Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_13(10)_a-seq416> ?p ?o. }

• 1997_03_13(10)_a-seq416 type Speech.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 number "416".
• 1997_03_13(10)_a-seq416 date "1997-03-13".
• 1997_03_13(10)_a-seq416 isPartOf 1997_03_13(10)_a.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 spokenAs 84.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tas ir farss, ko Leiškalna kungs tikko kā teica, - ka privatizācijas process Latvijā esot normāls. Tas ir internacionāls joks. Pie mums, Ārlietu komisijā, nesen bija viesi no vienas lielvalsts, vismaz ekonomiskā ziņā lielas valsts - Taivanas. Taivanieši teica bez smaida, ka viņi apbrīno, ka mēs, latvieši, esam tik drošsirdīgi, ka privatizēsim mūsu ostas un mūsu dzelzceļus, un vēl daudz ko, ko viņi pat neuzdrošinātos ieteikt diskusijai. Šie kropļi, kas no mūsu tautas paņem un atdod draugiem "par sviestmaizi", atņem tautai pašu galveno - artērijas, dzelzceļus, ostas - un saka, ka tas ir normāls process... Tad, kad es biju izraudzīts kā Hipotēku bankas ģenerāldirektors, es varēju ieķīlāt tos kuģus, kas bija "Latvijas kuģniecībai", par 986 miljoniem dolāru. Varēja aizņemties tik daudz naudas pret kuģiem, lai varētu sākt kreditēšanas procesu Latvijā. Tad man pateica, ka nedrīkst latviešu naudu izšķērdēt tā, un beigās man neatļāva to darīt, un beigās iznāca citas "spēles", ka Hipotēku banka, lai uzliktu nastas, nevis lai palīdzētu īpašniekiem, arī to banku zem manas vadības nereģistrēja. Bet tad bija gandrīz 1 tūkstoti miljonu dolāru vērti kuģi. Tagad es nezinu, par cik tos kuģīšus atdos, cik kur ir "aizšauti" prom. Ja kāds prasītu kādam: "Cik būtu jāmaksā, ja būtu jāatjauno visa tā tehnika, kas ir "Latvenergo"?" - tā summa droši vien būtu pāri par desmittūkstoš miljoniem dolāru. Un cik mēs dabūsim par "Latvenergo"? Tā ir "spēle", kas šeit notiek ar to firmu. Papriekš sakropļo tā, ka tai nav nekādas peļņas spējas, un tad to firmu pārdod draugiem. Panteļējeva kungs mums skaidroja, kāpēc tas tā notiek. Nāc pamācīties, neej prom! Valsts uzņēmumi tiek izputināti, un mēs zinām, kāpēc. Tāpēc, ka Godmaņa laikā uztaisīja likumu, kas atļāva izšķērdīgi rīkoties ar tautas mantu. Kāpēc mēs vienkārši neaiztaisām to likumu ciet? Un kāpēc mēs, kas šeit sēžam, neatminamies to, ko mēs balsotājiem solījām? Es ticu, ka divas trešdaļas, ja ne visi mūsu Saeimā ievēlētie deputāti balotējās ar solījumu, ka tāda bezjēdzīga privatizācija vairs neturpināsies. Ka vismaz stratēģiskos objektus mēs glābsim. Bet nu šeit atnāk Leiškalna kungs un stāsta, ka viss ir normāli. Normāla tur nekā nav. Nekur pasaulē nenotiek tas, kas šeit ir plānots. Mums Šķēles kungs pasaka, ka privatizācija jāpabeidz pusotra gada laikā. Saprotiet, pusotra gada. Zags, cik var. Es saucu atklāti par zādzību to, ka paņem tūkstoš miljonus dolāru vērtu mantu un to atdod draugiem par 50 miljoniem. Tā, draugi, ir tīra tautas izlaupīšana. Tāda notiek! Un dažs spēj to it kā attaisnot. Panteļējeva kungs, tas arguments, ka tad, ja mēs neatļausim kādam to mantu nozagt, tā tiks izšķērdēta tā kā tā, - tas ir tāds cinisks, pilnīgi nepieņemams variants. Mums tas likums ir jāaiztaisa ciet, lai nevar to mantu izšķērdēt. Mums tie