Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_13(10)_a-seq561> ?p ?o. }

• 1997_03_13(10)_a-seq561 type Speech.
• 1997_03_13(10)_a-seq561 number "561".
• 1997_03_13(10)_a-seq561 date "1997-03-13".
• 1997_03_13(10)_a-seq561 isPartOf 1997_03_13(10)_a.
• 1997_03_13(10)_a-seq561 spokenAs 144.
• 1997_03_13(10)_a-seq561 spokenText "Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Šeit ir pieci jautājumi."Kuri likumdošanas akti, Ministru kabineta noteikumi un citi dokumenti reglamentē dzīvojamo telpu īres maksu?" Es varu uzskaitīt vismaz četrus piecus likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet faktiski pats būtiskākais, kas šodien to reglamentē, ir tas, ka vēl šobrīd pastāv valdības 1993. gada 16. jūnijā noteiktā maksimālā īres maksa - 7,5 santīmi par vienu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī. Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvārī pieņēma grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", paredzēja gan iespēju dzīvokļa īres maksu noteikt, pusēm vienojoties, gan arī īres aprēķinu konkrētās kārtības noteikšanu pašvaldību vai valsts dzīvojamās mājās, gan arī īres maksas ierobežojumus denacionalizēto dzīvojamo namu iepriekšējiem īrniekiem. Un tagad acīmredzot jāpasaka, kādā secībā tiks izstrādāti šie dokumenti, kuri reglamentē īres maksu. Līdz ar šo likumu, līdz ar šiem grozījumiem, Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina noteikumus par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtību un noteikumus par kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem. Šie pirmajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi šodien ir iesniegti Ministru kabinetā. Tālāk. Pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu (par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtību) spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Līdz šo dokumentu pieņemšanai paliek spēkā 7,5 santīmi par kvadrātmetru. Vai pēc privatizācijas šī maksa ir palielinājusies vai samazinājusies? Jūs, godātie deputāti, varat iedomāties, ka pēc dzīvokļa privatizācijas var būt ļoti dažādas situācijas. Es varu pateikt: ja māja ir privatizēta, visi dzīvokļu īrnieki, kuri ir privatizējuši savus dzīvokļus, var apvienoties kooperatīvā, un valde var nolemt vispār īres maksu neiekasēt no īrniekiem, tas ir, pašiem no sevis, ja māja ir tādā kārtībā, ka to nevajag ne remontēt, ne uzturēt. No otras puses, var būt tā, ka māju tad apkalpo tāda namu pārvalde vai tāds uzņēmējs, kurš pieprasīs dubultmaksu par īri. Var būt dažādas situācijas pēc privatizācijas. Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, ka pašvaldības ir izdarījušas jaunus aprēķinus dzīvojamo telpu īpašniekiem? Man tādas vispārējas informācijas nav, bet es vēlreiz saku - kamēr šie dokumenti, kurus es jums nosaucu, nav izstrādāti, visam pamats ir iepriekš pieņemtie dokumenti un maksimālā īres maksa. To varbūt var formulēt tā, ka tagad, līdz ar jauno Saeimas pieņemto likumu, nav vairs īres maksas "griestu". Ko sauc par īres "griestiem"? Bija maksimālā īres maksa. To noteica visā valstī vienu, un tie bija 7,5 santīmi. Tagad Saeima ir noteikusi, ka pašvaldībām ir jānosaka maksimālā īres maksa savā administratīvajā (pašvaldības) teritorijā.".
• 1997_03_13(10)_a-seq561 language "lv".
• 1997_03_13(10)_a-seq561 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1997_03_13(10)_a-seq561 mentions Q822919.
• 1997_03_13(10)_a-seq561 mentions Q211.