Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_05_22(21)-seq222> ?p ?o. }

• 1997_05_22(21)-seq222 type Speech.
• 1997_05_22(21)-seq222 number "222".
• 1997_05_22(21)-seq222 date "1997-05-22".
• 1997_05_22(21)-seq222 isPartOf 1997_05_22(21).
• 1997_05_22(21)-seq222 spokenAs 81.
• 1997_05_22(21)-seq222 spokenText "(Runā itāliski.) Sirsnīgi pateicos par man piešķirto godu šeit runāt visu parlamentāriešu priekšā, tas ir, tautas galveno pārstāvju priekšā! Par šo parādīto godu jūtos dziļi saviļņots. Tāpēc es jūs sveicu kā Prezidents un sveicu arī Prezidenta Kancelejas vārdā visu politisko spēku pārstāvjus. Īpaši sirsnīgs sveiciens Valsts prezidenta kungam, kas man sagādāja lielu godu, šeit klāt esot. Viņam es veltu īpašu sveicienu. Mans apmeklējums šajā skaistajā zemē Latvijā pirmām kārtām ir draudzības vizīte, draudzības sveiciens itāļu tautas vārdā latviešu tautai, jo draudzība ir vislielākā dāvana, kas var saistīt cilvēkus, tāpēc ka draudzība pirmām kārtām balstās uz savstarpēju līdzvērtību. Nevar būt draudzības starp personām, no kurām viena sevi uzskata par ievērojamāku nekā otra. Draudzībai jābūt kā mīlestībai. Mīlestība nav pagodinājums, kas nāk no vienas puses. Mīlestība ir jūtas, kas nāk no sirds dziļumiem un kāpj uz augšu. Kas mīl, rod šo cilvēciskumu jeb iemanto šīs cilvēciskās jūtas, dāvā šīs jūtas, spēj mīlēt. Es ļoti izjūtu šo savu sveicienu kā spēju jums nest dāvanu - draudzīgās itāļu tautas mīlestības sveicienus. Es jūtos pagodināts par to dāvanu, ko jūs sniedzat man, - tā ir jūsu draudzība. Tātad starp mums valda līdzvērtīgas attiecības. Līdzvērtība ir pamatprincips, lai veidotu attiecības starp tautām. Šajā ziņā vissvarīgākā ir kultūra, kultūras mantojums, kas pieder ikvienai tautai, un tajā mēs varam dalīties. Jūs sniedzāt vienu tādu liecību arī man. Es runāju nevis kā Valsts prezidents, es runāju personīgi savā vārdā, tāpēc ka jūsu zemē, jūsu tautas vidū mani ir sveikuši daudzi. Šajā gadsimtā jums bija iespēja dzīvot īsu laiku brīvības apstākļos. Jūs esat maksājuši dārgu cenu brīvības apspiešanas laikos. Un ir labi, ka vēstures priekšā, es teiktu, smacējošās, nomācošās vēstures priekšā, jūs nekad neesat zaudējuši savu identitāti, jo identitāte ir cieši saistīta ar kultūras mantojumu. Tas ir gan tautas, gan katras personas gara spēks. Un neviens, kas vēlas uzkundzēties, nevar iznīcināt tautu, kas ir stipra savā kultūrā, arī tad, kad kāds diktators uzkundzējas tautai, un tad tautas vēsture kļūst par ciešanu vēsturi. Taču šis pārbaudījums ir pārciests inteliģentā veidā, un, neraugoties uz to, ka esat cietuši daudz, jūs spējāt atkal piecelties, un par to mēs jūtamies saviļņoti. Tas viss balstās uz kultūras vērtībām, uz vispārcilvēciskām vērtībām. Lūk, tāpēc mēs varam sūtīt šos draudzības sveicienus. Mana vizīte - tā ir draudzības vizīte, un mans sveiciens ir draudzības sveiciens. Sarunā ar Valsts prezidentu un ar Valsts premjerministru, arī šorīt sarunā ar jūsu Saeimas priekšsēdētāju man sacīja, ka jums šis ir ievērojams notikums. Arī man tas tā ir. Un kas ir pats svarīgākais jums? - Ieiet Eiropā! Un tādēļ mans pienākums ir vēlreiz jums atgādināt, ka Itālija vēlas būt kopā ar jums, vēlas būt jūsu atbalsts. Bet kas ir draudzība? Draudzība nav tikai tukši vārdi. Draudzība ir fakts. Un pirmām kārtām svarīgi ir uzticīgi atrasties blakus savam draugam viņa izraudzītajā ceļā, kuru iet draugam ir tiesības. Taču izklausās mazliet dīvaini, ka jūs vēlaties ieiet Eiropā, jo ir liela nozīme arī kādam citam faktoram, tam, ka jūs jau esat Eiropā. Jūsu pazemība ir mazliet nepamatota. Kad runājām par to, ka jūs vēlaties atklāti ieiet Eiropā, tad es sacīju: "Bet jūs taču tur jau esat, jūs vienmēr esat bijuši Eiropā ar visām Eiropas tautu tiesībām." Bet jums ir kāda priekšrocība. Tāda priekšrocība, kādas nav citiem, - jūs vienmēr esat ticējuši savas brīvības atgūšanai gan ar juridiskiem, gan bez juridiskiem plāniem. Šī vēstures gaita nav bijusi