Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_14(13)-seq97> ?p ?o. }

• 1996_11_14(13)-seq97 type Speech.
• 1996_11_14(13)-seq97 number "97".
• 1996_11_14(13)-seq97 date "1996-11-14".
• 1996_11_14(13)-seq97 isPartOf 1996_11_14(13).
• 1996_11_14(13)-seq97 spokenAs 29.
• 1996_11_14(13)-seq97 spokenText "Godājamie kolēģi! Interesanta ir mūsu Nacionālās radio un televīzijas padomes un tās vadītāja Ojāra Rubeņa darbība. Jau kopš padomes darbības sākuma var saskatīt, ka tā vēlas atstāt mūsu televīzijā tikai dažas raidkompānijas, valsts televīziju un Latvijas Neatkarīgo televīziju. Atgādināšu, kā šī LNT veidota, apvienojoties "Picca TV" un NTV 5. Bet, piemēram, 7. kanālu varētu slēgt tad vispār vai vismaz anulēt raidīšanas licenci nākamajā gadā. Ir uzkrītoši tas, ka LNT (3. izplatīšanas tīkla operators) un WNA (31. decimetru kanāla operators) padome licences izsniegusi uz septiņiem gadiem, tas ir, līdz 2003. gadam. Interesanti arī, ka tiesības raidīt 31. decimetru kanālā zaudēja televīzijas kompānija "Baltcom" par labu gandrīz nepazīstamai producentu grupai WNA. Īpašu Nacionālās radio un televīzijas padomes labvēlību izpelnījusies televīzijas sabiedrība LNT. Licenci tā saņēma maijā, un saskaņā ar Radio un televīzijas likumu tai vajadzēja doties ēterā divu mēnešu laikā, tas ir, līdz jūlija beigām. Pretējā gadījumā padomes pienākums ir anulēt licenci. Taču LNT vēl gandrīz mēnesi neparādījās ēterā, bet padome šajā gadījumā bija ļoti iecietīga un licenci saglabāja. Zīmīgi arī tas, - par to rakstīts laikraksta "Dienas Bizness" 1996. gada 25. septembra numurā - , ka septembrī četras telesabiedrības: TV SPS, "Studija Laine", IGE TV un "Prizma Prim" lūdza Monopoldarbības uzraudzības komiteju pārbaudīt, vai LNT prezidents Andrejs Ēķis nav pārkāpis Televīzijas likumu, vienlaikus kontrolēdams trīs raidorganizācijas, tas ir, LNT, "Picca TV" un NTV 5. Pats Ēķis apgalvoja, ka šī prasība izteikta tāpēc, ka viņš vienai no šīm telesabiedrībām neesot pārdevis visu nākamā gada reklāmas ētera laiku. Protams, Nacionālā radio un televīzijas padome neatrada Ēķa vainu un neanulēja LNT apraides atļauju. Padome izplatīja viedokli, ka telesabiedrības vēlējušās "atriebties" (pēdiņās) LNT, jo bija domāts likvidēt 7. kanālu. Taču padome izliekas neredzam, ka Ēķis savukārt cenšas burtiski "atsist" no 7. kanāla visus reklāmdevējus, tā iznīcinot mazās telesabiedrības. Neatkarīgajām raidorganizācijām, kas vēlas raidīt Latvijas TV, tiek apzināti radītas dažādas grūtības to darbībai. Tāpēc saprotama arī IGE TV rīcība, atsakoties raidīt paredzēto rīta raidījumu programmu Latvijas televīzijas 2. programmā. Ja 1997. gada 1. janvārī tiks slēgts televīzijas 7. kanāls, paliks tikai četri izplatīšanas tīkli - LTV 1, LTV 2, LNT un 31. decimetru kanāls. Baidos, ka tāda situācija nav normāla. Par reklāmas tirgu. Lai liegtu licenci 7. kanāla izmantošanai, tiek teikts, ka Latvijā neesot sakārtots reklāmas tirgus. Jā, tam var piekrist, taču jājautā - vai Nacionālās radio un televīzijas padomes tiešs pienākums nav sakārtot šo reklāmas tirgu? Piemēram, "lauvas tiesu" reklāmu valsts bezpeļņas