Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_29(21)-seq233> ?p ?o. }

• 1997_05_29(21)-seq233 type Speech.
• 1997_05_29(21)-seq233 number "233".
• 1997_05_29(21)-seq233 date "1997-05-29".
• 1997_05_29(21)-seq233 isPartOf 1997_05_29(21).
• 1997_05_29(21)-seq233 spokenAs 84.
• 1997_05_29(21)-seq233 spokenText "Augsti godātie deputāti! Šis balsojums par likumprojekta steidzamību jums parādīja to, kādā situācijā šodien ir Latvijas Saeima. Parādīja, cik ir no šodien zālē esošajiem cilvēkiem tādu, kas grib ar šo balsojumu steidzīgi nostiprināt savu vietu Latvijas valstī, cik no viņiem ir tādu, kas domā par demokrātiskas sabiedrības tālāko attīstību un parlamentārās republikas attīstību. Jo katram jau šeit ir sava interese. Trijām lielajām partijām ir vajadzīgs, lai neviens viņus neizkustina no vietas vai vismaz kaut kādā veidā saglabā, nu, ja ne vairāk, tad desmit vietas. Dažiem ir vajadzīgs no Saeimas "izdzīvot ārā" tos, kas it kā uz viņu rēķina šeit ir iekļuvuši, bet vairs nepilda viņu gribu un tagad diskutē, kurš tad no viņiem ir labāks deputāts vēlētāju priekšā. Bet kopumā tas izskatās ļoti vienkārši: tikko kā vēlētājs ir izteicis savu gribu un deputātu ielicis Saeimā, tā deputāts ir ieguvis vismaz sabiedrības mācīšanas jeb skološanas doktora grādu un tagad grib mācīt vēlētāju, kā viņam rīkoties tālāk. Mēs ļoti ātri esam aizmirsuši to, kas notika pēc Saeimas vēlēšanām, kad visi rakstīja un runāja: "Tauta nesaprata, tauta nezināja, tāpēc tauta viņus tādus ievēlēja." Tagad deputāti ir iedomājušies, ka viņiem jāsāk tautu mācīt, lai tauta domātu pareizi, ka viņi ir vienīgie un īstie. Bet demokrātiska valsts var eksistēt tikai uz brīvas domas izpausmes, uz brīvu diskusiju, uz brīvu sarunu pamata, nebaidoties no tā, ka šī saruna var būt asa un var būt arī vienai pusei neveiksmīga, jo parasti diskusijā uzvar viens. Retāk ir tā, ka diskusijas rezultātā visiem veidojas vienots priekšstats. Tāpēc es gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām: kas un kur ir praktiski pārbaudījis partijas eksistences laiku, lai teiktu, ka šī partija atbilst tautas gribai? Vai ir bijusi kaut viena, kaut cik pārstāvnieciska aptauja, lai varētu teikt: "Jā, lielākā daļa cilvēku atbalsta šo priekšlikumu." Šinī gadījumā priekšlikumu atbalsta daļa no valdošās koalīcijas. Daļa no antikonstitucionālā veidojuma - Sadarbības padomes, kura pati savā iekšienē nevar vienoties un ik pa brīdim šeit mūs citus ievelk savstarpējās ķildās, pilnīgi nevajadzīgās, tādās, kas bieži robežojas ar morāles un ētikas pārkāpumiem. Līdz ar to ir arī jautājums par partijas eksistences ilgumu. Varētu teikt: "Jā, viņa uztraucas, jo tā partija, kuru viņa pārstāv, nav pārāk sen reģistrēta!" Nē, mūsu partiju it kā neskar šis likums, jo likumā ir pārejas noteikumi un tāpēc šādu ieinteresētību man pārmest nevarēs. Bet es domāju par sabiedrības attīstību. Sabiedrības, kura ir pārejas periodā, kurā viss veidojas un mainās kā ekonomiskajās, tā sabiedriskajās attiecībās. Tanī ienest stabilas