īsa. Kā jau teicu, vakar man bija patīkama saruna ar jūsu Ministru prezidentu, kuras laikā veidojām divu nepieciešamību sintēzi. Pirmkārt, demokrātiju visi neveido vienādi. Totalitāro režīmu gan var izveidot vienā momentā, bet demokrātijai nepieciešams atklātums. Kas ir demokrātija? Tā ir prasme pacietīgi klausīties, uzklausīt otru. Parlamentā runā, jā, bet pirmām kārtām ir jāprot uzklausīt. Un tāpēc es lūdzu arī jūs būt pacietīgiem. Tātad pirmā dāvana ir spēja uzklausīt, jo ikviens, kas runā, var dot kādu ieguldījumu no savas garīgās bagātības. Bet kas ir politiskā gudrība? Tā ir ne tikai prasme runāt vien, bet arī spēja izlemt, būt pietiekami vīrišķīgam, lai izlemtu. Taču nedrīkst aizbildināties ar nepieciešamību lemt ātri, neuzklausot otru. Tā nedrīkst! Tas nebūtu demokrātiski. Pacietība, pacietība uzklausīt - lūk, tas ir politikas spēks! Mēs labi zinām, ka Eiropas, vienotas Eiropas, veidošanas ceļš nav viegls, bet tikpat labi zinām, kāda vērtība ir Eiropas vienotībai, vienotai Eiropai. Noslēdzas gadsimts, kurā ir piedzīvots tik daudz. It īpaši daudz esat piedzīvojuši jūs, to, cik necilvēcīgi ir bijuši notikumi šajā gadsimtā, arī asinsizliešanas... Tomēr es ticu, ka šie notikumi pieder pagātnei. Arī Itālijai ir bijuši savi pārbaudījumi. Mums ir bijusi smaga vācu okupācija, nacistiskā okupācija. Nesen man bija iespēja atklāt pieminekli pie mums Itālijā - fašistiskās okupācijas laikā Toskānas novadā kritušajiem un nogalinātajiem. Šis piemineklis atrodas kādā pakalnā, un nav viegli tur uzkāpt. 1944. gada augustā vācu okupācijas karaspēks te no 400 pilsētiņas iedzīvotājiem nogalināja lielāko daļu. Starp nogalinātajiem bija arī tādi, kas tikai trīs gadus veci, tātad starp viņiem bija daudz mazu bērniņu. Arī tādus nogalināja kara laikā. Nežēlīgi tika nogalināti 58 jaunieši... Es minēju šo vienu piemēru, taču arī par citiem pārbaudījumiem, kas ir bijuši gan jūsu, gan manai tautai, varētu runāt vēl un vēl. Un ko nozīmē vienota Eiropa? Tas nozīmē pateikt stingru "nē" jebkuriem tamlīdzīgiem pārkāpumiem nākotnē. Eiropa - tas nozīmē teikt "jā" cilvēktiesībām, "jā" - mieram, "jā" - kopīgam darbam. Teikt "jā" kopīgam ceļam civilizācijas tālākā attīstīšanā. Tas ir tas mērķis, uz kuru mums ir jāiet kopā. Itālija ir ar jums! Lūk, temats, kas skar mūs īpašā veidā, tāpēc ka jūs esat daudz cietuši drošības trūkuma dēļ. Un jūs lūdzat vienu - to, ko jums ir tiesības saņemt, Savienībai neradot īpašas grūtības attiecībā uz tās drošību. Jums jārada pārliecība par jūsu dro��ību lielā kaimiņa - Krievijas - priekšā. Ikviens cer un vēlas, lai izbeigtos tas laiks, kad kāds cits, kāds kaimiņš, varētu uzdrošināties komandēt otra mājās. Šim laikam ir jānogrimst pagājībā. Ir pienācis laiks, kad katrai tautai ir tiesības uz savu pašcieņu, uz savu neatkarību, uz savas politikas veidošanu. Tas ir dabisks likums, kas attiecas gan uz ikvienu personu individuāli, gan uz ikvienu tautu kā tādu. Un šis likums ir ne tikai jāsludina, tas ir arī jāīsteno. Šis likums ir jārespektē. Solidaritāte ir viena no pamatproblēmām, kas attiecas uz ikvienu - gan uz cilvēku, gan uz partiju. Lūk, es esmu Itālijas parlamentā aizvadījis vairāk nekā 46 gadus no savas dzīves. Tāpēc manā sirdī ir īpaša cieņa - to var nosaukt arī par mīlestību - pret parlamentu. Es labi saprotu Itālijas parlamentu, es to mīlu, un man bija ļoti gara, 46 gadus ilga pieredze, par ko es pateicos Dievam. Un ko es iemācījos Itālijas parlamentā? Es iemācījos mīlēt arī savus politiskos pretiniekus. Tā ir neatņemama prasība, jo ikvienas partijas pārstāvim, ikvienam ir tiesības uz savu personīgo viedokli. Katram ir tiesības paraudzīties uz problēmām savā skatījumā, bet visi centieni jāvirza tautas labā kopējā labuma vārdā. Un starptautiskajā kontekstā to sauc par drošību. Ir starptautiskā drošības sistēma, ko mēs šodien saucam par NATO. Pirms dažām nedēļām bija sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, un, ja nākamajā mēnesī