SIA "Latvijas TV" saņem caur reklāmas aģentūru "Alfa centrs", kas apmetusies LTV paspārnē. Šis "Alfa centrs" par sniegtajiem pakalpojumiem atskaita savā labā turpat 60% līdz 75% no reklāmas naudas. Interesanti ir tas, ka reklāmu ievietošanas līgumā, ko parakstīja valsts TV ģenerāldirektors Olafs Pulks un SIA "Alfa centrs", aģentūrai paredzēta atlaide 30% apmērā, ja aģentūra gada laikā iemaksās televīzijai ne mazāk kā 460 000 dolāru. Salīdzinājumam: aģentūra IP, ar kuru LTV sadarbojās pērn, savāca tikai 25% reklāmas naudas un turklāt vēl atdeva valsts televīzijai pusi no savas peļņas. Agrāk LTV darbojās speciāls dienests, kas uzskaitīja reklāmas. Tagad šis dienests ar LTV finansu direktora Dana Bērtuļa svētību ir likvidēts. Tā teikt, lai nebāž degunu, kur nevajag. Par to rakstīja arī Dzintars Zaļūksnis "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" 1996. gada 12. oktobrī. Ir acīm redzams, ka vērojama reklāmas tirgus monopolizācija šaura personu loka rīcībā. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis "Rīgas Balsī" pats atzina, ka TV uzturēšanai viņam ir vajadzīgs reklāmas devējs. Ikdienas preču reklāma televīzijā ir labs ienākumu avots, bet šo ienākumu avotu Ēķis atvēl tikai savai kompānijai. Atbalstot reklāmas laika ierobežojumus valsts televīzijai, Ēķis laikam cer panākt, ka reklāmdevēji piespiedu kārtā reklamēsies LNT. Acīmredzot mums nepieciešams pieņemt likumu par reklāmu, lai sakārtotu reklāmas tirgu, bet vispirms ir jāizveido izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu radušos situāciju. Par raidītāju izmantošanas iespējām. Latvijas Nacionālā radio un TV padome min dažādus argumentus par labu 7. kanāla likvidēšanai. Lūk, raidītājs esot nolietojies, tas jāmainot, un tamlīdzīgi. Padome ir "piemirsusi" (pēdiņās), ka pērn šis raidītājs tika kapitāli izremontēts. Nav mazsvarīgi arī tas, ka 7. kanāla operatori ir ar mieru raidītāju nomainīt par saviem līdzekļiem. Nekādi neapmierina televīzijas translācija Latvijā. Likumā ir noteikts, ka jānodrošina iespēja uztvert valsts televīziju visā Latvijas teritorijā. Taču jāsecina, ka likuma prasības netiek pildītas, joprojām ir daudzi tā sauktie "baltie plankumi". Tas nozīmē, ka vairākos rajonos Latvijā cilvēki nevar skatīties televīzijas raidījumus vai arī tie uztverami ļoti sliktā kvalitātē, piemēram, Balvu, Jēkabpils, Limbažu, Krāslavas, Alūksnes rajonā. Latvijas kartē redzams, ka viskritiskākais stāvoklis ar televīzijas uztveršanu ir Viesītē, līdz kurai oficiāli nesniedzas neviens no trim televīzijas izplatīšanas tīkliem. Dīvains šķiet Latvijas radio un TV centra lēmums samazināt raidītāju jaudas Cesvainē un Daugavpilī, kā arī nodoms uz laiku vispār slēgt Cesvaines raidītāja darbību. Protams, centra ģenerāldirektors Māris Pauders aizbildinās ar naudas trūkumu. Pirms tam SIA "Latvijas TV" neuztraucās par to, ka raidītāji Cesvainē un Daugavpilī ir vāji. Uzkrītoši, ka pēc raidlaika tarifu maiņas Cesvainē un Daugavpilī LNT raidlaika izmaksas samazināsies par 105 000 latu gadā. Lai šos līdzekļus kompensētu ar valsts budžeta palīdzību, Latvijas radio un TV centrs ir piešķīris valsts televīzijai 10% atlaidi no LNT "uzdāvinātās" (pēdiņās) summas. Samazinot raidītāju jaudas, tiek samazinātas arī ekspluatācijas izmaksas. Kā to vērtēs Saeimas deputāti, apspriežot nākamā gada valsts budžetu? Kā deputāti vērtēs naudas pazušanu valsts TV "labirintos"? Domājams, ka nepieciešams izvērtēt valsts TV vietu Latvijas televīzijas tirgū. Kāda būs TV programma, kas tiek veidota no valsts budžeta, tātad - no nodokļu maksātāju naudas? 