mērvienības var tikai mākslīgā ceļā - un līdz ar to arī ierobežot attīstību. Ierobežota attīstība viennozīmīgi noved pie diktatūras. Nākamais jautājums ir par barjeru. Par procentuālo barjeru. Jā. Vieniem - pieci, otriem - septiņi procenti. Ko tas nozīmē? Vai kāds ir veicis procentuālos aprēķinus, cik daudz vēlētāju izteiktās gribas līdz ar to paliks ārpus parlamenta? Vai, paaugstinot procentuālo robežu, beigās nebūs tā, ka tikai neliela daļa vēlētāju izteiktās gribas pārstāvju nonāks parlamentā? Kāpēc koalīcijai 7%? Kas no iesniedzējiem to var izskaidrot, ar kādu skaitlisko pamatojumu? Kāpēc ne 10%? Kāpēc ne 9%? Kāpēc izvēlēti šādi parametri? Varbūt tas ir tiešām tādēļ, lai partijas nedomātu apvienoties, jo nedod Dievs, ka tie sīkie kaut kur parādīsies. Jo ir sīkie, tās vienmēr visās valstīs ir sīkās partijas ar pārstāvniecību parlamentā, bez kurām parlaments un sabiedrības attīstība nav domājama. Un vispirms tā ir Zaļā partija, kura ar savu viedokli ir obligāti nepieciešama. Un būtu jāaudzina sabiedrība, ka šāda tipa partijas pārstāvniecība kaut pāris cilvēku izskatā ir nepieciešama, lai paustu šo viedokli. Taču šī partija nekad nevar būt tik liels politisks spēks kā citas, jo viņa pārstāv šauru, bet sabiedrībai ļoti svarīgu nozari. Līdz ar to arī šis jautājums par šīs koalīcijas veidošanu un procentu barjeru ir mākslīgi izveidots, lai atkal cilvēku piespiestu mākslīgā veidā kaut ko pārdomāt un pārveidot bez šīs sabiedriskās domas pamata. Un viskuriozākais šinī likumā ir kaut kas cits. Likums saucas "Saeimas vēlēšanu likums". Tas likums būs par to, kā vēlēt, bet likumā jau ir vienlaicīgi ielikts iekšā tas, kā dabūt no Saeimas ārā to, kas ir ievēlēts un kas nepatiks kādam no tiem, kas šeit ir ievēlēti. Līdz ar to tā jau ir iekšējā pretruna, kas nedrīkstētu būt šādā likumā, un vispār šādu noteikumu atrašanās šeit ir pretrunā ar likuma būtību. Un arī šis jautājums par deputāta atsaukšanu... Taču nevienam nerodas šeit domas, arī Juridiskā komisija diezin kāpēc neuztraucas, ka tas ir pretrunā ar Latvijas Satversmi. Arī procentuālās barjeras paaugstināšana un vispār procentuālā barjera Latvijā ir pretrunā ar Latvijas Satversmi. Kāpēc tagad mēs nerunājam par to, ka tas izskatāms pēc būtības? Jo Latvijā Satversme ir pamatlikums, pēc kuras jāvadās arī Saeimai, pieņemot savus likumus. To mēs atcerējāmies tikai tanī brīdī, kad bija svarīgi, lai turpinātos vecā vēstnieku nozīmēšanas kārtība. Tad mēs uzreiz atcerējāmies to, bet šoreiz, kad tiek pārkāpti Satversmes pamatprincipi, kuri nosaka valsts uzbūvi un valsts eksistenci, šie salīdzinājumi netiek izmantoti. Un tāpēc es deputātus aicinu noraidīt šodien šo Saeimas vēlēšanu likumu kā antidemokrātisku, antiparlamentāru, vismaz divos pantos esošu pretrunā ar Latvijas Satversmi un līdz ar to principā pēc būtības neizskatāmu.".
• 1997_05_29(21)-seq233 language "lv".
• 1997_05_29(21)-seq233 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_05_29(21)-seq233 mentions Q822919.
• 1997_05_29(21)-seq233 mentions Q211.