Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_22(21)-seq265> ?p ?o. }

• 1997_05_22(21)-seq265 type Speech.
• 1997_05_22(21)-seq265 number "265".
• 1997_05_22(21)-seq265 date "1997-05-22".
• 1997_05_22(21)-seq265 isPartOf 1997_05_22(21).
• 1997_05_22(21)-seq265 spokenAs 29.
• 1997_05_22(21)-seq265 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi, kas ir zālē! Tātad mēs runājam par 4. pantu likumprojektā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". Sākumā es gribētu pakavēties pie tiem noteikumiem, nosacījumiem, kurus mums piedāvā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lai kāds reģions - mēs gan nobalsojām par apgabaliem, bet es uzskatu, ka tas tomēr ir reģions, ja mēs runājam par ekonomiskām lietām,- lai kāds reģions varētu iegūt šo īpaši atbalstāmā reģiona statusu, Ministru kabinets ņems vērā statistikas datus. Šeit man negribētos īpaši kritizēt šo nosacījumu, bet man tiešām ir jautājums, un var būt, ka kāds no valdības locekļiem, varbūt Vaideres kundze, varētu man atbildēt uz šo jautājumu, un tas ir šāds. Es esmu saskārusies ar statistikas datiem, kas nāk no dažādām valstiskām institūcijām. Analizējot dažādus likumprojektus, bieži vien iznāk saskarties ar šiem datiem, jo uz statistikas datiem bieži vien tiek balstīti vairāki panti vai kāds atsevišķs pants noteiktā likumā. Es esmu saskārusies, lūk, ar tādu faktu kā statistikas dati par iedzīvotāju skaitu. No Statistikas komitejas tiek saņemts viens skaitlis. Nākamais skaitlis pienāk no Imigrācijas departamenta, un tas absolūti nesakrīt ar Statistikas komitejas datiem. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienāk skaitlis, kas absolūti nesakrīt ar abu iepriekš minēto institūciju, respektīvi, ar Statistikas komitejas un ar Imigrācijas departamenta dotajiem datiem. Es te nosaucu tikai vienu piemēru par statistikas rādītājiem kā tādiem, taču varētu minēt ļoti daudzus. Teiksim, skolēnu skaits. Arī attiecībā uz to ir vērojama ļoti interesanta parādība: Statistikas komiteja dod vienu skaitli, Imigrācijas departaments dod otru skaitli, un Izglītības un zinātnes ministrija dod vēl vienu, trešo, skaitli. Tādēļ es vēlreiz atkārtoju, man ir šinī gadījumā jautājums valdības locekļiem, Ministru kabinetam: kā tad šinī gadījumā jūs rīkosities, pēc kuriem datiem vadīsities? Kurus datus jūs ņemsit vērā? Vai saskaitīsit visus trīs un izvilksit vienu vidējo aritmētisko vai kā citādi rīkosities? Protams, es nezinu, kā jūs atbildēsit uz šo jautājumu, bet, manuprāt, ja mēs tiešām paliksim pie šā noteikuma, ņemsim vērā šos statistikas datus, neprecizējot, no kurienes mēs tos iegūsim, tad jau var izveidoties dažādi kuriozi pa visu Latviju. Nākamais. Es gribētu pamatot, kāpēc frakcija "Latvijai" ir iesniegusi savu priekšlikumu, kurā ir noteikti šie obligātie priekšnoteikumi, kādiem ir jābūt, lai kāds reģions Latvijā varētu iegūt īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Viens no šiem priekšnoteikumiem būtu tātad bezdarba līmenis reģionā. Attiecībā uz bezdarbu es domāju, ka tas ir īpašs noteikums, kas tiešām ir jāievēro, jo bezdarba līmenis valstī ir atkarīgs no ražošanas uzņēmumu skaita. Ne tikai valstī kopumā, bet arī attiecīgajā reģionā, par kuru mēs domājam, ka tam varētu piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Vai ražotņu skaits ir vai nav atkarīgs no tā? Kādus līdzekļus valsts ir tur ieguldījusi? Kādi kredīti ir piešķirti? Vai ir kāda iespēja saņemt - un par kādiem procentiem - kredītus attiecīgajā reģionā? Kāds ir investīciju līmenis šajā reģionā? Tie ir, ja tā varētu izteikties, apakšnoteikumi bezdarba līmenim. Respektīvi, valsts ir tā, kas faktiski ir atbildīga par to, kāpēc ir bezdarbs, un par to, cik tas ir liels. Vēl viens apstāklis, kas raksturo bezdarba līmeni, ir, teiksim, valsts līdzekļu, investīciju, ieguldījumu apjoms attiecīgajā reģionā. Principā es to jau nosaucu. Ko