumus. Viņi pacēla savu dzīves līmeni, ļoti pieauga investīciju daudzums, attīstījās rūpniecība, tūrisms. Nekas briesmīgs nenotika. Vai ir vajadzīgs mākslīgi nostiprināt kaut kādas varas, partijas? Es domāju, ka arī citi runātāji pateiks, ka tā jau nav problēma - iestāties jebkurā no partijām vai arī "ielēkt" kaut kādā jau esošajā partijā, kā to spīdoši izdarīja, teiksim, Kaula kungs, reanimējot tādu gandrīz nevienam nezināmu Vienības partiju. Tātad šķērslis jeb galvenais arguments, ka netiks veidotas kaut kādas partijas, pilnīgi izzūd. Pašreiz jau ir šo partiju pietiekami daudz, un neviens arī neatturēs paņemt jebkuru no šīm partijām kā tādu "jumta" organizāciju savām politiskajām aktivitātēm, ja vien ir attiecīga finansiālā palīdzība un finansiālais nodrošinājums. Ja mēs gribam šeit konkrēti runāt par vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, tad ir jāiesniedz daži būtiski labojumi. Viens no galvenajiem varētu būt par to, ka acīmredzot valsts kaut kādā veidā palīdz tām partijām, kuras ir dabūjušas kaut kādas balsis Saeimā jeb kurām ir šīs vietas Saeimā. Varētu būt kaut kādas izmaiņas, kas attiecas, teiksim, uz televīzijas izmantošanu, uz masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai nav tā, ka vienai vai divām partijām, teiksim, pieder kaut kādas televīzijas studijas, kas sāk mēnesi vai divus pirms vēlēšanām šo vēlēšanu kampaņu un pilnīgi tur savā kontrolē visu informāciju, un veido, teiksim, šo politiku. Ja mēs nevaram iestrādāt šādus normatīvus, kas dotu vienādas iespējas visām partijām, tad ir smieklīgi un nožēlojami nodarboties ar kaut kādu mākslīgu šķēršļu radīšanu, lai noturētos pie varas, teiksim, vēl uz vienu vai diviem periodiem. Un vēl viens jautājums. Ja mēs ieviesīsim arī šo labojumu par to, ka politiskas partijas jāizveido gadu iepriekš, tad man ir jautājums: bet kas notiek, ja 11 mēnešus pirms vēlēšanām atklājas kaut kādi lieli korupcijas skandāli šajās trijās partijās? Ir palikuši 11 mēneši, nekādas jaunas politiskas partijas nevar izveidot arī tā daļa, kas jau ir šajās partijās. Ko tad? Balsot par šīm pašām partijām? Vispār šis projekts ir, manā izpratnē, diezgan nožēlojams, tur pat neko nevar uzlabot, un, protams, to vajadzētu noraidīt. Bet es gribētu aicināt neuztraukties par šo lielo politisko partiju daudzumu. Un arī, kā es vienmēr esmu uzsvēris, salīdzināt varbūt tādas valstis kā, piemēram, Čehiju, kur ir parlamentārā sistēma, kur Valsts prezidentu ievēlē parlaments, vai Igauniju, kur nav to tiešo vēlēšanu. Un nemainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, neieviest Latvijā mažoritāro sistēmu un neaiztikt pašreiz arī šo procentuālo barjeru. Drīzāk mēs varētu runāt par to, ka Latvijas apstākļos normāli būtu to samazināt. Normāli būtu to samazināt vismaz līdz 4%. Nav vajadzīgi nekādi mākslīgi ierobežojumi. Un ar laiku šeit visa šī sistēma jau varētu pati sevi pārdzīvot, jo, ja partijas koncentrēsies dabīgā veidā un pienāks laiks, kad viena partija, piemēram, dabūs vairāk par 50%, tad bez kādām problēmām arī varēs pieņemt šādus labojumus. Un vēl pēdējais, ko es gribētu pateikt. Neskatoties uz šo mākslīgo, uzpūsto ažiotāžu, kas, piemēram, tagad presē bija par it kā milzīgi lielajiem korupcijas skandāliem, faktiski vēl nav atklāts neviens gadījums, kurā būtu nopietni pārkāpts Korupcijas novēršanas likums. Izmantojot to, ka mums ir Uzņēmumu reģistrā tūkstošiem uzņēmumu, kuri gadiem ilgi nav izrakstīti no šā Uzņēmumu reģistra, mēs paši it kā radām mākslīgu ažiotāžu par kaut kādiem korupcijas skandāliem. Bet, no otras puses, pati šī it kā daudzpartiju koalīcijas valdība un šī Saeima, par kuru daudzās avīzēs tiek mākslīgi uzturēts viedoklis, ka viņa ir darboties nespējīga, nu ir, kā mums ir