Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_29(21)-seq176> ?p ?o. }

• 1997_05_29(21)-seq176 type Speech.
• 1997_05_29(21)-seq176 number "176".
• 1997_05_29(21)-seq176 date "1997-05-29".
• 1997_05_29(21)-seq176 isPartOf 1997_05_29(21).
• 1997_05_29(21)-seq176 spokenAs 84.
• 1997_05_29(21)-seq176 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī šinī likumprojektā mēs saskaramies ar to paradoksu, kuru te savā laikā ir ielikusi Augstākā padome. Ja mēs esam pārveidojuši, ka svētki un atceres dienas ir kaut kāds politisks simbols vai ka tās ir kaut kādu grupu intereses, tad mēs tagad ar to arī saskaramies. Patiešām es pilnīgi piekrītu arī Seiksta kungam, ka var būt arī tā, ka budisti ir, un es arī iedomājos, ka, ja budisti Latvijā pēkšņi kļūst par vienu no valdošajām kaut kādām reliģijām, tad es nebrīnītos, ka liela daļa deputātu, kuri šodien runā par kaut kādu citu konfesiju atbalstīšanu, teiktu, ka vajag arī viņiem dot. Un arī dotu, jo tuvojas, pirmkārt, vēlēšanas, un tie arī ir vēlētāji. Ir attiecīga publika, kam jāparāda, kā tas cienījamais deputāts atbalsta gan luterāņus, gan katoļus, gan arī budistus. Bet šajā gadījumā, es vēlreiz saku, ka gribētu aicināt varbūt arī turpmākajā laikā... Seiksta kungs uzdeva jautājumu, ko darīt, un tad nu vienreiz būtu jādomā par to, vai mums ir jāpārvērš šīs svētku un atceres dienas par kaut kādu konfesiju svētkiem, jo es uzskatu, ka tās ir katra cilvēka tiesības - svinēt vai nesvinēt, bet, kamēr nebūs pašas valsts gan ekonomiskās koncepcijas, gan valsts attīstības modeļa, nevar runāt par valsts morāli un valsts psiholoģiju. Būs atsevišķa grupa - morāle, būs atsevišķa grupa - psiholoģija un būs vienkārši tīri populistiski politiska darbība. Un tādēļ šajā gadījumā tiešām ir žēl, ka šis likums kārtējo reizi ir atvērts. Viņam drīzāk būtu jāpastāv kādu brīdi, lai var mierīgi paskatīties, kas ir valstī, kā būtu jāvirzās, jo nedrīkst pārvērst... Pirmkārt, man uzreiz šiem cienījamajiem deputātiem, kas sevi dēvē par kaut kādu reliģiju aizstāvjiem, ir jautājums: vai mums valstī reliģija ir nodalīta no valsts vai nav? Ja no valsts reliģija ir nodalīta, tad kāpēc tā tiek uzspiesta tiem cilvēkiem, kuri varbūt nav nekādi reliģijas piekritēji? Varbūt viņi netic nevienai no ticībām, tad kāpēc viņiem valsts mērogā tiek uzspiesti kaut kādi svētki? Vai arī mēs vienkārši mēģinām ar to aizvietot varas vai valstiskās ideoloģijas trūkumu? Šajā gadījumā, man liekas, notiek šis gājiens - vienkārši mākslīgi sabiedrībai tiek uzspiesti kaut kādi reliģiskie viedokļi. Un es atkal saku: tā kā mūsu valsts nav tāda kā Polija vai tāda valsts, kurā ir ļoti stingra kaut kāda reliģijas dominante, tad mēs pārvēršam to patiešām absurdā - tad prasīs gan luterāņi, gan pareizticīgie, gan budisti, gan baptisti, gan diezin kādas citas pārstāvības. Ja vienam iedodam, tad ir jādod arī pārējiem. Tādēļ es aicinu uzmanīgi padomāt par šo lietu, jo es vēlreiz saku, ka valsts svētki un atceres dienas - tā ir valsts ideoloģija, valsts seja, bet vai drīkst, pārkāpjot citu grupu pārstāvju tiesības, uzspiest kaut kādas citas grupas pārstāvības tiesības. Protams, var jau to darīt, bet es vēlreiz saku, ka tikai vēlētāju ietekmēšanas dēļ - lai ietekmētu savus vēlētājus, lai panāktu kaut kāda vēlētāju loka palielināšanu. Bet vai vajag ar to panākt kaut kādu konfrontāciju visā sabiedrībā? Tādēļ es aicinu pēc būtības patiešām šo likumu šodien atstāt tādu, kāds viņš ir, bet šai diskusijai būtu jāturpinās. Tāpat kā savā laikā Birkava kungs uzstājās šeit ar vīzijām... Tad, iespējams, būtu jālūdz vienreiz arī kaut kādas... es neņemos spriest, vai nu Ministru prezidenta vai Valsts prezidenta vīzijas, jo, kamēr nebūs varas saskaņas, kamēr nebūs varas kaut kādas vienotas koncepcijas, kamēr nebūs tās, tikmēr mēs gribot vai negribot lēnām nodarbosimies ar grupu rīdīšanu. Tas notiek, un tas nav pareizi, bet es vēlreiz saku, ka grupas... zinot, ka tuvojas vēlēšanas, ja kāds grib panākt kaut kādu reitinga paaugstināšanos, tad tas ir bīstams ceļš. Tāpēc šodien es aicinātu atstāt tā, kā ir, bet pēc tam varbūt patiešām pie Seiksta kunga ir jāsasauc kaut kāda plašāka konference vai diskusija viņa vadībā, jo citādi šeit var sākties diezgan nopietnas problēmas. Paldies.".
• 1997_05_29(21)-seq176 language "lv".
• 1997_05_29(21)-seq176 speaker Modris_Lujans-1964.
• 1997_05_29(21)-seq176 mentions Q211.
• 1997_05_29(21)-seq176 mentions Q36.