cilvēki, kas to mantu izšķērdē, ir jātiesā, smagi jātiesā. Mums tā manta ir jāņem atpakaļ. It īpaši no tiem kungiem, kas tagad valdībā sēž un ir pie tās mantas tikuši. Sāksim padomāt, ko mēs darām, un neņemsim par pilnu tādus, es nezinu, ekspertus, kas zināja par mani un manu dzeršanu, cik pelēks un garš es esmu pudelei blakus, lai gan viņš ar mani nekad nav runājis. Cilvēks, kam ir liela mute un kas runā par to, par ko viņš nekā nezina. Mūsu tauta tiek izlaupīta, un mēs, viņas pārstāvji, atļaujam to darīt. Jūs esat pa lielākai daļai iejūgti, jums ir jāspiež tā poga uz pults, un jūs it kā to darāt. Bet kam jūs kalpojat? Kādam godam? Kādai tautai? Ko mēs šeit darām? Un tad mēs viens otram pūšam burbuļus sejā: "Zini, labāk mēs to mantu atdosim privātīpašniekam, jo tad tā manta vairs netiks izšķērdēta." Mēs redzam, kas notiek. Tā manta aiziet privātīpašniekam, tie kuģīši aizpeld prom, un tās darba vietas Latvijā nepaliek. Un tā vēl pēc pāris gadiem būs arvien mazāk un mazāk darba vietu. Tā jau mums mūsu premjerministrs paskaidroja. Viņš arī paskaidroja, ka būs jāizlemj, kuram mēs tagad atņemsim to, kā nav, un kuram mēs dosim drusku vairāk. Cik mums ir prātīgi jādala tas mazumiņš, kas kļūst mazāks katru gadu! Bet mēs šeit stāvam un klausāmies un it nekā nedarām. Man būs pulksten piecos tikšanās ar Saeimas juriskonsultu, lai redzētu, kā mēs varēsim izveidot debates par ekonomiskās attīstības principiem. Mēs it kā tos veidosim par ārlietu principiem. Bet tas, kas mūsu tautai visvairāk sāp, ir tas... tā blēdība, ja tā ir tīša... ka mums nav tās bagātības, lai mēs varētu audzināt nākamo paaudzi. Ka mums nav tās bagātības, lai mēs varētu atzīt, ka cilvēkam, kas ir 50 gadus strādājis, varētu būt normāla pensija. Ka mums nav nekādas bagātības. Pat dakteriem ir jāstrādā par 50 latiem mēnesī! Ka cilvēkiem bezdarba dēļ ir jāizdara pašnāvība izmisumā. Es esmu vairākiem cilvēkiem palīdzējis skatīt viņu budžeta problēmas. Es palīdzu pārvaldīt vienu namu. Cik baigi grūti ir cilvēkam, kam ir 35 lati un kam ir jāmaksā gandrīz tikpat daudz par īri un ir jāpaēdina četri cilvēki! Tad jautājums ir - kas jums ir tāds, ko jūs varētu pārdot? Nu jā, to zemes gabaliņu, tos sertifikātus... Nu, meitai ir 16 gadi, - varbūt viņu varētu sūtīt uz ārzemēm par aukli vai par kaut ko citu? Ko mēs esam izdarījuši?! No mums tā vaina nevar tikt noņemta. Mēs esam vainīgi. Un ir pat tādi, kas atļaujas izteikties, ka tā ekonomiskā attīstība šeit ir normāla. Kauns! Tāds, kas saka, ka es nemāku latviešu valodu... un ka viņš tikai mācīsies par ekonomisko attīstību, kamēr tauta tiek iznīcināta... Kauns! Kaut mēs varētu saprast vienkāršu lietu - kad mēs uzliekam nodokļus tik augstus, ka tas godīgais uzņēmējs nevar izdzīvot un tikai blēdis var, tad, saprotiet, godīgu uzņēmumu šeit nebūs. Bet, ja mēs gribam tos nodokļus paturēt tik augstus, tad dotēsim, maksāsim cilvēkiem lielu čupu naudas par to, ka viņi šeit iegulda līdzekļus! Maksāsim viņiem par to, ka viņi šeit taisa to naudas apriti. Katru reizi, kad viens lats tiek ielikts mūsu zemē un sāk apriņķot, 70 vai 80 santīmi ieiet tautas kasē. Tas ir pilnīgi nežēlīgs skaitlis. Bet mēs nedotējam, lai kāds nāktu šeit tās brūklenes vai tās sēnes, vai kaut ko citu