Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_12_11(10)_a-seq695> ?p ?o. }

• 1996_12_11(10)_a-seq695 type Speech.
• 1996_12_11(10)_a-seq695 number "695".
• 1996_12_11(10)_a-seq695 date "1996-12-11".
• 1996_12_11(10)_a-seq695 isPartOf 1996_12_11(10)_a.
• 1996_12_11(10)_a-seq695 spokenAs 29.
• 1996_12_11(10)_a-seq695 spokenText "Cienījamie deputāti! Pašlaik mūsu valsts atrodas situācijā, kad ekonomiskās lejupslīdes tendence nav novērsta. It sevišķi lauksaimniecībā. Valsts nav spējīga investēt līdzekļus ražošanas materiālās bāzes nostiprināšanā, nav izveidota kreditēšanas sistēma, kura atbilstu lauksaimnieciskās ražošanas īpatnībām. Līdzšinējie likumi par nodokļiem ļoti nopietni traucē attīstīt ražošanu. Pievēram, PVN jeb pievienotās vērtības nodoklis - 18%, uzņēmumu ienākuma nodoklis - 25%, sociālais nodoklis - 37%, akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai... Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pēc Jaunā gada, elektroenerģijas tarifu nepārtraukta paaugstināšanās... un citi. Kā tas notiek ārzemēs, no kurām mums šajā jomā ir jāmācās? Apskatīsim ASV pieredzi, jo ASV ir vislielākā pārtikas ražotāja valsts pasaulē. Valsts politika tur ir šāda - atbalstīt vietējos ražotājus ar subsīdijām ir lētāk, nekā ļaut kristies ražošanas līmenim un pēc tam mēģināt to atjaunot. Otrs. Lai aizsargātu vietējo lauksaimnieku, tiek saņemts atbalsts no valsts - pārprodukcijas eksportam. Tādēļ ārvalstīs šī produkcija ir lētāka nekā uz vietas valstī. Ar bažām nākas secināt, ka Latvija ir iespiesta ekonomiski attīstīto valstu valdības spēcīgi atbalstīto lauksaimniecības cenu "spīlēs". Mūsu valsts ir kļuvusi atkarīga no pārtikas produktu importa. Vietējais ražotājs nespēj stāties pretī subsidētam importam, mūsu valsts zemnieki nespēj esošās valdības politikas dēļ nodrošināt mūsu iedzīvotājus ar galvenajiem pārtikas produktiem. Nepārtraukti turpinās ražošanas apjomu samazināšanās. Nedrīkstam turpināt šo bezatbildīgās agrārās politikas ceļu, kuras rezultātā atmatā ir palikusi zeme pusmiljona hektāru apmērā, par kuru jau līdz šim netika iekasēts zemes nodoklis. Kā jau minēju, pašmāju tirgus zaudēšana ir lielā mērā augsnes auglības pasliktināšanās, nepieciešamo mēslošanas līdzekļu un augsnes uzlabošanas pasākumu trūkuma dēļ. Lauksaimniecībā ir izveidojusies situācija, ka jebkuru nodokļu pieaugums būs izšķirošs ražotāju izdzīvošanas ziņā. Pašlaik mūsu lauksaimniecības uzņēmumi bieži vien velk dzīvību tikai uz darbinieku zemā algu līmeņa rēķina. Šinī situācijā nekādā ziņā nedrīkst pieļaut zemes nodokļa palielinājumu. Jau pašreiz tas ir samērā augsts salīdzinājumā ar tādu pašu nodokli citās Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šis panta labojums praktiski nozīmētu to, ka no valsts atvēlētās niecīgās subsīdijas lauksaimniecībai veiksmīgi tiktu iekasēts atpakaļ, lai pēc tam pašvaldībās segtu trūkstošos naudas resursus. Vakar Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas sēdē neviens no deputātiem neatbalstīja šā zemes nodokļa pacelšanu. Aicinu arī jūs, cienījamie deputāti, neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 1996_12_11(10)_a-seq695 language "lv".
• 1996_12_11(10)_a-seq695 speaker Edmunds_Grinbergs-1963.
• 1996_12_11(10)_a-seq695 mentions Q211.
• 1996_12_11(10)_a-seq695 mentions Q193089.