es ar to domāju? Es ar to domāju to, ka varētu daudz racionālāk izmantot tos līdzekļus, kurus pašreiz valsts paredz bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Kāpēc šos līdzekļus nevarētu novirzīt ražotnēm, ar saviem noteikumiem, lai radītu darba vietas? Ziniet, ko saka bezdarbnieks, ko saka cilvēks, kas dzīvo kādā rajonā vai pagastā? Viņš ir zināmā mērā aizvainots. Viņš saka: "Es esmu pie pilnas veselības, man ir fizisks spēks un tā tālāk, bet kāpēc man nav darba?" Un, atvainojiet, godātie kolēģi, tā nav tikai šā cilvēka problēma, kā Šķēles kungs atļāvās izteikties savā Jaungada uzrunā. Tā ir valstiska problēma. Ja mēs nedomāsim, kā šo bezdarba līmeni pazemināt, tādā gadījumā mums ir jārēķinās ar to bezdarba līmeni, kāds ir attiecīgajā reģionā, un mums tas ir jāparedz, piešķirot šim reģionam īpaša reģiona statusu. Nākamais kritērijs, ko piedāvā frakcija "Latvijai", ir infrastruktūras attīstības pakāpe. Šis kritērijs, es uzskatu, ir tikpat būtisks, cik bezdarba procentuālais līmenis attiecīgajā reģionā. Kas tad faktiski ir infrastruktūra? Man ir jāatvainojas, ka es to jums atgādinu. Principā mēs visi to zinām. Bet, cienījamie kolēģi, mums ir daudzi pagasti, kuros, teiksim, vietējā infrastruktūra kā tāda ir ļoti minimāla. Tur nav ne skolas, ne bērnudārza, ne ambulances - un tā tālāk, un tā joprojām. Taču mums ir tajā pašā laikā reģioni, ir rajoni, ir pagasti, kuros ir skola, varbūt pat divas skolas; kuros ir bērnudārzs vai bērnudārza grupiņa pie skolas; kuros ir feldšeru punkts vai ambulance; kuros ir bibliotēka; kuros ir tautas nams; kuros ir ražošanas uzņēmumi; kuros ir ceļi (kas diemžēl ir ļoti kritiskā stāvoklī visā valstī) un kuros ir komunikācijas (es te domāju telefona sakarus un pastu), un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, runājot par šo infrastruktūras attīstības pakāpes vienu no noteicējiem, ko es minēju pašu pēdējo, proti, par telefona sakariem, ir jāsaka, ka Latvijā ir izveidojies paradokss."Lattelekom" mums ir atvēris pasauli. Mums ir daudz vienkāršāk sazvanīt no jebkuras vietas Latvijā kādu ārvalsti, bet ir milzīgas problēmas, lai sazvanītu no pagasta rajona centru. Vai tas ir normāli? Vai tādā gadījumā mums nebūtu jādomā par attiecīgā reģiona attīstību, infrastruktūras attīstību un līdzekļu ieguldīšanu, lai cilvēkiem būtu šie sakari? Jo vienā pagastā mums pat teica tā: "Ja nav vietējā feldšeru punkta, pa to laiku, kamēr no rajona pie mums atbrauks ātrā palīdzība, tas cilvēks var nomirt, atvainojiet, divas reizes." Tas ir tāds paradoksāls salīdzinājums, bet diemžēl tā tas ir. Tā mums pateica pagasta priekšsēdētājs. Tādēļ frakcija "Latvijai" ir izstrādājusi un iesniegusi šos kritērijus. Ļoti iespējams, ka mēs esam aizmirsuši kādu no tiem kritērijiem un ka kāds te vēl būtu jāpievieno, bet, mūsuprāt, šobrīd tie ir paši būtiskākie kritēriji, kas būtu jāievēro, un tad, lūk, nāktu šīs ekspertu grupas, kā te arī ir paredzēts, un vērtētu, vai piešķirt vai atcelt šo īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Manuprāt, tieši šie kritēriji ir jāievēro. Ja mēs šos kritērijus neiestrādāsim šinī likumā, tad, cienījamie kolēģi, atvainojiet, es neredzu šim likumam nekādu jēgu. Es neredzu to. Vienīgais, ko es šeit varu saskatīt, ir tas, ka mēs atbalstīsim tos reģionus, kuriem zināmā mērā tomēr iet labāk, kur ceļi ir labāki, un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka jūs ieklausījāties manos argumentos, un aicinu jūs balsot - un ceru, ka jūs balsosit, - par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, par šiem priekšnoteikumiem, kādi būtu jāievēro, nosakot īpaši atbalstāmā reģiona statusu.".
• 1997_05_22(21)-seq265 language "lv".
• 1997_05_22(21)-seq265 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1997_05_22(21)-seq265 mentions Q211.
• 1997_05_22(21)-seq265 mentions Q957126.
• 1997_05_22(21)-seq265 mentions Q404542.