1995. gada likums noteica, ka Latvijas TV jāpārveido par bezpeļņas SIA, kurā valsts kapitāla daļu turētāji un augstākā lēmējinstitūcija ir Nacionālā radio un TV padome. Teikts, ka TV pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana, kam jānodrošina brīva vispusīgas informācijas izplatīšana par notikumiem Latvijā un ārzemēs. Padome lemj arī par valsts budžeta sadalījumu atbilstoši apstiprinātajam nacionālajam pasūtījumam. Tātad padome dod darba uzdevumu TV. Redzams, ka tādējādi padomei ir visas iespējas noteikt valsts TV darbību. Vai ir nodrošināts "caurspīdīgums" (pēdiņās) valsts TV finansu līdzekļu izmantošanā? Budžeta sadalījums atbilstoši nacionālajam pasūtījumam būtu jānosaka Nacionālajai radio un TV padomei. Bet saimniekošanā TV ir saglabājusi centralizētās plānošanas principus, tas ir, ģenerāldirektors izlemj, vai kādam naudu piešķirt vai ne. Vai tiek vispār kontrolēta LTV finansu direktora Bērtuļa izrīkošanās ar valsts TV līdzekļiem? Kāpēc, piemēram, netika samazināti apraides tarifi, "iesaldējot" Viesītes raidītāja celtniecību? Kur paliek maksa par apraides tiesībām (16 000 latu gadā par raidīšanu metru diapazonā, 8000 latu - par raidīšanu decimetru viļņos)? Nepieciešams veikt finansu revīziju valsts TV. Nesen atklātībai ir kļuvis zināms fakts, ka vienā dienā ar vienu un to pašu numuru izņemtas divas Latvijas TV reģistrācijas apliecības. Uz abām ir viens un tas pats datums - 1992. gada 29. jūnijs. Uzņēmumu reģistrā netika atrasts pirmās reģistrācijas apliecības oriģināls, kurš esot it kā anulēts, izsniedzot tā "pēcnācēju". TV ģenerāldirektors Olafs Pulks sakās nezinām par noklīdušās apliecības likteni. Nav šaubu, ka neatdotais apliecības oriģināls var kļūt par krāpšanas instrumentu gudru cilvēku rokās, ar to var piesegt nelikumīgus darījumus un krāpšanu, piemēram, atverot banku kontus, par kuriem neviens nezina, un ieskaitot kontos par reklāmu saņemtos līdzekļus. Vajadzētu ierosināt šīs lietas izmeklēšanu prokuratūrā. Katrs TV skatītājs šodien redz, ka Latvijas TV radošais potenciāls kļūst arvien vājāks, raidījumi kļūst arvien vienveidīgāki un neinteresantāki. Tāpēc mums ir nepieciešama izmeklēšanas komisija, lai radušos situāciju izvērtētu. Par tā saukto televīzijas "lielo ģimeni". Pat pavirši skatoties, redzams, ka televīzijā ir savākusies ļoti raiba un aizkustinoša kompānija. Zināms, ka Dans Bērtulis ir ne tikai Latvijas TV finansu direktors un reklāmas aģentūras "Alfa centrs" kurators, bet arī NTV5 un tātad arī LNT līdzīpašnieces Sabīnes Stālas dzīvesbiedrs. Vēl divas NTV5 dibinātājas - Jana Kovaļevska un Gunta Līdaka (abas ir Nacionālās radio un TV padomes locekles) ir radinieces. Līdakas