šīs sarunas vainagosies ar līgumu parakstīšanu, tad, neraugoties uz to, Itālija tomēr vēlas panākt visām tautām šo garantiju - dzīvi drošībā. Arī es savā dzīvē, tāpat kā jūs, esmu izjutis šo pagodinājumu - būt savas tautas ievēlētam. Tāpat kā ikviens no jums. Un ko gaida jūsu tauta no jums? Pirmām kārtām to, lai jūs aizstāvētu viņas brīvību, aizstāvētu neatkarību un ikviena indivīda tiesības. Piedodiet man tādu novērtējumu, taču jums ir jādzīvo zemē, kurā ir gan dažādu tautību, gan dažādu konfesiju piederīgie. Atcerieties, ka arī tā ir bagātība! Tā ir bagātība tāpēc, ka māca jaunajai paaudzei respektēt otra tiesības. Tā māca jaunatnei gribēt otram labu, un nav nekādu šķēršļu, lai veidotu draudzību starp dažādiem cilvēkiem, jo ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, uz savu neatkarību. Un ievērot šā otra cilvēka tiesības - tas ir ikviena pienākums. Tādējādi parlamentu mēs varam nosaukt par sava veida brīvības svētnīcu. Parlamentu var salīdzināt arī ar demokrātijas termometru, kas rāda, cik lielā mērā tiek respektēta demokrātija, cilvēktiesības. Tieši parlamentā tauta saskata paraugu, kā tās ievērot. Vai tur, kur tās netiek ievērotas, demokrātija ir pamatpunkts, balstoties uz kura, mēs veidojam savu dzīvi? Marksisms bieži vien ir vedinājis cilvēkus melu pasaulē, un tāpēc dažkārt mums ir bijis kārdinājums neņemt vērā patiesību, no kuras izriet šis pienākums - cīnīties par brīvību, respektēt brīvības ilgas. Un es noslēdzu savu uzrunu ar domu, ka brīvība un taisnība ir vārdi ar augstu vērtību. Sākotnēji mana profesija bija jurists, un es domāju par brīvību kā tiesību, kas dota ikvienam, par vienādām tiesībām visiem. Ikvienā tautā ir daļa cilvēku, kuri ir nabadzīgāki par pārējiem, un šī daļa cieš. Te mēs varam runāt, piemēram, par bezdarbu, kura dēļ īpaši cieš jaunatne. Tā tas ir arī Itālijā, īpaši Itālijas dienviddaļā. Un es vienmēr saku: uzmanieties, lai šis temats par nodarbinātību būtu ne tikai politiskas dabas jautājums, bet arī jautājums, kas skar mūsu sirdsapziņu, jo mēs esam tie, kurus ir ievēlējusi mūsu tauta. Katra cilvēka - katra vīrieša, katras sievietes - tiesības ir atrast sev darbu. Un kāda gan var būt brīvība, ja netiek ievērotas tiesības, ja kādam to pietrūkst? Ja pietrūkst paša nepieciešamākā, vai to mēs varam nosaukt par brīvību? Ikvienā tautā tātad ir cilvēki, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un parlamenta pienākums ir saskatīt šīs viņu vajadzības un apmierināt tās. Un, ja politiķis ir darījis visu iespējamo, lai atvieglotu tautas stāvokli, tad viņš ir izdarījis daudz. Vājai, neredzīgai, nespēcīgai personai ir jājūt atbalsts no parlamenta puses. Kāda liela cieņa ir būt parlamentārietim, ja viņš darbojas saskaņā ar šīm tautas vajadzībām! Es atvainojos, ja esmu pārāk ilgi jūs aizkavējis, taču es runāju no visas sirds. Nav iespējams, atrodoties ilgus gadus parlamentā, kā tas bijis ar mani, nevēlēt labu ikvienam parlamentam, ikvienam parlamentārietim, un tāpēc es novēlu, lai jūs patiešām būtu savas tautas reprezentētāji, viņas aizstāvji arī brīvības apstākļos, kad jāīsteno katra cilvēka tiesības. Pazemība - tas ir pamatnosacījums, lai spētu panākt sabiedrības attīstību, un šis darbs ir jāveic no visas sirds, izmantojot savas prāta spējas. (Aplausi.)".
• 1997_05_22(21)-seq222 language "lv".
• 1997_05_22(21)-seq222 speaker Oskars_Luidzi_Skalfaro.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q822919.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q211.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q79820.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q193089.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q159.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q7184.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q38.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q30.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q1191011.
• 1997_05_22(21)-seq222 mentions Q1003.