jāatzīst, pieņēmusi pusotra gada laikā vairāk saimniecisko likumu projektu nekā iepriekšējā Saeima kopā ar Augstāko padomi. Es varu pateikt, ka tikai pēdējos 6 mēnešos vien ir pieņemti 94 likumprojekti, kas regulē iekšējo tirgu un saimniecisko darbību. Nu tad vajag vismaz nākt te kādam un pateikt, kur ir labāk - Albānijā vai Baltkrievijā, vai Bulgārijā, vai varbūt vēl kādā citā valstī, kur nepārtraukti notiek šīs ielu demonstrācijas, - un ka mēs gribam šeit ieviest kaut kādu līdzīgu kārtību. Es neesmu redzējis nevienu valsti, kura, teiksim, ar kādu 2% budžeta deficītu, kā 1995. gadā Latvija, un ar 90 miljonus latu lielu budžeta deficītu, teiksim, šogad varētu sasniegt kādus 5% iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ja mums ir viszemākā inflācija starp trijām Baltijas valstīm un ja mums eksporta pieaugums ir 25% gadā, un ja ekonomikas likumdošana un privatizācija faktiski varētu tikt sakārtota līdz nākamā gada vidum, tad es domāju, ka tas nopelns nav vis tādēļ, ka mums šeit būtu pie varas viena partija vai divas, bet tas varbūt ir kaut kādā ziņā arī šīs - es saprotu, ka bieži vien nepatīkamās, - daudzpartiju tolerantās sadarbības rezultāts. Un vēl viena lieta, ka šādā koalīcijā, kāda ir tagad, varbūt nevajag sešas partijas, varbūt tur pietiek ar divām vai trijām. Nav iespējama tāda korupcija, kāda bija Latvijā pirms dažiem gadiem. Un es domāju, ka tas ir ļoti liels demokrātijas sasniegums, ka mēs tagad jau neskatāmies, kurš, piemēram, šogad par vairākiem miljoniem ir iedevis kaut kādu kredītu, jo tās ir vecas lietas, bet jau skatāmies, vai tikai kāds ministrs vai deputāts nav fiktīvā firmā. Lai tikai viņa vārdu izmantotu. Lai gan viņam par to pat varbūt vairs naudu nemaksā. Tā ka tas ir cits līmenis. Tā ir ļoti normāla demokrātijas attīstība, bet tā ir iespējama tikai tad, ja viens otram "skatās uz nagiem", un es tiešām neredzu neko sliktu šeit. Bet es domāju, ka likumdošanas process Saeimā notiek normāli, neskatoties uz to, ka ir mēģinājumi to diskreditēt, un ka valdības darbs ir vairāk vai mazāk... salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir, es domāju, labāks. Jo kā savādāk jūs izskaidrosiet, ka pagājušajā gadā Latvijā bija vairāk investīciju uz vienu cilvēku nekā, piemēram, Igaunijā? Un šī starpība ir ļoti liela, tā pārsniedz 20 dolārus uz cilvēku. Tātad, ja kāds šeit grib pierādīt, ka vajag mainīt šo sistēmu, lai viņš man izstāsta, kur tad ir labāk, kurā valstī? Lai parāda to ar piemēriem, tad varbūt mēs varētu pacelt šo barjeru arī uz 17%, tādējādi beidzot panākot tādu situāciju, ka ir tikai viena valdošā partija. Bet es, godīgi sakot, negribētu dzīvot tādos apstākļos, kad ir viena valdošā partija. Es aicinu faktiski noraidīt šo projektu, jo tas ir samērā bezcerīgs un ir pat grūti pašreizējā situācijā uzlabot šo projektu un izstrādāt tiešām normālu likumdošanu, kas veicinātu nākamās Saeimas vēlēšanas un radītu vienādus apstākļus visiem, sākot galvenokārt ar informācijas iespējām, ar televīziju. Tur ir nesalīdzināmi vairāk ko darīt nekā pieņemt šādus tukšus projektus. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_29(21)-seq235 language "lv".
• 1997_05_29(21)-seq235 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q822919.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q211.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q191.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q39731.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q2498135.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q184.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q219.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q213.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q29.
• 1997_05_29(21)-seq235 mentions Q222.