radurakstos mēs varam atrast arī "ceļinieku" satiksmes ministra Viļa Krištopana vārdu. Krištopana savulaik vadītajai Vācijas - Latvijas bankai pieder 64 daļas NTV5. Kas tās ir pārņēmis tagad? Domājams, Krištopans nenoliegs arī savas ļoti draudzīgās attiecības ar faktisko Latvijas radio un TV centra vadītāju Uldi Rutku, kura dēls savukārt ir šā centra tehniskais direktors. Bet tas vēl nav viss. Daudzi ir izteikuši viedokli, ka Krištopans kopā ar Inkēnu, kopā ar Danu Bērtuli ir tieši ieinteresēts LNT attīstībā. Atcerēsimies šajā sakarā arī skandalozos notikumus ar Veltas Puriņas izslēgšanu no padomes, kad viņa darīja zināmu, ka no Nacionālās radio un TV padomes locekļu rokām nākušas arī kādas ārpusfonda prēmijas par vajadzīgajiem balsojumiem padomē. Arī tas būtu jāizskata šajā izmeklēšanas komisijā. Bijušajam Nacionālās radio un TV padomes loceklim - tagadējam kultūras ministram Rihardam Pīkam apraides atļaujas izsniegšanas brīdī LNT bija un joprojām ir kopīgs bizness ar "Picca TV" īpašnieku un LNT dibinātāju Andreju Ēķi. Viņi abi ir "Kino-52" īpašnieki. Iespējams, ka Ēķis šo pakalpojumu joprojām apmaksā, raidot "Kino-52" reklāmu. Interesanti arī, ka bijušais "Picca TV" tehniskais direktors Māris Pauders ir Latvijas radio un TV centra oficiālais šefs. "Picca TV" galvenā grāmatvede tagad ir pārcēlusies uz valsts TV. Nav pildītas likuma prasības, kad ar padomes ziņu Andrejs Ēķis aprīlī ieguva 100% "Picca TV" akciju un vienlaikus viņam piederēja arī 37% kapitāla daļu LNT un 42% kapitāla daļu NTV5. Tādējādi Ēķis kontrolēja trīs raidorganizācijas. Likuma 8. panta 5. punktā ir skaidri noteikts, ka fiziskai personai, kas ir vienpersoniska raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījumu apmērs nodrošina kontroli pār to, nevar piederēt vairāk par 25% kapitāla daļu citā raidorganizācijā. Ēķis pats skaidroja, ka līdz ar LNT licences saņemšanu "Picca TV" un NTV5 zaudējušas raidorganizāciju statusu un darbu turpinājusi tikai "Picca TV" producentu grupa. Padomes jurists Ločmelis skaidroja, ka Ēķim kā privātpersonai nepieder nekas - viena no LNT īpašniecēm ir juridiska persona SIA "Picca TV", kurā LNT prezidentam pieder visas kapitāla daļas. (Diezgan juceklīgs skaidrojums, kādu viņi ir devuši, - privātpersonai nepieder nekas, viss pieder juridiskai personai, kuras prezidents ir privātpersona; nu vai nav miglaina šāda "privātpersonas" Ēķa nošķiršana no vienīgā "Picca TV" īpašnieka Ēķa, lai legalizētu viņa ar likumu nesamērojamās daļas vairākās telesabiedrībās?) Kā vērtējams fakts, ka Nacionālās radio un TV padomes vadītājs Ojārs Rubenis, kam likums dod tiesības dalīt nacionālo pasūtījumu, joprojām nav pārtraucis savu tiešo saistību ar SIA "Labvakar", kas savukārt cieši sadarbojas ar LTV1? Tas ir interešu konflikts. Lai novērstu interešu konfliktu, ir nepieciešams veikt kadru izmaiņas televīzijas nozarē. Lai to izdarītu, ir nepieciešams Saeimas izveidotas izmeklēšanas komisijas vērtējums. Par kabeļu televīziju Latvijā. Vēl viena darbības joma, ko nav spējusi kontrolēt Nacionālā radio un TV padome, ir kabeļu televīzija, kurā valda pilnīgs sajukums - Latvijā kabeļu tīkli vairojas ļoti ātri. Ar kabeļu TV nodarbojas neskaitāmas firmas - "Baltcom", "Dilara", "Elektrons", "KTV", "Starts", "Adri", "ATV", "Namsaimnieks", "Pārgauja", "SEV", "Sono-Plus", "Vladimirs Šutko" un neskaitāmi daudzas citas firmas. Daudzas šīs firmas pat nedomā lūgt tām izsniegt licences, lai nodarbotos ar kabeļu TV. Bieži tās darbojas pretlikumīgi. Ir bijuši gadījumi, kad šīs nelicencētās firmas uzdevušās par māju kolektīvās antenas īpašniecēm un nelikumīgi iekasējušas no iedzīvotājiem naudu. Tādējādi daudzkārt šie "pirātiskie" kabeļu TV tīkli ir radījuši neērtības cilvēkiem. Nav mazsvarīgi arī tas, ka kabeļu tīklos raidītās ārzemju programmas un filmas ir vienkārši nozagtas. Netiek tātad ievērotas autortiesības Latvijas Republikā. Piemēram, praktiski nevienam kabeļu tīklam nav oficiālu tiesību translēt Ostankinas pārraides. Kad Nacionālā radio un TV padome ieviesīs kārtību kabeļu TV tīklos? Kad šīs neskaitāmās firmas sāks maksāt nodokļus valstij? Tas ir jānoskaidro izmeklēšanas komisijai. Par Nacionālās radio un TV padomes uzdevumiem un locekļu darbību. Kaut arī "Latvijas ceļa" ievēlētais Ojārs Rubenis vienmēr taisnojas, ka Nacionālā radio un TV padome nepiedalās nekādās politiskās "spēlēs", tomēr jau minētie fakti liek domāt, ka notiek politisko lobiju cīņa. Īstenoto manipulāciju dēļ televīzijas skatītāji ilgu laiku būs spiesti samierināties ar "vienā virtuvē vārītu barību". Viegli iedomāties, cik varens ierocis šāda televīzija būs pašvaldību un arī nākamās Saeimas vēlēšanās. Iznāk, ka tām partijām, kas neietilpst šajā valdošajā grupējumā, nākamo vēlēšanu laikā praktiski nāksies maksāt saviem politiskajiem konkurentiem, lai iekļūtu televīzijas ēterā. Tā teikt, vieniem par sevis reklamēšanu nāksies maksāt, turpretim otri bez bēdām reklamēs sevi un vēl saņems naudu par šo procedūru. Lielisks paraugs reformistiskai "vienlīdzībai". Padome sāk pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību var iznīcināt konkurentus. Tātad, es domāju, šajā sakarā ir ļoti nepieciešams Saeimā izveidot šādu izmeklēšanas komisiju.".
• 1996_11_14(13)-seq97 language "lv".
• 1996_11_14(13)-seq97 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q822919.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q211.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q2660080.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q8436.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q872.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q80021.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q183.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q1092499.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q16362569.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q16348298.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q12677158.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q6435905.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q944216.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q1346602.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q16348282.
• 1996_11_14(13)-seq97 mentions Q26759544.