audzināt. Mēs tikai taisām tās fabrikas ciet. Normāli? Leiškalna kungs, varbūt bija normāli jūsu bārā tā domāt. Nav tas normāli! Mums ir jāsāk domāt citādāk. Mūsu 100 dzīvības ir nieks pret to, kas mūsu tauta ir. Mēs esam tik kropļi, ka mēs nevaram atkratīties no tā, ko mums liek ar pirkstiem... Leiškalna kungs, no jums nekāda brīnuma nebūs. Jums mute ir liela, bet idejas tur nevienas nav. Ja tas ir normāli, ka tauta iet iznīcībā, tad jūsu normālums nevienam nav vajadzīgs. Kādi muļķi par jums balsoja? Ko jūs viņiem iestāstījāt? Sāksim kalpot tautai, nevis tām varām, kurām mēs esam kalpojuši 50 gadus, vienalga, ar kādām ilūzijām, un atrisināsim to ekonomisko jautājumu un pārtrauksim šito tautas izlaupīšanu, un neteiksim, ka tas ir normāli! Ja vismaz ietu kādiem pensionāriem vai kādām represēto grupām tā atlīdzība par kuģniecību... Bet nē, viņa aiziet kādam Krievijas čekas aģentam. "Latvijas kuģniecības" kuģi nav vairs vērti tos tūkstoš miljonus dolāru, ko tie bija vērti, kad es tos pirmo reizi redzēju. Valsts uzņēmums tika izputināts "Latvijas ceļa" valdības laikā, un Panteļējeva kungs domā, ka tas ir attaisnojums. Nav attaisnojuma, Panteļējeva kungs! Atvainojiet, nav! Nav normāli! Nu nav normāli! Nu paprasiet Leiškalna kungam, lai viņš paskaidro, kā var būt normāls šis privatizācijas process, par ko pasaule smejas! Neviena īsta Rietumu firma šurp nenāk. Tāpēc, ka viņi saprot, cik kropli ir tie likumi. Ventspilī ir iesniegumu komisijā septiņas sūdzības par vienu privatizāciju. Blēdības tur notiek! Bet iznāk, ka tās blēdības nav, jo Panteļējeva kungs paceļ savu pirkstu un parāda, ka nav. Un brīnumi Saeimā notiek. Ai, cik skaisti būt tādiem spējīgiem ģēnijiem. Tā kā Kristus. Pataisa ūdeni par vīnu tad, kad ir vajadzīgs tautai. Bet Panteļējeva kungs spēj blēdību pataisīt par godīgu rīcību. Un Leiškalna kungs pilnīgi nenormālu situāciju - par normālu. Un mēs varam pateikt vēlētājiem: "Jā, kad mēs gājām un balotējāmies, mēs tā teicām, bet, skat, mēs darām citādi, jo, redz, mums Šķēles kungs tā pateica. Un mēs esam godīgi, sirdsapziņas pilni cilvēki, jo mēs spiežam to pogu tā, kā mūsu partijas disciplīna to prasa." Mums var būt cilvēki, kas darbojās grupā "Helsinki 86" un citās nacionālās organizācijās, bet kas var tagad nospiest pogu, lai augstinātu un ieceltu valsts otrā lielākajā amatā tādu, kas nežēlīgi tiesāja viņu kolēģus. Un tie skatās no rīta spogulī un saka: "Es esmu brašs cilvēks! Skat, es turos pie savas frakcijas disciplīnas! Es esmu disciplinēts cilvēks!" Disciplinēts cilvēks tu neesi, ja tu pakļaujies kaut kam ļaunam un kaut kam sliktam un tu to zini. Bet tu to negribi atzīt. Nav normāli, Leiškalna kungs, nav normāli!".
• 1997_03_13(10)_a-seq416 language "lv".
• 1997_03_13(10)_a-seq416 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q822919.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q211.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q79820.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q3736450.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q159.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q1757.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q1604577.
• 1997_03_13(10)_a-seq416 mentions Q6497410.