Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_22(21)-seq664> ?p ?o. }

• 1997_05_22(21)-seq664 type Speech.
• 1997_05_22(21)-seq664 number "664".
• 1997_05_22(21)-seq664 date "1997-05-22".
• 1997_05_22(21)-seq664 isPartOf 1997_05_22(21).
• 1997_05_22(21)-seq664 spokenAs 84.
• 1997_05_22(21)-seq664 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es gribētu tomēr Makarova kungam teikt, ka, ja viņš kādu grib saukt par krāpnieku un blēdi, tad nevajag piesieties Saeimas deputātiem, bet vajag teikt: "To saku es, secinādams no tā, ka es esmu kaut kur izlasījis." No šīs tribīnes neviens nodokļu maksātājus par krāpniekiem un blēžiem nav nosaucis, un tāpēc ar demagoģiju nevajadzētu nodarboties. Es atvainojos iepriekš par šā vārda lietošanu. Taču problēma ir pavisam cita. Ja Makarova kungs uzskata, ka 17% bezdarbnieku nav problēma, tad es gribu sacīt, ka tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, ja mēs runājam par bezdarbu. Pie tam tas ir tikai oficiāli reģistrētais bezdarbs, bet mēs aizmirstam visus tos cilvēkus, kuri ir neoficiālie bezdarbnieki un kuri naudu nesaņem. Ja mums šobrīd šķiet, ka mēs varam izrēķināt kaut kādu vidējo algu valstī, tad man bija ļoti interesanti klausīties Vaideres kundzes norādījumu, ka mums ir oficiālā statistika. Taču tad, kad ir jārēķina samaksas, tad nezin kāpēc vidējās algas izmaiņas valstī katrai institūcijai ir citādākas. 1995. gadā, kad mēs runājām par "Lattelekom" likumīgo darbību Latvijā un par tarifu naudas aprēķiniem, tad mums toreiz teica, ka vidējā alga ir 102 lati. 1997. gadā, kad ir jāaprēķina pensijas, tad vidējā alga, izrādās, ir 92 lati. Bet es nekur neesmu lasījusi to, ka Latvijā būtu tik strauji krities vidējās algas līmenis. Kuram kurā brīdī ir taisnība? Diemžēl komisijā ministrija atbildi uz šo jautājumu nav devusi. Un arī šos ministrijas dokumentus mums nav izdevies saņemt. Runājot par to, vai vajag vai nevajag maksāt tik daudz - 1000 vai 1500 latus. Vai tas ir daudz vai maz? Ja valstij ir nauda, tad, manuprāt, lai maksā, cik valsts var atļauties. Taču šodien valsts ir ieslīgusi hroniskā naudas trūkumā, un tieši sociālais fonds cieš no šā trūkuma. Šodien es saņēmu atbildi no Centra rajona ar tādu pamatojumu: "Nevaram atrast naudu pārtikas talonu izdalīšanai uz kvartālu katram cilvēkam, kam ir 80 un vairāk gadu, jo visi līdzekļi par pirmo kvartālu ir aizgājuši dzīvokļu pabalstu izmaksai. Tāpēc ir jāsamierinās ar trim latiem uz ģimeni." Tātad naudas nav, bet tanī pašā laikā, kā jau es jums teicu, izrādās, ka man ir bijusi taisnība, jo sociālajiem dienestiem ir nopirkta Rīgā banka "Olimpija" par 1,3 miljoniem latu. Varbūt ir jāpārdala šī nauda un jāizvērtē šīs naudas izmantošana, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs strīdamies par trīs latiem, kas paredzēti 80 un vairāk gadu veciem cilvēkiem, bet tanī pašā laikā uzskatām, ka mēs varam maksāt 1000 un vairāk latu lielas pensijas. Ja nav naudas, ja valstī ir šāda kārtība, tad valsts priekš tā arī ir, lai regulētu un kaut daļēji ieviestu sociālo vienlīdzību starp cilvēkiem. Taču, runājot par pensijām, par sociālo vienlīdzību runāt ir grūti, jo cilvēks, kuram ir sen pāri 80 gadiem un kura pensija ir bijusi 36 lati, tagad indeksācijas rezultātā ir saņēmis 1,9 latu pielikumu. Šis cilvēks ir izmisumā, jo viņš ir naivi noticējis, ka būs 2,16 lati, nepievērsdams uzmanību tam, ka tas ir tikai vidējais rādītājs. Varbūt Makarova kungs mums var paskaidrot, cik tad indeksācijas rezultātā saņēma tie, kuri pensijā ir aizgājuši trīs mēnešus atpakaļ un saņem šīs lielās pensijas? Vai viņi arī saņēma tikai pa vienam latam? Varbūt viņus indeksēja tāpat kā šos cilvēkus atbilstoši pensijas lielumam? Un tāpēc es domāju, ka šis ir tas brīdīs, kad ir jāizšķiras, vai valsts var regulēt sociālās netaisnības gadījumā savu līdzekļu pārdali vai mēs vēlreiz šeit pasludināsim vienu - katrs cilvēks dzīvo par sevi, katrs atbild par sevi, un, kā es māku, tā es izmantoju visas likuma nepilnības. Vai valstij tas ir jādara sociālajā sfērā vai ir jāatļauj katram būt par sevi un būt priecīgam par katru neveiksmi, kas ir iestrādāta likumprojektā?".
• 1997_05_22(21)-seq664 language "lv".
• 1997_05_22(21)-seq664 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q822919.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q211.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q2660080.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q193089.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q8436.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q404542.
• 1997_05_22(21)-seq664 mentions Q42735.