Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_01_30(29)-seq170> ?p ?o. }

• 1997_01_30(29)-seq170 type Speech.
• 1997_01_30(29)-seq170 number "170".
• 1997_01_30(29)-seq170 date "1997-01-30".
• 1997_01_30(29)-seq170 isPartOf 1997_01_30(29).
• 1997_01_30(29)-seq170 spokenAs 38.
• 1997_01_30(29)-seq170 spokenText "Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Šā likuma gaita mūsu Saeimā ir nozīmīga ar to, ka tas sper vienu nopietnu soli, lai atbrīvotos no PSRS likumdošanas mantojuma. Kā zināms, jau tūlīt pēc mūsu pilnīgas neatkarības iegūšanas tā laika Augstākā padome izbeidza PSRS likumu piemērošanu Latvijā. Taču saglabājās Latvijas PSR likumdošanas akti, kuri bija galu galā dibināti uz tiem pašiem PSRS likumiem. Tas bija saistīts ar to, ka nebija iespējams tik ātri pārkārtot visu likumdošanu, it sevišķi tādus likumdošanas aktus kā kodeksus, kuriem bija nepieciešams liels un pamatīgs darbs. Kā zināms, tas nav viegls, un mēs atceramies, ka, dibinoties Latvijas Republikai, tas aizņēma visu tās pirmo periodu un tā arī palika nepabeigts, tika pieņemti no jauna tikai divi kodeksi jeb divi likumi, tas ir, Soda likums un Civillikums, bet pārējie kodeksa veida akti... vēl līdz Latvijas pastāvēšanas beigām tika piemēroti bijušās cariskās Krievijas likumi, tāpat arī daudzi citi likumi. Jāsaka, ka šajā otrajā posmā mēs esam gājuši steidzīgāk uz priekšu, ka praktiski ir runa par dažiem kodeksiem, kas ir saglabājušies no PSRS perioda. Un faktiski no kodeksiem mēs esam atcēluši tikai dažus (tas ir Zemes dzīļu kodekss, Zemes kodekss, Dzīvokļu kodekss), atvietojuši tos ar citiem likumiem un atjaunojuši Civillikumu. Tomēr paliek vēl daži nopietni kodeksi, kuri gan ir vairākkārt mainīti, tāpat tas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurā praktiski gandrīz nav saglabājies neviens pants nemainīts, tas šobrīd atgādina vairākkārt salāpītu lupatsegu, tur kaut kas ir mainīts, bet principālus labojumus diemžēl nav bijis iespējams ieviest. Un tāpēc es domāju, ka mēs pirmo reizi ķeramies klāt, tas ir ļoti nopietns un atbildīgs solis, jo mēs paši izveidosim jaunu lielu kodeksu. Un jāsaka, ka mēs ne velti esam uzmanīgi piegājuši... Kā jau Kaksīša kungs teica, pēc tam kad šis projekts pirmo reizi tika iesniegts, tas tika paņemts atpakaļ, jo bija trūkumi. Arī šobrīd, runājot par šo kodeksu, varētu minēt rindu problēmu. Pirmkārt - nosaukuma maiņa. Ir mainīts nosaukums - nosaukums "Administratīvo pārkāpumu kodekss" ir nomainīts ar nosaukumu "Administratīvais kodekss". Es personīgi to uzskatu par nepamatotu, jo administratīvās tiesības ir daudzkārt plašākas nekā tikai jautājums par administratīvajiem pārkāpumiem. Administratīvie pārkāpumi - tā ir tikai viena neliela daļa no administratīvajām tiesībām. Un tāpēc es domāju, ka šāds nosaukums radītu maldīgu priekšstatu par šo kodeksu kopumā. Ir arī rinda citu jautājumu, kas izraisa problēmas. Katrā ziņā man liekas, ka būtu jāpārskata tas jautājums un jāpalielina tiesas loma administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Man nav īsti pieņemams, ka atsevišķas amatpersonas vēl šobrīd ir saglabājušas iespējas vienpersonīgi pieņemt lēmumus par ārkārtīgi lielām summām, aizskarot privātpersonu un kompāniju tiesības. Mēs atceramies kaut vai šos muitas priekšnieka lēmumus par degvīna kravu konfiskāciju. Es neesmu šajā lietā iedziļinājies, es negribu izvērtēt, cik tas ir bijis pamatoti vai cik tas nav bijis pamatoti, taču es domāju, ka tas, ka arī šeit mums bija karstas diskusijas par šo jautājumu, ir saistīts ar to, ka netika izskatīti šādi jautājumi, kuros ir runa par miljoniem, netika izskatīti, kā visur citur pasaulē, tiesā, bet tika izlemti ar vienas amatpersonas lēmumu. Tas acīmredzot nav pieņemami. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šim kodeksam būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Kā jau Juridiskās komisijas loceklis, es principā atbalstu priekšlikumu par īpašas apakškomisijas veidošanu, bet, ņemot vērā, ka šobrīd Saeimā juristu skaits ir samazinājies, jo vairāki spējīgi mūsu juristi ir aizgājuši strādāt uz Satversmes tiesu, es domāju, ka būs nepieciešamība šai apakškomisijai pieaicināt arī juristus no malas, un es lūgtu Prezidiju atrast līdzekļus šo speciālistu attiecīgai atalgošanai, jo tas ir tiešām ļoti atbildīgs darbs. Pie tik liela darba, kā jau Kaksīša kungs teica, mēs ķeramies pirmo reizi, un tāpēc būtu nepieciešams šo darbu veikt pietiekami kvalitatīvi, lai šis dokuments tiešām būtu paliekošs. Principā es uzskatu, ka šis likumprojekts būtu atbalstāms pirmajā lasījumā, jo es domāju, ka Tieslietu ministrija, kas ir šo darbu veikusi līdz šim, ir savas iespējas izsmēlusi un ka šobrīd ir jāuzņemas mums šī atbildība un jāpaveic tas līdz galam. Tāpēc es lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_01_30(29)-seq170 language "lv".
• 1997_01_30(29)-seq170 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1997_01_30(29)-seq170 mentions Q822919.
• 1997_01_30(29)-seq170 mentions Q211.
• 1997_01_30(29)-seq170 mentions Q1771611.
• 1997_01_30(29)-seq170 mentions Q159.
• 1997_01_30(29)-seq170 mentions Q15180.
• 1997_01_30(29)-seq170 mentions Q2498135.