Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_03_13(10)_a-seq412> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 type Speech.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 number "412".
- 1997_03_13(10)_a-seq412 date "1997-03-13".
- 1997_03_13(10)_a-seq412 isPartOf 1997_03_13(10)_a.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 spokenAs 29.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šā frakcijas "Latvijai" priekšlikuma būtība ir noteikt, ka Privatizācijas aģentūra ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Mēs zinām, ka Privatizācijas aģentūra ir tā organizācija, kas mūsu valstī vada un organizē privatizācijas procesu. Šobrīd Privatizācijas aģentūra ir akciju sabiedrība, valsts bezpeļņas organizācija, kā mēs redzam 7. panta pirmajā daļā, pašreiz spēkā esošajā redakcijā. Ir jāsaprot, ka tā ir sabiedrības interešu pārstāvniecība, tā realizē pilnīgi noteiktu sabiedrības funkciju, un tādēļ ir jārunā arī par šīs organizācijas atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Un par to, lai šajā privatizācijas procesā un šīs institūcijas darbībā tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Tādēļ ir šis priekšlikums, kurš paredz šo Privatizācijas aģentūras atbildību turpmāk noteikt kā atbildību, kas tiek valsts iestādei, nevis kā tādu atbildību, kas ir valsts akciju sabiedrībai, jo tā ir atkal pilnīgi konkrēta atbildība, kas iestājas saskaņā ar likumu par civildienestu. Šā priekšlikuma būtiskums izriet no tā, ka privatizācija šobrīd mūsu sabiedrībā ir masīvs process, jo tagad tiek runāts par plašu, visaptverošu privatizāciju. Un privatizācija ir jāveic. Ir pilnīgi skaidri jāpasaka, ka privatizācija ir jāveic. Bet pats būtiskākais ir tas, ka ir jānodrošina atklātība, atbildība un tiesiskums un sabiedrības interešu ievērošana. Diemžēl mēs redzam, ka pašreizējā situācijā šeit pastāv nopietnas problēmas attiecībā uz šo atbildību sabiedrības priekšā. Mēs esam šeit, Saeimā, gari un plaši runājuši par dažādiem sīkumiem, bet šobrīd šī ir reize, kad jebkura vismazākā nianse var atstāt ietekmi uz sabiedrībā norisošiem procesiem tādā ziņā, ka privatizācijas procesā apgrozās ļoti lielas naudas summas un tāpēc ir vajadzīga ārkārtīgi rūpīga arī mūsu deputātu attieksme, nosakot šo atbildības un atklātības momentu privatizācijas procesā. Es saprotu, ka politiskajai elitei šobrīd nav izdevīgi par to diskutēt un ka ir visas šīs ietekmes sfēras un šie finansu resursi savā starpā sadalīti. Arī pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas, un nav vajadzīgs "zīmēties" tautas priekšā, bet tomēr es aicinu šo jautājumu šeit izskatīt ļoti nopietni, jo tas ir pēc būtības tiešām tāds jautājums, kas skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī, jo šajā sakarā ir runa par ļoti lielām summām. Ja tās tiek pareizi iekasētas, iemaksātas valsts budžetā, tad ir nauda, ko var maksāt skolotājiem, tad ir nauda, ko var maksāt zinātniekiem, ir arī nauda, ko var maksāt pensijās. Es domāju, ka šeit arī sabiedrībai būtu nopietni jāpievēršas šai lietai, arī pašiem zinātniekiem būtu nopietni jāseko tam, kādā veidā norisinās šis privatizācijas process, un tas, ko mēs varam izdarīt no savas puses, ir tas, ka mēs varam šo atbildību noteikt ar likumu, lai pēc tam arī šī sabiedrības kontrole pār šo procesu būtu vieglāka. Runājot par pašreiz darbojošos shēmu, ir jāsaka, ka šo privatizācijas procesu principā kontrolē šobrīd mūsu valstī pieci cilvēki, un tā ir Privatizācijas aģentūras valde. Šai valdei nav praktiski nekādas reālas nepieciešamības atskaitīties par saviem lēmumiem sabiedrības priekšā. Pastāv Privatizācijas aģentūrā arī padome, kurā ir pārstāvji no visām Saeimā ievēlēto partiju frakcijām, un šāds princips it kā nebūtu slikts, bet mēs redzam, ka šī padome reāli nefunkcionē. Viņa reāli nevar ietekmēt valdes pieņemtos lēmumus. Un šobrīd tas ir arī noteikts Privatizācijas aģentūras statūtos, ka padome nevar izlemt tos jautājumus, kuri ir valdes kompetencē. Privatizācijas aģentūrai ir valde, un šī valde tiek uzskatīta par galīgo instanci, kurā tiek šaurā lokā pieņemti visi lēmumi, kas attiecas faktiski uz visu mūsu valsts īpašumu, kurš tagad ir pakļauts privatizācijai. Tātad mēs ierosinām šo kārtību mainīt, un mums patiesībā nav iebildumu pret to, kā pats privatizācijas process tiek organizēts uzņēmējdarbības formā, bet pats svarīgākais ir tas, lai šai Privatizācijas aģentūrai atbildība būtu kā valsts civiliestādei. Es zinu, ka 5. Saeimas laikā bija šīs ļoti plašās debates par to, kādā veidā noteikt šo Privatizācijas aģentūras statusu. Tagad, privatizācijai uzņemot tempus un pieņemoties apjomā, šī problēma ir kļuvusi vēl aktuālāka, tomēr man būtu aicinājums - vismaz tiem deputātiem, kas toreiz atbalstīja šo valsts iestādes statusu, - atbalstīt to arī šoreiz, un arī citus, kam varbūt nav samaksāts, teiksim, ar kaut kādām siltām vietiņām vai kaut kādiem privatizējamiem objektiem, es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un noteikt, ka Privatizācijas aģentūra turpmāk būs valsts iestāde, kura, es domāju, pietiekami loģiski varētu atrasties Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Bet šajā sakarībā mēs varam runāt arī par dažādām citām iespējām. Es ļoti lūdzu godātos deputātus atbalstīt šo frakcijas "Latvijai"priekšlikumu.".
- 1997_03_13(10)_a-seq412 language "lv".
- 1997_03_13(10)_a-seq412 speaker Karlis_Cerans-1965.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 mentions Q822919.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 mentions Q211.
- 1997_03_13(10)_a-seq412 mentions Q21625222.