Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_22(21)-seq656> ?p ?o. }

• 1997_05_22(21)-seq656 type Speech.
• 1997_05_22(21)-seq656 number "656".
• 1997_05_22(21)-seq656 date "1997-05-22".
• 1997_05_22(21)-seq656 isPartOf 1997_05_22(21).
• 1997_05_22(21)-seq656 spokenAs 46.
• 1997_05_22(21)-seq656 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti un cienījamās deputātes! Es gribu runāt par šīm lielajām pensijām, kas, manuprāt, ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek tad, ja Saeima strādā kā ugunsdzēsēju depo un mēģina kaut ko darīt "pa galvu, pa kaklu". Tā, kā tas bija ar šo Pensiju likumu 5. Saeimas pašā tās darbības izskaņā, kad lielākā daļa deputātu braukāja apkārt pa saviem vēlēšanu apgabaliem un aģitēja, gatavodamies 6. Saeimas vēlēšanām, bet šeit mēģināja strādāt "pa galvu, pa kaklu". Valdošā koalīcija savus pēdējos likumus pieņēma vēl 5. Saeimā, kas tad izslēdza kaut kādus aprēķinus, tālāku un nopietnāku analīzi, domājot par sekām, kas varētu rasties no tā vai cita lēmuma, kā tas ir noticis šajā konkrētajā gadījumā. Es uzskatu, ka jau toreiz, izstrādājot Valsts pensiju likumu, absolūti nepieciešams bija noteikt augšējo sociālajai apdrošināšanai pakļauto gada ienākumu robežu - "griestus", kā tas ir noteikts šobrīd. Jau no paša sākuma vajadzēja noteikt šādus "griestus" - augstāko maksimāli pieļaujamo gada darba ienākumu robežu, no kura aprēķina sociālās apdrošināšanas maksājumu. Tā kā tas nav izdarīts, tad to atkal nevar vēlreiz "pa galvu, pa kaklu", kā rīkojas ugunsdzēsēju depo, atkal nosakot kaut kādus pagaidu risinājumus, atkal neizanalizējot visas sekas, lai atrastu optimālo risinājumu šai lielo pensiju problēmai, kā mēs tās saucam. Tam ir jāpieiet daudz nopietnāk. Mūsuprāt, ir jārisina viens cits - ar netaisnību, ar skaidru netaisnību saistīts jautājums, ka varbūt valdošajā koalīcijā, es pieņemu, viedokļi var arī atšķirties. Tas ir jautājums par to, ka, ja reiz pensijas ir sasniegušas 1000 latu robežu un ja viņas tiek reāli izmaksātas, tad vismaz ir jānovērš tas, lai viņas netiktu pakļautas indeksācijai inflācijas rezultātā. Lai šīs pensijas - ja reiz ir pieļauta viena netaisnība -, kuras jau ir sasniegušas ļoti lielu apjomu, netiktu pakļautas indeksēšanai inflācijas rezultātā, kā to nosaka likums. Iedomājieties, ja ceturksnī inflācija ir 2% un ja ir 1000 latu liela pensija, tad šie 2% veidos 20 latu palielinājumu vienam cilvēkam, kurš, pastāvot apšaubāmiem nosacījumiem, ir šādu pensijas lielumu ieguvis. Taču tajā pašā laikā otram cilvēkam, kas saņem 40 latu pensiju, šie pirmā cilvēka 2% būs puse no viņa pensijas. Un šim otrajam 2% būtu 80 santīmi. Līdz ar to tas, ko mēs mēģinām ierosināt, būtu noteikt "griestus" - vienu pensijas lielumu, virs kura neturpina piemērot indeksāciju, pēc kura pārsniegšanas pensijas netiek indeksētas, netiek turpināta to palielināšana. Nav svarīgi, vai tie būtu 100 vai 200, vai 250 lati, bet tādā gadījumā mēs būtu noteikuši vienu augšējo robežu, turpretī apakšējās - šīs zemās pensijas - lēnām, gadiem ejot, varētu mēģināt pietuvināt šai augšējai robežai. Tas būtu normāli, un tas būtu jārisina Labklājības ministrijai, kaut vai administratīvi nosakot šo robežu vai arī kaut kādā citādākā veidā, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai lielās pensijas netiktu indeksētas, jo tā ir netaisnības turpināšana. Attiecībā uz to, kas šeit tiek piedāvāts, es nebūt neuzskatu, ka tas būtu kaut kāds risinājums šajā situācijā. Līdz ar to es šādu nepārdomātu soli nevaru atbalstīt. Paldies par uzmanību.".
• 1997_05_22(21)-seq656 language "lv".
• 1997_05_22(21)-seq656 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1997_05_22(21)-seq656 mentions Q822919.